Aplēses liecina, ka sieviešu sports pat varētu izdzīvot krīzi un iznākt no tās pat ar puslīdz sausām kājām, ja vien visa sporta industrija strādās kopā – profesionālo līgu organizatori, klubu īpašnieki, uzraugošās organizācijas, sponsori, investori, mediju kompānijas utt. Nenoliedzami, būs nepieciešami vairāki gadi, lai atgūtos no pandēmijas radītās dīkstāves sekām, un tāpēc jo svarīgāk ir tas, kādas prioritātes un attīstības tendences noteiks sporta industrijas vadošie spēki. Tomēr jāatzīst – pār sieviešu sportu nākotni patlaban gulstas lielākā šaubu ēna, jo ticamāka šķiet varbūtība, ka daudzas no profesionālajām sportistēm pašreizējos apstākļos var izvēlēties krasi mainīt dzīvi un atteikties no iecerētās karjeras, kuras perspektīvas pēkšņi ietinušās biezā miglā. Lasi: šobrīd nevienam nav skaidrības par to, kad sports atgūs ierasto ritmu, kad atgriezīsies sacensības, turnīri un tātad – arī plānotais ienākumu līmenis. Ja šāda nedrošība un bažas kļūs par mūsu ikdienu uz, teiksim, nākamajiem 12 mēnešiem, šī nasta kļūs par smagu daudzām jo daudzām.
Ikvienam skaidrs, ka tā vai citādi, bet pandēmijas radītās sekas būs ilgtermiņa, negatīvi ietekmēs vēl gadiem ilgi, un kopējā statistika par to spilgti liecina. Ja 2019. gadā pasaules globālās sponsorēšanas nodevas pasaulē sasniedza aptuveni 37,3 miljardus dolāru, tad 2020. gadā patlaban prognozēts kritums līdz 23,4 miljardiem. Un kādam nāksies pieciest šo iztrūkumu...
Pozitīvo skatu nākotnē noteikti neveicina arī vadošo starptautisko sporta organizāciju jau pieņemtie lēmumi attiecībā uz pārceltajiem sporta forumiem. Kā viens no centrālajiem notikumiem tika gaidīts 2021. gada Eiropas sieviešu futbola čempionāts, taču nu skaidrs, ka tam, visticamāk, nāksies piekāpties stiprā dzimuma priekšā, kas nākamvasar aizvadīs šogad nenotikušo "Euro'2020". Diviem tik vērienīgiem turnīriem vietu kalendārā diezin vai izdosies atrast. Kā alternatīva sieviešu futbolam piedāvāts risinājums – aizvadīt Eiropas čempionātu Birmingemā 2022. gadā no 6. līdz 31. jūlijam, kad Anglijā risināsies Labas gribas spēles. Tas būtu laika ziņā īsāks un intensīvāks turnīrs nekā EČ standarts, tomēr vairāk nekā nekas. Tajā pašā laikā skaidrs, ka šādam turnīra formātam piesaistītā uzmanība būtu krietni mazāka nekā tad, ja čempionāts notiktu atsevišķi no citiem sporta notikumiem.
Līdzīgu scenāriju izstrādājusi arī Starptautiskā Riteņbraukšanas savienība (UCI) – arī šajā sporta veidā, pārplānojot vīrusa dēļ atceltos notikumus, priekšroka dota vīriešu kalendāra sakārtošanai un tikai pēc tam meklēti risinājumi sieviešu sacensību organizēšanai.
