1992. gada vasarā uz Barselonas olimpiskajām spēlēm ieradās unikāla komanda – gandrīz tikai no NBA zvaigznēm salipināta ASV basketbola izlase jeb oriģinālā "Dream Team". Daudzi sporta līdzjutēji nevilcinoties varētu nosaukt visus divpadsmit šīs komandas spēlētājus. Lai gan varbūt drīzāk tomēr vienpadsmit, jo viens no Sapņu komandas dalībniekiem tobrīd vēl nebija aizvadījis nevienu spēli NBA – tas bija Kristians Leitners. Ja šobrīd paraustījāt plecus, visticamāk, nebūsiet vienīgais, taču šis puisis ir visu laiku izcilākais koledžas basketbolists. Leģendārais treneris Maiks Kšiževskis Leitneru salīdzināja ar uguni, kas spējīga sasildīt ēku un vienlaikus nodedzināt to līdz pamatiem.
Leitners bija ideāls ļaundaris ar neciešamu šarmu. 1992. gadā žurnāls "People" iekļāva viņu piecdesmit skaistāko cilvēku listē. Pārāk priviliģēts. Pārāk izskatīgs. Pārāk stiprs. Pārāk garš. Pārāk lecīgs. Pārāk pazemojošs. Pārāk balts. Pārāk nejauks. Šis "pārāk" saraksts ir tikpat garš kā viņa 211 centimetrus garais augums. Jau pieminētajā dokumentālajā filmā amerikāņu žurnālists Džīns Vojcehovskis viņu raksturoja vienā teikumā: "Viņš ir viens no desmit labākajiem spēlētājiem, kāds jebkad spēlējis koledžas basketbolu un visu lielākais pakaļa nr.1."
Lai cik izveicīgi un pievilcīgi tie būtu, grāmatās vai filmās ļaundari uzvar reti, turpretī Leitneram vienmēr piederēja pēdējais vārds. Un ar katru viņa sasniegumu sabiedrības nepatika pret viņu gan laukumā, gan ārpus tā pieauga, bet 1992. gada 28. martā sasniedza kulmināciju.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
