Ļoti iespējams, ka sporta līdzjutējiem patlaban ir divas teorijas. Pirmā – Dukurs beidzot iemācījies spēlēt paslēpes un gadu pirms olimpiskajām spēlēm iemidzina konkurentus! Otrā – vecums nenāk viens, un arī Martins nav izņēmums, tādēļ nav pamata Pekinā cerēt uz zeltu. Kura tuvāka patiesībai? "Pirms Phjončhanas spēlēm ar atrāvienu vinnēju visus trīs pasaules čempionātus, bet olimpiādē tas nedeva nekādas priekšrocības. Tāpēc uz šo čempionātu neraudzījos kā uz ievadu olimpiskajām spēlēm," atklāj Martins. "Galvenais mērķis bija izmēģināt tehniku. Ja būtu nepieciešama izšķiršanās par labu eksperimentiem, biju gatavs ziedot čempionātu."

Tomēr gribi vai negribi, Pekinas olimpisko spēļu konteksts patlaban ir it visam, kas notiek ziemas sportā. Un Martins Dukurs ir šo sacensību Latvijas cerība Nr.1. Tādēļ MVP šķita būtiski tieši šobrīd uzdot konkrētus jautājumus, lai saprastu procesus un virzību 2022. gada februāra virzienā – to, vai Martins savai karjerai un tās mērķiem patlaban atrodas pie stūres, vai drīzāk jau pasažiera krēslā – nekontrolēti konstatējot kārtējos konkurentu "pirmsolimpiskos izrāvienus". Kaut beidzies ar fiasko, pagājušās nedēļas pasaules čempionāts sniedza dažas ļoti būtiskas atbildes, atzīst Martins. "Tagad man ir pārliecība, kurā virzienā iešu. Tā arī bija mūsu lielā dilemma..."

.