Kad Bronijs bija nepilnus desmit gadus vecs, tā brīža Ohaio štata universitātes galvenais treneris Tads Mata jokoja, ka viņam jau šobrīd – vēl pirms to izdara kāds cits – vajadzētu piedāvāt Bronijam basketbola stipendiju. Iespējams, tieši šie izteikumi pavedināja citu augstskolu basketbola vadības patiešām rīkoties, jo vēlāk parādījās ziņas, ka desmitgadīgais bērns saņēmis pavisam reālus piedāvājumus no augstākās izglītības mācību iestādēm. Pērn, Bronijam uzsākot mācības 11. klasē, jau bija sastājusies rinda augstskolu ar prestižām basketbola programmām, kas izrādīja interesi par Džeimsa juniora piesaistīšanu. 

Šarīfs pēdējā sezonā spēlēja epizodiski (vidēji 2,9 punkti nepilnās desmit minūtēs), taču pēc grāda iegūšanas pieteicās šīgada NBA draftam. Pretēji tēva ieteikumiem, jo Šaks uzskatīja, ka Šarīfam vērtīgāk būtu turpināt mācības maģistrantūrā. 

Tikmēr Stefenam Karijam tēva ēna netraucēja, patiesībā tieši otrādi – ilgu laiku viņš skautiem radīja vairāk jautājumu nekā atbilžu. Mazais augums un trauslais ķermenis vienmēr radīja šaubas par Stefa spējām NBA. Tēva ēna viņa gadījumā nebija aktuāla problēma, tā bija lielo lēmumu pieņēmēju skepse, kas viņu motivēja apklusināt kritiķus un aizsniegties līdz groza bumbas debesīm.