Pēdējo gadu Latvijas labākā šķēpa metēja Līna Mūze olimpisko sezonu aizvadītās nedēļas nogalē sāka ar metienu, kas tikai par sešiem centimetriem atpalika no viņas personīgā rekorda. Par spīti vakcinēšanās sekām, ziemīgajiem apstākļiem treniņnometnē un ilūziju sabrukumam attiecība uz Latvijas sporta vadību. Savos izteikumos viņa ir tieša un nelabprāt uzticas citiem, tādēļ sporta funkcionāriem ir neērta. Tomēr tieši Līna bija viena no pirmajām, kas izpildīja olimpisko normatīvu, un šobrīd izskatās pēc vieglatlētu lielākās cerības Tokijas olimpiskajās spēlēs.
Mans viedoklis ir tāds, ka šādas pārmaiņas veikt olimpiskajā gadā nav prātīgi. Tas arī viss, ko vēlos pateikt.
Bet, kā tas tevi ietekmēja?
Iepriekšējos gados bija ierasts, ka viss tiek kārtots LOV. Man tas bija ērti, jo, apmeklējot ārstus, varēju iesniegt arī finanšu atskaites. Bet tagad finanšu lietas bija jādodas kārtot uz Latvijas Vieglatlētikas savienību. Ja godīgi, tad nevēlos neko vairāk teikt. Man tas nav vajadzīgs. Es daru savu darbu un vairs necenšos ietekmēt lēmumus, kas jau sen ir pieņemti. Galvenais, lai profesionālais sports tomēr paliek, jo uzskatu, ka pieaugušie sportisti ir motivētāji jaunajai paaudzei. Gandrīz katru dienu saņemu kādu vēstuli no bērniem, kas man vaicā, kāpēc viņam nav atļauts startēt, bet es varu startēt. Varu minēt piemēru, kā šajā laikā saglabāt motivāciju. Taču šādas vēstules nebūtu jāsaņem man. Tas būtu jājautā tiem, kas pieņem lēmumus.
Ko tu atbildi bērniem?
Atbildu, ka vienīgā iespēja ir rīkot sacensības treniņa laikā, ja treniņi vispār ir atļauti. Kuldīgā pati redzēju prātam neaptveramu ainu – mēs trenējāmies manēžā siltumā, bet tajā pašā laikā bērni skrēja ārā -15 grādu salā. Pati esmu 31. decembrī gājusi laukā mest šķēpu, jo Rīgā nav bijis variantu. Taču šajā gadījumā bija milzīga telpa, kurā bērniem trenēties, taču tā vietā viņiem bija jāsalst ārā. Labi vēl, ka treneri izdomā dažādas atrakcijas. Viss ir uzvelts uz treneru pleciem, kuriem jāatrod veidi, kā motivēt bērnus. Patiesībā man šī situācija ir ļoti sāpīga, un man ir grūti par to runāt bez dusmām. Nedomāju, ka bērnu treniņi ir Covid-19 saslimšanas perēkļi.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Abonē un lasi vairāk:
