Foto: Romāns Kokšarovs/F64

Kaut gan līdz 40. dzimšanas dienai vēl mēnesis ar astīti, 6. novembra vakarā Krišjānis Rēdlihs kādu apaļu jubileju jau nosvinēja – izejot uz Krēfeldes ledus cīņā par Vācijas kausu, viņš Latvijas izlases formas kreklu mugurā vilka jau 150. reizi. Savulaik palicis pussoļa attālumā no debijas NHL, viņš tomēr bijis stabila valstsvienības aizsardzības līnijas vērtība ilgu gadu garumā, un sarunā ar MVP neslēpj gandarījumu, ka atvadīties izdevies, virs galvas paceļot kausu. Bet... Ja nu nākamgad Rīgā notiks pasaules čempionāts? Varbūt – tad? Taču Krišjānim padomā citas atvadas.

Tas ir baigi grūts jautājums... Jā, man jau pēc pusotra mēneša būs 40, taču – es jūtos labi, spēlēju ar baudu, gūstu prieku no hokeja. Nezinu. Grūti pateikt. Varbūt būs kāda zīme – vai nu ķermenis teiks, ka ir laiks, vai kādi citi iemesli... Jebkurā gadījumā – spēlēšu hokeju arī stipri pēc 40. Kādā līmenī un cik nopietni – tas cits jautājums. Bet, pat ja mana dzīve nebūs saistīta ar hokeju, es obligāti ik pa laikam kāpšu uz slidām. Viennozīmīgi. Man patīk šī spēle. Esmu ar to izaudzis.

Kriss Čelioss karjeru pabeidza 48 gados.

Nu, tas ir unikāls gadījums. Pat ja baigi gribētu, diez vai man izdotos pārsist.

Bet aizsargu ilgdzīvotāju vidū ir daudz vairāk nekā uzbrucēju.

Jā, aizsargiem ir vieglāk pastiept garumā savas karjeras, īpaši manas miesas uzbūves spēlētājiem. Mazāk jāslido, var nospēlēt gudrāk, nepārskrieties. Reizē – ja ir vēlme, tad to droši var darīt. Mūsu dzīve ir saudzīgāka. Uzbrucējiem ir nepatīkamāki apstākļi.

Patlaban esmu pieķēries grāmatai, kuras varoņi ir hokejisti, kas NHL aizvadījuši vienu spēli. Ne vairāk un ne mazāk.

Ui, žēl, ka tajā grāmatā nav manis. Ar lielāko prieku būtu aizvadījis to kaut vienu spēli. Žēl. Biju ļoti tuvu, bet... Šo sapni nepiepildīju.

Zini iemeslus?

Atgriezīšos pie tā, ko teicu jau iepriekš – problēma slēpās fiziskajā gatavībā. Man bija daudz, taču nebiju fiziski pietiekami spēcīgs. Un viss! Tāpēc jaunajiem hokejistiem tas jāliek aiz auss. Nevajag pievērst uzmanību tikai slidošanai, metieniem, taktikai, tikpat svarīga ir arī fiziskā sagatavotība.

Četras sezonas AHL – bija kāds brīdis, kad pašam šķita, ka esi bez piecām minūtēm uz ledus Ņūdžersijas "Devils" sastāvā?

Mani arī izsauca uz lielo komandu. Iespējas bija. Viena spēle [Ņūdžersijā] palikusi atmiņā jo īpaši. 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!