Foto: Publicitātes foto
1990. gados nozīmīgākais process bija Padomju Savienības sabrukums un dzelzs priekškara krišana. Šajā laikā izdoto pavārgrāmatu fokuss un tematika norāda uz vēlēšanos atbrīvoties no nevēlamās padomju identitātes arī kulinārijā. Aktīvi tiek izdotas grāmatas, kas pirms tam nebija pieejamas, tomēr ar to palīdzību uzreiz neizdevās izveidot jaunu, Eiropeisku gastronomisko identitāti.

Liels skaits no jauna izdoto pirmskara pavārgrāmatu liecina par mēģinājumu atjaunot nacionālo virtuvi tajā fāzē, kur to pārtrauca karš un padomju okupācija, tomēr to saturs diemžēl izrādījās novecojis un praktiski nelietojams. Plašu pavārgrāmatu segmentu veidoja tulkotās grāmatas, tomēr tās nevarēja kalpot kā orientieris jaunu prakšu ieviešanā gan tāpēc, ka tulkotāji nespēja valodiski attēlot nekad neredzētos produktus un tehnoloģijas, gan arī tāpēc, ka vajadzīgās izejvielas nebija pieejamas.

Tikmēr 1990. gados pavārgrāmatas turpināja sarakstīt autori, kas bija populāri padomju laikos, līdz ar to lielākā daļa lietojamo recepšu joprojām pārstāvēja iepriekšējo laikmetu. Neraugoties uz ideoloģisko vajadzību atbrīvoties no padomju standarta, praktiskajā dzīvē 1990. gados dominē padomju virtuve.

Arī sociālekonomiskie apstākļi bija par labu padomju principu turpināšanai. Ekonomiskā krīze ne tikai rosināja atkārtoti izdot kara laika pavārgrāmatas, bet arī ļāva attīstīt padomju sabiedriskajā ēdināšanā iedibinātās ietaupīšanas tehnoloģijas, kas nereti bija saistītas ar zemas kvalitātes sastāvdaļām un grūti pieejamo izejvielu aizstāšanu ar mazvērtīgākām.

Jau 1980. gadu beigās pavāru konkursos un restorānu ēdienkartēs par padomju "augstās virtuves" paraugiem bija padarītas filejas un kotletes, panētas miltos vai rīvmaizē, pildītas vai klātas ar rīvētu sieru, tomātiem un majonēzi. 1990. gados šāda maltīte pieejama lielākajā daļā sabiedriskās ēdināšanas iestāžu. Neraugoties uz jaunām iespējām, arī patērētāju gaume dod priekšroku zināmiem ēdieniem, varbūt vienīgi tos papildinot ar kādu eksotisku augli vai sauso garšvielu maisījumu.

Par projektu

Gaļas produktu ražotāja "Forevers" izcilas garšas stāsts "10 desmitgades, 10 garšīgi stāsti" ir tapis sadarbībā ar pavāru Mārtiņu Sirmo, daudzu recepšu autori Antoņinu Masiļūni, pētnieci, Dr.art. Astru Spalvēnu, atklājot Latvijas virtuves veidošanās tradīcijas 100 gados. "Forevers" kopā ar domubiedriem katru desmitgadi atklāj ar spilgtāko gaļas ēdienu un tā recepti, meklējot atbildi arī uz jautājumu, kāda būs Latvijas virtuve turpmāk? Sekot projektam un izmēģināt receptes iespējams "Forevers" vietnē: www.forevers.lv/receptes

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!