Izšķirošajā spēlē par bronzas medaļām atmosfēra Kauņas sporta hallē bija fantastiska, bet sanākušie skatītāji tika atalgoti ar trillera cienīgu scenāriju. Mačs ritēja punkts punktā, bet spēles beigās uz "Daugavas" vārtiem tika nozīmēts apstrīdams septiņu metru soda metiens. To devās izpildīt PSRS izlases divmetrinieks Sergejs Žuravļovs, kurš parasti centās trāpīt vārtu augšējā daļā. Taču arī Vilsons nebija no īsajiem (187 centimetri), un bumba pēc Žurvaļova metiena norībināja vārtu pārliktni.

"Jānis vienmēr paļāvās uz savu meistarību un reakciju, nevis uz minēšanu. Viņš neuzķērās uz Žurvaļova māņu kustībām, stāvēja līdz galam, un radās iespaids, ka pēdējā brīdī viņš pat nedaudz pacēlās uz pirkstgaliem. Tas lika Žuravļovam trāpīt pa vārtu pārliktni," grāmatā "Rokasbumba Latvijā 1958-2008" šo epizodi atcerējās Čebrikovs.

Vilsons bumbu bija skāris, tādēļ uz pēdējām 17 sekundēm, rezultātam esot 17:17, tā nonāca pie MAI handbolistiem. Bet rīdzinieku aizsardzība savu darbu paveica teicami, atlikušajā laikā nemaz neļaujot maskaviešiem izpildīt metienu. Maskavas handbolisti vēl dušās apsprieda liktenīgo soda metienu, un daži pat pārmeta Žuravļovam neveiksmi, taču tad vēlākais PSRS izlases spēlētājs Jurijs Kļimovs pateica: "Veči, ko jūs te strīdaties!? Vajadzēja iedot man, un arī es Vilsonam nebūtu iemetis..." Ar to šīs epizodes apspriede beidzās, bet "Daugava" turpināja svinēt PSRS čempionāta bronzas medaļas.