Tas bija laikmeta visvairāk gaidītais sporta notikums, ko bija pārņemusi iepriekš pasaulē reti pieredzēta mānija. Sacensību dalībnieki jau bija starptautiskas slavenības un mačos ieradās kopā ar savu svītu – dietologiem, ārstiem, šefpavāriem, masieriem un treneriem, kuri bieži vien viņiem ieteica dzert šampanieti. 

Dienas sākumā ārpus pasākuma norises vietas bija pulcējies liels ļaužu pūlis, un vairāk nekā divi simti cilvēku, aizbildinoties ar to, ka strādā sportistu labā, mēģināja iespraukties arēnā. Kāda sieviete kliedza: "Laidiet mani iekšā! Esmu podologs, kas rūpējas par [sacensību dalībnieka Pītera] Penčota kājām!" Pūtēju orķestri spēlēja dziesmas, pārdevēji tirgoja marinētas olas un ceptus kastaņus.

Par Amerikas nacionālo izklaidi nr.1 varam uzskatīt beisbolu, taču 19. gadsimta 70. un 80. gados nāciju bija pārņēmis vēl viens sporta trakums...