Latvijas sporta vēsturē bijis daudz ievērojamu komandu, kas katra savā laikā un vietā paveikusi ko ļoti nozīmīgu un atmiņās uz mūžiem paliekošu. Kāda vairāku gadu garumā, cita – vienā sezonā, vēl kāda – tikai vienā spēlē, taču visas – spilgti. Šī rakstu sērija būs veltīta šīm komandām. Noteikti varētu vairāk, taču kaut kur svītra vienmēr ir jānovelk, un tā nu mēs esam atlasījuši 20 komandas. Kādai putekļu kārtiņa paspējusi sakrāties biezāka, citai vēl pavisam niecīga, taču – pūtīsim nost un kārtosim glītā rindiņā uz paaugstinājuma, citu pie citas! Šoreiz gan nemēģināsim sarindot, kura pirmā un kura vienpadsmitā. Tā būs jūsu, MVP lasītāju, privilēģija – pēc tam, kad būsim izstāstījuši visus 20 stāstus. Šoreiz par 2009. gada rudeni, kad Baltijas valsts futbola klubs pirmo un līdz šim pēdējo reizi piedalījās Eirokausu grupu turnīrā.
Taču pēc lielākās uzvaras kluba vēsturē sekoja joprojām pilnībā neizprasts Bespalova lēmums – pārtraukt sadarbību ar ukraiņu speciālistu Romānu Grigorčuku, kurš desmit Latvijā pavadītajos gados šeit jau tika uztverts kā vietējais. Pārsteigums bija arī viņa aizstājējs – iepriekš tikai ar jauniešu komandām strādājošs itālietis Nuncio Dzavetjēri, ar kuru kopā atbrauca vēl divi viņa tautieši – fiziskās sagatavotības treneris un fizioterapeits, kā arī tehniskās sagatavotības treneris individuālajam darbam. Bespalovs skaidroja, ka Latvijas futbolam ir jābūt tuvāk Eiropai un tās speciālistiem, pārņemot viņu pieredzi. Kluba prezidents arī iemeta akmeni vietējās futbola treneru skolas zālienā, pavaicājot – kas ir pašlaik augstākas līmenis, kurā spēlē Latvijas futbolists? Un pats arī atbildēja uz šo jautājumu – Kaspars Gorkšs Anglijas pēc spēka otrajā līgā.
Bespalovs norādīja, ka nākotnē nevēlas uzturēt labu sastāvu dažām Eirokausu spēlēm sezonā ar klusu cerību tikt grupā – finansiālajā ziņā tas būtu nesaprātīgi. "Jācenšas maksimāli uzlabot katru spēlētāju, tādēļ jābūt kvalitatīvam individuālajam darbam. Lai spēlētāji notic, ka var spēlēt augstākā līmenī, un kļūst pieprasīti Eiropā. Ventspils klubam jākalpo futbolistiem par tramplīnu. Tas ir kluba attīstības ceturtais posms," savu filozofiju atklāja Bespalovs.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Abonē un lasi vairāk:
