Foto: Gata Pabērza kolāža
Oleksandrs Prošuta ir mans draugs. Ukraiņu žurnālists, ar kuru brīnišķīgā groza bumbas spēle pārrunāta kā Ļubļanā un Lillē, tā Stambulā un Rīgā. Tagad, kad es sēžu dīvānā savā Pierīgas guļamrajona mājvietā iepretim televizoram, kurā rāda kara šausmas, viņš ir tur – tajās šausmās. Kijivā. Pagrabā. Nosacītā drošībā, bet – cik gan nepareizi skan vārds "drošība", kad runa ir par karu. Šoreiz mūsu sarunā basketbols bija tikai fona krāsa. Lai runā Olekss...

Internets strādā diezgan labi. Protams, pagrabā ir jāpameklē īstā vieta, kur tālrunis vislabāk uztver signālu – tad jāpaceļ roka gaisā, lai atjaunotos informācija, tad jānolaiž lejā, lai uzrakstītu, tad atkal gaisā – lai uzrakstīto nosūtītu...

Daudzi pazīstami ukraiņu sportisti atgriežas mājās, lai aizstāvētu Ukrainu. Tas iedvesmo, bet... Nevaru teikt, ka mani ļoti iespaidotu Usiks vai Lomačenko.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!