Viņš ir vienīgais spēlētājs Latvijas Basketbola līgas vēsturē, kuram izdevies uzvarēt gan "slam dunk", gan trīspunktu metienu konkursā. Jau tolaik – tūkstošgades mijā – basketbola kluba "Ventspils" ukraiņu leģionārs Andrejs Kapinoss bija brīvais gars. Pēc divām sezonām Ventspilī viņš pārcēlās uz Krieviju, kur aizvadīja dažas veiksmīgas sezonas, tomēr jau 29 gadu vecumā beidza karjeru. Šodien Harkivā dzimušais Andrejs ar ieroci rokā sargā savu dzimteni pret krievu okupantiem.
Man pārsteigums ir tikai viens. No visiem maniem simtiem paziņu Krievijā neviens man nepiezvanīja un neapvaicājās, kā man klājas. Pilnīgi neviens. Man piezvanīja no Spānijas, Itālijas, ASV, arī Latvijas, aprunājāmies, pēc tam esam sarakstījušies, bet no Krievijas – neviens. Šī mentalitāte viņos ir dziļi iesakņojusies, visi Krievijas Federācijā dzīvojošie ir īsti izdzimteņi.
Tu tiešām domā, ka viņi jūs tik ļoti neieredz.
Jā. Es taču Krievijā nospēlēju vairākas sezonas. Tā pārākuma apziņa viņos bija jau tad. Ukraiņi tika uztverti kā zemāka rase. Turpretī tagad viņi ienāk mūsu ciemos un brīnās, ka mums ir plazmas televizori un gāze. Iedomājies tikai – paši sēž uz gāzes un naftas cauruļvadiem, bet brīnās, ka mums ciemos ir gāze, un cilvēki var atļauties sadzīves preces, kas viņiem, dzīvojot būdiņās, nekad nav bijušas. Esmu apceļojis ne tikai pasauli, bet arī Krieviju, turklāt bieži vien autobusā vai automašīnā. Esmu redzējis tos graustus, tās ir šausmas... No turienes arī nāk šis naids. Tāpat, protams, no propagandas. Mentāli viņi no mums ļoti atšķiras. Viņiem maksā 60 dolārus dienā, un šo kapeiku dēļ nonivelējas bailes tikt nogalinātam.
Vai Krievijas armijas zvērības Kijivas piepilsētās tevi šokēja?
Pirmkārt, varu šo zvērību faktu apliecināt par 100%, jo tur karo mani ieroču brāļi. Visi šie stāsti nav pārspīlējumi. Drīzāk šis tas pat tiek noklusēts, jo detaļas par cilvēku spīdzināšanu neviens nestāsta. Taču to rezultāts ir redzams. Kad cilvēks pēc ievainojuma mirst noasiņojot, tā ir viena lieta, bet, kad vienos zilumos un lauztiem kauliem, kad miesa ir kā želeja – pavisam cita...
Vai mainījusies ir arī tava attieksme pret krievu kultūru – mākslu, literatūru u.tml.?
Kāda tur literatūra... Ir divi trīs pazīstami rakstnieki un gleznotāji, bet vai tad viņi godā to piemiņu? Tu taču saproti, ka vēsture nav apsūdzoša. Bet pat fašisti krievus sauca par cūkām. Padomju laikā viņos ieplūda apspiesto tautu asinis. Paldies dievam, ka jums (Latvijai) izdevās izrauties, arī mums tas daļēji izdevās, taču mēs bijām dziļāk iestiguši. Viss bija piesūcies ar Valsts drošības komitejas (VDK) cilvēkiem. Tikai tagad sākam no tā visa attīrīties. Par briesmīgu cenu.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Abonē un lasi vairāk:
