Šillers, kurš dzimis brita un austrietes ģimenē, jau bērnībā pārcēlās uz Vāciju, un tieši tur arī veidoja savu ceļu basketbolā. Atšķirībā no Jasikēviča, kurš vienubrīd tika uzskatīts par labāko basketbolistu Eiropā, Šillera spēlētāja gaitās treknākais ieraksts ir Vācijas jaunatnes čempionāta bronza kā rezervistam (bet kapteinim) Hamburgas rajona Bergedorfas jauniešu komandā. Jau studiju laikā Ķelnes sporta universitātē Šillers sāka trenera gaitas – kā galvenais jauniešiem, bet asistents pie profesionāļiem.

Laužot ceļu pretī galvenā trenera darbam, kā asistents Šillers pabija Vācijas vidusmēra klubos un tika pat līdz Vācijas izlases štābam, bet pirmie, kas iedeva iespēju būt par galveno treneri izrādījās amerikāņi. Trīs gadu cikls okeāna viņā pusē, vienā no Eiropas basketbolam draudzīgākajām organizācijām Jūtas "Jazz", kulminēja ar 14 uzvaru sēriju, otro labāko bilanci līgā un sezonas labākā trenera atzinības saņemšanu NBA Attīstības līgā. Lai gan Šilleram bija spēkā līgums vēl uz gadu, pēc nepilna mēneša viņš kļuva par "Žalgira" galveno treneri. Pirmo reizi Eiropā kā galvenais, un uzreiz Eirolīgā – kur ir otrais jaunākais galvenais treneris. Pirms Eirolīgas otrā apļa Šillers atrada laiku sarunai ar MVP.

Vai ir īpašs spiediens, strādājot tik vēsturiskā klubā un pilsētā, kurā katrs iedzīvotājs ir basketbola treneris?

(Kādu laiciņu domā.) Jā, spiediens noteikti ir. Kauņā cilvēkiem ir liels entuziasms un laba basketbola izpratne. To apliecina arī mediju plašā klātbūtne un arī darba kvalitāte. Nezinu, vai to gribu saukt par spiedienu, taču šī situācija ir reāla, tā jāpieņem un ar to jātiek galā.