Augusta sākumā kļuva zināms, ka uz iekļaušanu 2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu programmā kandidēs krikets, autosports, karatē, beisbols/softbols, lakross, breikdenss, kikbokss, skvošs un karoga futbols. Tikmēr starp kandidātiem vieta neatradās sambo, frisbijam un tekbolam. Iespējams, par dažiem no minētajiem sporta veidiem jūs uzzinājāt pirmoreiz, taču variet nešaubīties – olimpisko spēļu vēsturē bijis ne mazums dīvainu viendienīšu.
Der atgādināt, ka no 1912. līdz 1948. gadam olimpiskās medaļas tika piešķirtas arī par sasniegumiem mākslā – arhitektūrā, literatūrā, glezniecībā, mūzikā un tēlniecībā. Taču olimpiskajā vēsturē atrodams ne mazums amizantu sporta veidu un disciplīnu. Lūk, daži piemēri, kurus savulaik uzgāju, aprakstot olimpisko spēļu programmas evolūcijas sānsoļus.
Niršana tālumā (1904)
Tas nav joks, tās ir vienīgās peldēšanas sacensības, kurās sportistam patiesībā nemaz nav jāpeld. Atlēts ielēca baseinā un pēc minūtes iznira. Nekādas kustības ar ķermeņa daļām nebija atļautas. Kā viena no niršanas disciplīnām tā vienīgo reizi olimpisko spēļu programmā bija iekļauta 1904. gadā Sentluisā. To bagātīgi izsmēja atlētiskuma trūkuma dēļ, jo pēc Džeralda Bārnsa atzinuma priekšrocības bija "tauku kalniem", kas vairāk vai mazāk veiksmīgi iekrita ūdenī un lielākas inerces dēļ spēji iegūt vairāk punktu". Tikmēr "New York Post" korespondents Džons Kīrnens to nodēvēja par „lenāko ar sportu saistīto nodarbi"...
