Autosporta vēsturē nemaz nav tik daudz piemēru tam, ka pasaules rallija čempionāta komandas boss pāriet uz F-1, – diezgan nesen šādu soli spēra bijušais "Volkswagen" rūpnīcas rallija komandas vadītājs Josts Kapito, kurš gan "Williams" F-1 izpilddirektora godā noturējās vienu sezonu. Liels bija pārsteigums, kad "Alpine" F-1 komandas boss Sirils Abitebuls 2020. gada sezonas beigās zaudēja amatu, bet vēl lielāks, kad viņš šogad pārgāja uz WRC, uzņemoties Korejas autoražotāju "Hyundai" rūpnīcas rallija komandas vadību. Ņemot vērā, ka F-1 ir autosporta karaliskā klase, bet WRC ir "tikai" otrais numurs, vai šis nav solis atpakaļ?
"Kāpēc?" izbrīnīti man vaicā Sirils. "Sāksim ar to, ka "Hyundai" ir trešais lielākais autoražotājs pasaulē. Es nepārgāju uz ralliju, es aizgāju pie "Hyundai"! Un man šis solis bija interesants, jo bizness ir milzīgs un šobrīd notiek lielas pārmaiņas! Un mans darbs nav tikai rallijā, es strādāju pie transformācijas. Ja paskatāmies, kas "Hyundai" bija kādreiz un kāda šī kompānija ir tagad, – uzskatu, ka šis ir labākais laiks, kad pievienoties uzņēmumam!"
Mūsu saruna notiek plašajā "Hyundai" WRC komandas motormājā. Aiz sienas mehāniķi nesteidzīgi gatavo mašīnas gaidāmajām sacensībām, ekipāžas pieraksta trasi, un servisa parkā sāk parādīties līdzjutēji un interesenti.
"Mums ir lieli plāni arī attiecībā uz ralliju. "Hyundai" WRC ir jau desmit gadus, un, godīgi sakot, tagad ir īstais laiks saprast, vai mēs rallijā varam būt labāki un vai varam panākt, lai arī pats sports progresē. Un tā ir mana iespēja! Jo tieši to es darīju F-1 – tukšā vietā radīt komandu un tajā pašā laikā ietekmēt un mainīt pašu sporta veidu. Pirmā formula, kādu redzam šodien, – atceraties, kā pirms desmit gadiem F-1 tribīnes bija tukšas un jau šķita, ka šis sporta veids mirst? Līdzīga sajūta daudziem var būt tagad attiecībā uz ralliju. Un man tas patīk – paņemt to, kam vajadzīgas pārmaiņas, gan no sporta, gan biznesa perspektīvas, un pacelt nākamajā līmenī. To man patika darīt F-1, un to es ceru darīt šeit."
Seriāls "Drive to Survive" iedeva F-1 milzīgu auditorijas pieaugumu. Cik lielā mērā redzētajam var ticēt, un cik lielā mērā tās ir režisētas situācijas un montāža?
Kā dzīvē – ne viss ir tikai melns un balts. Tur redzami reāli cilvēki, reālas vietas, reāli sporta fakti, bet galvenais, ka šis seriāls parāda kopējo ainu. Tas ir kā teātris, kur stāsta stāstus. Lielākoties tie ir patiesi, bet jāsaprot, ka "Drive to Survive" ir ļoti komplimentārs tradicionālajiem un specializētajiem medijiem, jo tam nav mērķa aizvietot tradicionālos medijus.
Seriāls iznāk nākamajā pavasarī pēc iepriekšējās sezonas, un tā uzdevums nav informēt vai izskaidrot. Tas nav informējošs. Tas ir kas cits. Tas ir jauns produkts, kas, manuprāt, akurāti parāda sporta veidu. Taču tas ir atšķirīgs un ietur distanci no faktiem. Tas ir vairāk emocionāls nekā informējošs. Tas ir labi, jo, ja paskatāmies uz tradicionālajiem medijiem, tur bieži vien ir ierobežota platība, ko var atvēlēt ziņām par sacensībām, – viena lapa, puse vai pat vēl mazāk, vai pusminūtes TV sižets. Cik emociju var ielikt tādā mazā materiālā? Var izstāstīt ziņu par faktiem, par kādu avāriju, bet emocijām nepietiek vietas. Manuprāt, fantastiski, ka ir medijs, kas parāda emocijas, jo tās piesaista cilvēkus Pirmajai formulai. Viņiem tiek nedaudz pavērts priekškars uz to, kas notiek F-1 iekšienē.
Vai dzīvē esat tāds, kādu jūs parādīja "Drive to Survive"?
