Tolaik Ventspilī mācījās arī Kristapa māsa Ginta, kura tovasar beidza studijas un aizbrauca uz Īriju. Viņai promesot, brāļa ģimenē tomēr atkal bija radušās nesaskaņas, pēc kurām laulību saglābt vairs neizdevās. Sekoja pārmaiņas arī pašā Kristapā. Kad Ginta atgriezās Latvijā, brālis vairs nešķita ieinteresēts māsas ikdienā, bet pēc vienas no spēlēm Rīgas Sporta manēžā viņš vienkārši novērsa skatienu gan no Gintas, gan no mammas Sarmītes. "Cilvēki apkārt runāja, ka esam viņu atstūmuši un mēs viņu nesaprotam, bet vairāk vai mazāk tas bija saistīts ar baznīcu un ticības lietām. Stāstam droši vien ir divas puses – mūsu ģimenes un Kristapa tagadējās sievas Renātes. Vienai pusei šķiet, ka viņš tika atstumts, bet otrai – ka viņš pats novērsās no ģimenes. Man kā māsai izskatījās, ka brālis novēršas no mums."
No laika biedru stāstītā noprotams, ka Kristaps ar desmit gadus vecāko Renāti iepazinās draudzē, uz kuru viņu bija uzaicinājis cits basketbolists – jelgavnieks Artis Garančs, kurš deviņdesmito gadu beigās pāris sezonas pavadīja arī "LainERS" komandā. Savu pārliecību viņš nevienam nav uzspiedis, tomēr daudziem palicis atmiņā, ka tūkstošgades sākumā Artis kļuvis izteikti reliģiozs. Tieši ar Garanču un viņa draudzeni Kristaps un Renāte pirmoreiz devās uz Ameriku.
