Kad 1987./88. gada sezonā Rīgas "Dinamo" izcīnīja PSRS čempionāta sudraba medaļas, komandas rezultātu veidoja Aleksejs Froļikovs, Oļegs Znaroks, Sergejs Skosirevs, Nikolajs Varjanovs, Aleksandrs Beļavskis, Andrejs Maticins, Dmitrijs Frolovs, Vladimirs Šašovs, Jevgeņijs Semerjaks, Aleksandrs Kerčs, Sergejs Čudinovs, Igors Pavlovs un Artūrs Irbe. Nav jābūt etnogrāfam, lai secinātu, ka Rīgas komanda par vicečempioni kļuva galvenokārt pateicoties Maskavā, Ustjkatavā, Ustjkamenogorskā, Jekaterinburgā, Vitebskā, Čerepovecā, Temirtau, Intā, Arhangeļskā, Čeļabinskā un Ļipeckā dzimušiem vīriem.

Seši no viņiem 1997. gada pavasarī Latvijas izlases sastāvā debitēja pasaules čempionāta elites divīzijā, bet komandas sastāvā netrūka arī Rīgā dzimušo krievu puišu – Leonīds Tambijevs, Sergejs Žoltoks, Aleksandrs Semjonovs, Andrejs Ignatovičs, Igors Bondarevs, Sergejs Boldaveško, Sergejs Seņins un Aleksandrs Macijevskis. Arī pēc tūkstošgades mijas spēlētāji ar krievu izcelsmes vārdiem un uzvārdiem atspoguļoja Latvijas iedzīvotāju etniskā sastāva proporcijas – Aleksandrs Ņiživijs, Sergejs Naumovs, Viktors Ignatjevs, Oļegs Sorokins, Aleksejs Širokovs un Vadims Romanovskis, kā arī Krievijā dzimušie Grigorijs Panteļejevs un Vjačeslavs Fanduļs.

Vēlākos gados Latvijas izlasē spēlējuši arī Georgijs Pujacs, Aleksandrs Jerofejevs, Vitālijs Pavlovs, Maksims Širokovs un Ņikita Jevpalovs, bet 2021. gada pasaules čempionātā ir tikai Artūrs Kulda – viņa tēvs ir krievs, kurš jau 90. gadu vidū bija aktīvs hokeja fanu kustības biedrs. Kāpēc hokeja izlasē vērojamas šādas tendences?