Patiesībā Pjēra de Kubertēna dāvāto olimpisko moto "Ātrāk! Augstāk! Spēcīgāk!" mūsdienu sportā daudzi pārprot, uztverot kā aicinājumu to paveikt jebkādām metodēm. Ja citādi nevar, rast iespējas kā iegūt priekšrocības arī ne līdz galam likumīgos veidos jeb, īsāk sakot – meklēt veidus, kā blēdīties. Vai šādi pārlieku centīgie vienmēr tiek noķerti, pienācīgi sodīti un pēc tam vairs tā nerīkojas? Diemžēl, bet – arī nē.

Šodienas stāsts būs par trim zīmīgiem, nekaunīgiem un tādēļ skaļu rezonansi guvušiem blēdīšanās gadījumiem Ziemeļamerikas sporta vēsturē, kuros vainīgie, pēc daudzu uzskatiem, pelnīto sodu tā arī nesaņēma, bet mierīgi turpināja iet pa pašu iemīto taciņu. Un beigu beigās arī guva panākumus.