Mēdz gadīties brīži, situācijas vai lēmumi, kas ir spējīgi mainīt cilvēku likteni par 180 grādiem. Arī sports nav izņēmums. Nelaikā pateikts vārds vai nepārdomāta rīcība var radīt pavērsienu atlēta karjerā vai pat dzīvē kopumā. MVP jaunajā rubrikā stāstīsim tieši par šādām "X stundām". Rakstu sēriju turpinām ar pagājušā gadsimta 80. gadiem raksturīgu bēgšanu uz okeāna otru krastu. Tolaik sportisti muka no stagnējošās Padomju Savienības, bet 2004. gada pavasarī pēc turnīra Horvātijā autobusā neiekāpa un atpakaļ uz topošo Eiropas Savienības dalībvalsti nedevās basketbolists Andris Biedriņš.
27. martā tika pieņemts galējais lēmums, ka Latvijas U18 izlases sastāvā Eiropas čempionāta pusfinālturnīrā spēlēs arī pirms tam vīrusu saķērušais Biedriņš, bet jau nākamajā dienā komanda devās uz turnīru Horvātijā. 2. aprīlī, Andrim sasniedzot pilngadību, "BDA Sports Management Group" nosūtīja vēstules "Skonto" klubam un Latvijas Basketbola savienībai. Turnīra pēdējā spēlē 5. aprīlī Latvijas U18 izlase pārspēja mājiniekus (Biedriņam 19+12) un kvalificējās finālturnīram, bet Andris pēc mača informēja galveno treneri Otersonu un pārējos, ka atceļā kopā ar komandu nedosies. Tā vietā Biedriņš devās uz Zagrebu, lai tālāk mērotu ceļu uz ASV.
Tikai divas dienas vēlāk neoficiāla informācija par Biedriņa neatrašanos komandas autobusā nonāca līdz Latvijai.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Abonē un lasi vairāk:
