Katastrofu pret Bulgāriju Jānis tiešraidē redzēja vien fragmentāri, jo kopā ar ģimeni bija devies uz Gaiziņu slēpot un, sākoties otrajam puslaikam, saprata, ka nespēj skatīties... "Tā bija viena izcili neveiksmīga spēle, taču man šķita, ka Roberts to nenovadīja tā, kā parasti to dara. Viņa rokraksts ir spēlēt ar mazu rotāciju, 7-8 spēlētājiem, bet šeit nez kāpēc notika citādi. Manas domas, ka tā bija kļūda – manuprāt, ja Timma un Bertāns ir atbraukuši, viņiem tās 30 minūtes arī jāspēlē. Vienalga, cik labi vai slikti, bet – būtu jāuzticas un jāļauj to sajust. Šāda spēle būtu jāuzvar vai jāzaudē mūsu labākajiem spēlētājiem. Pārbaudītām vērtībām. Citādi sanāk – un tā bijis arī iepriekš, ne tikai šajā ciklā –, ka uzticamies jaunajiem, dodam visiem iespējas, vecos nosēdinām uz beņķa, un – kur mēs tagad esam? Nekurienē."

Jānis godīgi atzīst – pašam bija sajūta, ka šādā brīdī būtu bijis jābūt ar komandu. "Jā, es neliekuļošu – domāju, ka uz beņķīša, iekšā burbulī, es būtu daudz palīdzējis. Ja veterāns "kapā", arī jaunākajiem lielāka motivācija neatpalikt. Bet paldies Robim, kurš vismaz pats piezvanīja un pateica, ka uz šo sasaukumu mani neņems. Es gan šaubos, vai tas bija viņa lēmums."