Mēdz gadīties brīži, situācijas vai lēmumi, kas ir spējīgi mainīt cilvēku likteni par 180 grādiem. Arī sports nav izņēmums. Nelaikā pateikts vārds vai nepārdomāta rīcība var radīt pavērsienu atlēta karjerā vai pat dzīvē kopumā. MVP jaunajā rubrikā stāstīsim tieši par šādām "X stundām". Rakstu sēriju turpinām ar kādu Latvijas sporta hrestomātijā jau apsūnojušu frāzi. Pēc izstāšanās no Pekinas olimpisko spēļu sacensībām barjersprinteris Staņislavs Olijars uz žurnālista viedokļa rakstu atbildi parādā nepalika. Lai salīdzinātu traumas radītās izjūtas viņš aicināja pamēģināt iespraust sev sēžamvietā dakšiņu un noskriet uz laiku kaut vai 50 metrus. Vēsture klusē, vai kāds šo padomu tiešām izmantoja.
"Kas ir barjerskrējēja iesildīšanās? Tas nav tikai skrējiens riksīšiem, bet arī barjeru pārvarēšana. Un lūk – vienā no šādiem skrējieniem es sajutu sāpes augšstilba priekšējā muskulī. Kā ar nazi kāds iedurtu! Sākumā nodomāju, ka tikai neliels krampis. Mūsu masieris Mareks iedeva man apsēju, piereģistrējos startam un tikai reģistrācijas otrajā zāle sapratu, ka nevarēšu veikt pat paātrinājumu. Tāpēc pateicu tehniskajam personālam, ka atsaucu dalību. Pats sāpīgākais, ka nekas neliecināja par iespējamo traumu. Nekādu nepatīkamu sajūtu, laba fiziskā forma un še tev – viss un beigas," skaidroja Olijars. "Un, lūk, būtu padoms tiem gudriniekiem, kuri internetā komentāros raksta, ka vajadzējis caur visām sāpēm skriet, – pamēģiniet sev iespraust d...ā dakšiņu un noskrieniet uz laiku kaut vai 50 metrus...
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Abonē un lasi vairāk:
