Situācijā, kas medijos atspoguļota gana plaši, lai tagad neieslīgtu niansētos izklāstos, izgaismojas krasa "raksturu nesaderība" starp Lakuču un konkrētu cilvēku loku BMX klubu aprindās. Tas nav nekāds jaunums, rūguma stāvoklis publiskajā telpā tapis eksponēts arī iepriekš, turklāt ne reizi vien. Šķiet, visuzskatāmāk – brīdī, kad 2019. gada nogalē Ivo paziņoja, ka atstāj Latvijas izlases galvenā trenera amatu. Tad izskanēja pat pārmetumi, ka Lakučs treniņos nav uzdevumu augstumos, bērni no viņa mūk pie citiem, un vispār – viņš kā treneris nekad neko neesot sasniedzis. Mazāk publiski, bet līdzīga apšaude turpinājusies arī pēcāk, trenerim turpinot darbu Valmieras Augstas klases sportistu sagatavošanas centrā. Kopš šā gada Lakučam darbs uzteikts arī tur – BMX apsaimniekošana Valmierā nu uzticēta vietējā florbola kluba menedžerim.

Tas viss – absolūti pretēji tam, kādu Ivo pazīstu jau gadus 15. Toties harmonijā ar to reputāciju, kāda ir Latvijas BMX saimei kopumā – Māra Štromberga panākumu sarūpēto deķīti raustot katram uz savu pusi tik sparīgi, ka tas jau sen stirkšķot iziris pa vīlēm. Tāpēc urdīja interese saprast – uz kādām varžacīm uzkāpjot, iespējams iemantot šādu oponentu pulku, un – kas tieši notika Jāņu dienas vakarā paša Ivo izauklētajā Valmieras trasē, kas vēlāk noveda pie viņa diskvalifikācijas. Lakuča versiju.