"Te ir kā Dailes teātrī!" iesaucās ceļabiedrs Mārtiņš, reaģējot uz kādu Brazīlijas futbola čempionāta epizodi slavenajā "Maracana" stadionā. "Dailes teātris šo vīru priekšā atpūšas," secināju es... Bez nodoma noniecināt latviešu aktierprasmes! Neimāra talantam Brazīlijā sekotāju netrūkst. Šī ir otrā epizode no Dienvidamerikas futbola ekspedīcijas. Pirmā aizsākās vēl pirms pandēmijas Kolumbijas zaļajos laukumos, bet šoreiz "saldais ēdiens". Valsts, kur pat valsts karogā attēlota bumba. Tā nav gluži futbola, bet pēc pieredzētā – mierīgi to tur varētu iztēloties.
Riodežaneiru iebraucām 6. decembrī ar domu tikt uz vakara maču starp "Flamengo" un "Santos" komandām. Tavu neražu: nopirkt biļetes internetā ārzemniekam nav ne mazāko cerību, jo tiek pieprasīts CPF numurs, kas mums saprotamā izpratnē būtu kā personas kods. Atlika braukt medīt biļetes pie stadiona, bet tam izrādījāmies nesagatavojušies, tāpēc atmetām iecerei ar roku. Labāk sagatavoties čempionāta pēdējās kārtas mačam 9. decembrī, kad cits Riodežaneiru klubs "Fluminense" uzņems pastarīti "Chapecoense".
Situācija izvērtās mums par labu. "Flamengo", kura jau iepriekš bija garantējusi otro vietu čempionātā, tajā mačā neko neparādīja, piedzīvojot zaudējumu ar 0:1. Fani neslēpa sarūgtinājumu (to gan arī būtu interesanti pavērot...). Tikmēr "Fluminense" pēdējās kārtas iznākums bija daudz svarīgāks, jo uzvara nodrošinātu vismaz septīto vietu tabulā, kas šajā reizē dod iespējas cīnīties nākamās sezonas "Copa Libertadores" kvalifikācijas kārtā.
Uz maču tikām arī par ievērojami lētāku summu (60 reāli jeb nepilni 10 eiro par biļeti), tiesa, lai to realizētu, gandrīz vai bija jāiziet cauri ellei. Dienu pirms spēles, kamēr ceļabiedrs vēl snauda viesnīcas numuriņā, aizskrēju līdz tuvākajai vietai, kurā pēc manas sapratnes varēja iegādāties biļetes. Šķiet, tā bija "Fluminense" kluba māja. Vaicāju: "Kur var nopirkt biļetes?" – "Apej ap stūri," saprotu no vietējo norādēm portugāļu valodā.
