Lai gan oriģinālajā izpildījumā Ainars Mielavs pēdējo zilbi neizkliedza, tieši iespēja emociju uzplūdā izbļaut piedziedājuma rindiņu pēdējās zilbes bija tas saistošais elements, uz ko hokeja fani "pavilkās", spriež Armands. Tas gan nenozīmē, ka hokeja fani ir neglābjami romantiķi. "Vispār jau jā – dziesma ir par mīlestību, bet mēs jau paķērām tikai dziesmas fragmentu. Patiesībā dziesma varēja būt par pavisam ko citu, tā pat varēja būt lēna, bet ātrajai daļai pietiek ar šīm 12-16 taktīm, un tieši tās attiecīgajā brīdī var uzlikt."

Armands norāda uz to, ka piedziedājumā parādās arī jautājums – "kāpēc vienmēr jābūt tā"? Tas līdzjutējiem palīdz izkliegt sāpi pēc nopelnīta noraidījuma vai muļķīgas kļūdas dēļ ielaistiem vārtiem.