'Jūtu, ka visu neesmu izdarījusi.' Anastasijas Sevastovas otrā atgriešanās

Nevajadzētu noliekt pat abu roku pirkstus, lai uzskaitītu tos Latvijas sportistus, kuri var lepoties ar izcilākām karjerām nekā Anastasija Sevastova. Viena no visu laiku populārākajām Latvijas sportistēm pasaules mērogā, taču dzimtenē pēdējo 15 gadu laikā uzturējusies maz un no vietējā mēroga publicitātes centusies distancēties. Šajā ziņā nekas daudz nav mainījies. Brīdī, kad pasaules mediju starmeši plaši apspīd Jeļenu Ostapenko, bet Ernests Gulbis pārņēmis Latvijas tenisa dzīves vadību, par Sevastovu piemirsts. Taču ar četrus mēnešus veco meitiņu Aleksandru korta malā un bez skaļiem lozungiem, viņa palēnām kaldina savu otro atgriešanos tenisā. "Es vienmēr esmu labi spēlējusi tenisu," Nastja savos atgriešanās plānos avantūru nesaskata.

Es jūtu, ka ne visu esmu izdarījusi. Manī vēl ir uguntiņa, man vēl joprojām ir vēlme spēlēt. Mēģināšu.

2013. gadā pirmo reizi aizgāji no profesionālā tenisa, pēc tam tomēr atgriezies. Ar ko tā situācija atšķīrās?

Tur bija citas problēmas. Galvenokārt emocionālas. Privātas. Bija problēmas, kas skāra trenera jautājumu. Tagad ir citādi. Toreiz man bija 23 gadi, tagad ir gandrīz 33. Tagad man tik un tā ir forša dzīve! Man patīk mana dzīve arī bez tenisa. Ja nesanāks atgriezties tenisā, tad – spēlēšu golfu! (Smejas.) Man ir meita, un nekas nespēj to pārspēt. Esmu mamma. Man tagad ir citas domas, cits dzīves briedums.

Toreiz, atgriežoties tenisā pirmo reizi, viss izdevās ļoti sekmīgi. Kā pati to izskaidrotu?

Nebija, ko zaudēt. Sāku ar maziem turnīriem, es nebiju WTA reitingā. Ko tur vari zaudēt? Neko, tikai iegūt. Pirmais gads bija vieglāks nekā otrais vai trešais, jo pirmajā gadā nav jāaizstāv reitinga punkti. Tās ir foršas atmiņas, mēs ar vīru joprojām to atgriešanās gadu piesaucam ar ļoti labām atmiņām. Braukājām pa maziem turnīriem, un tas dažreiz bija foršāk nekā lielajos. Mazāk stresa. Tagad ir cita situācija, jo man ir "aizsargātais rangs".