Foto: AFP/Scanpix/LETA
"Mīts par melnā vīrieša rases noteikto fizisko un sportisko pārākumu pār balto vīrieti konkurē ar antīko mītu par melnādaino seksuālo pārākumu," pirms teju 50 gadiem rakstīja amerikāņu sociologs un cilvēktiesību aktīvists Harijs Edvardss, un par ģenētikas un sportisko sasniegumu korelāciju zinātnieki, sportisti, treneri un sporta līdzjutēji diskutē jau izsenis. Viena puse meklē un atrod fizioloģiskās atšķirības, oponenti tikmēr norāda uz pavisam citiem faktoriem – sociālajiem un ekonomiskajiem, vides un psiholoģiskajiem. Vai tiešām ādas krāsa ir pazīme, kas automātiski ļauj atšķirt ātrāko no mazāk ātrā vai stiprāko un mazāk stiprā?

Žurnāls "The Journal of Blacks in Higher Education" pirms padsmit gadiem publicēja rakstu, kurā atspēkoja "melno gēnu", kas it kā rada tumšādaino pārākumu sportā. "Ja reiz ir šāds gēns un tas rada pārākumu, tad kāpēc afroamerikāņi, kuriem 90% gadījumu ir vismaz viens baltais sencis, pārspēj melnādainos no Āfrikas visos sporta veidos, izņemot skriešanas garās distances?"

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Abonē un lasi vairāk:

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit