Eksotika ar vēsturiskām saknēm: Latvijas atgriešanās uz olimpiskā tramplīna

Ja neskaita divus slēpošanas frīstaila pārstāvjus 1992. gadā Albērvilā, Latvijas sporta veidu pārstāvniecība ziemas olimpiskajās spēlēs pēc neatkarības atgūšanas bijusi visai loģiska un prognozējama. Pat daiļslidošanā un ātrslidošanā Latvijai ir tradīcijas, kas savas saknes dzinušas vēl pirmskara gados. Taču Pekinas olimpiskajās spēlēs atgriešanos piedzīvo ziemeļu divcīņa – tramplīnlēkšanu un distanču slēpošanu kombinējošs sporta veids, kas Latvijā uz vairākām desmitgadēm faktiski bija izmiris. 19 gadus vecais Markuss Vinogradovs centīsies pierādīt, ka ziemeļu divcīņai mūsu valstī nav tikai pagātne, bet arī nākotne.

1936. gada olimpiskajās spēlēs Gārmišā-Partenkirhenē ziemeļu divcīņas sacensībās Latviju pārstāvēja Latvijas Universitātes students Edgars Gruzītis, kurš bija uzvarējis 1935. un 1936. gada Latvijas čempionātā. Leģenda vēstī, ka olimpiādē uz tramplīnlēkšanu bija ieradies arī Ādolfs Hitlers, un kamēr viņam tika ierādīta vieta, Gruzītis tramplīna galā salis un skaitījis Tēvreizi, lai tikai nepiedzīvotu kritienu un nedarītu kaunu latviešiem.