Vājās zināšanas par finanšu pasauli iet roku rokā ar neveiksmēm darījumos. Sportisti bieži vien tiecas iesaistīties, teiksim, nekustamā īpašuma tirgū – attīstīt kādu ciematu, apbūvi vai pelnīt ar tradicionālo variantu – pirkt un pārdot shēmu. Taču visbiežāk viņu centieni piedzīvo fiasko, kas savukārt bieži vien saistīts ar aplamu padomdevēju izraudzīšanos finanšu jautājumos. Savulaik NFL aplēsa, ka tikai trīs gadu periodā no 1999. līdz 2002. gadam 78 spēlētāji kopumā zaudēja 42 miljonus dolāru tikai un vienīgi tāpēc, ka uzticēja savu naudu neīstajiem cilvēkiem vai arī ieklausījās padomos, kuri beidzās ar iespaidīgiem zaudējumiem. Viens no galvenajiem iemesliem šādai likumsakarībai gan bijusi saistīta ar vēl kādu kopīgu iezīmi – lai cik paradoksāli tas neizklausītos, bieži vien sportisti nemaz nezina, kura persona tieši veic viņu līdzekļu uzraudzību un finanšu uzskaiti.

"Kad uzdod tiešu jautājumu spēlētājiem, kāda ir viņu finanšu situācija, tad bieži vien skan atbilde, ka nav ne jausmas, jo visus maksājumus un darījumus veic kāds cits. Viņi nepiespiež sevi sekot līdzi un prasīt atskaiti par naudas plūsmu un tamlīdzīgi, bet tieši šāda attieksme un akla uzticēšanās vēlāk rada problēmas," atzīst "AWEX Wealth Management" direktors Bobs Jangs.

Tieši apkārt esošie cilvēki un atbalsta komanda finanšu plānošanā ir svarīgākais faktors, kas nosaka, kāda dzīve sportistam paredzama pēc karjeras beigām. To lieliski zina, piemēram, tāda NBA superzvaigzne kā Šakils O'Nīls, kurš šodien var izbaudīt 400 miljonu konta sniegto komforta sajūtu, bet – varēja būt arī citādāk. Pēc tam, kad 1992. gadā noslēdza pirmā gada līgumu ar Orlando klubu, viņš nekavējoties nopirka 150 000 dolāru vērtu "Mercedes-Benz", tad – tikpat solīdas automašīnas saviem vecākiem, un vēl dažas ekstras. "Es iztērēju miljonu dolāru 45 minūšu laikā, bet tas bija tā vērts!" lepns bija O'Nīls, bet viņa baņķieris brīdināja – turpinot šādi, bankrots garantēts...