Foto: Publicitātes foto
1939. gads, aizsākot trešo desmitgadi (1939 - 1948), uzskatāms par nacionālās virtuves veidošanās atskaites punktu – izdots liels skaits pavārgrāmatu, kas ataino tā laika standartus iekļauto recepšu izvēlē. Pēkšņas izmaiņas šajās izvēlēs ievieš Otrais Pasaules karš, mainot ne tikai politisko vēsturi, bet arī ietekmējot ikvienas mājsaimniecības dzīvi.

Otrā Pasaules kara laikā tika iespiestas īpašas tā saucamās 'kara laika' pavārgrāmatas, kuru aizsākumi meklējami jau iepriekš. Pirmā Pasaules kara laikā Vācijā sāka izdot nelielas brošētas pavārgrāmatas ar pamācībām kā izdzīvot kara apstākļos: kā pagatavot ēdienu, maksimāli taupot resursus, kā aizvietot nepieejamos produktus, kā plānot ēdienkarti, lai izdzīvotu ar minimumu. Līdzīgas pavārgrāmatas izdotas arī citās valstīs, bieži – valdības finansētas.

Latvijā šādas pavārgrāmatas galvenokārt tika izdotas tā saucamajā 'vācu laikā'. Neparastā veidā 'kara laika' pavārgrāmatas īsteno vēl kādu uzdevumu – ataino bijušās kārtības nepārtrauktību, neraugoties uz ierasto uzturvielu trūkumu. Tajās atspoguļoto ēdienkarti veido gaļas ēdieni, pat ja to sastāvā nav gaļas un saldo ēdienu sarakstā iekļautas kūkas, pat ja tās ceptas no ķirbjiem vai pupiņām. Šādā veidā kara apstākļos zināmā mērā tiek saglabātas ierastās kulinārās tradīcijas – nepieejamie produkti aizstāti ar citiem, bet ēdieni šķietami paliek tie paši.

Kara un pēckara gadi Latvijas iedzīvotājiem bija sevišķi grūti. Pārtikas trūkums un kartīšu sistēma ilga līdz 1950. gadiem. Daudzas produktu grupas nebija pieejamas pietiekamā daudzumā, īpaši dzīvnieku valsts produkti. Uzturu veidoja dārzeņi, mazvērtīgākie piena produkti, gaļas subprodukti un liesās zivis.

1940. gados valdošais trūkums redzams arī recepšu aprakstos, piemēram, kāpostu vīstokļu pagatavošanas aprakstā. Lai pagatavotu maltīti ģimenei, nepieciešams neliels pikucītis maltās gaļas, bet ēdiena kopējo apjomu veido pievienotā rīvmaize, sakapātās kāpostu lapas un, lai šis maisījums turētos kopā, tas ietīts kāpostu lapās. Apstākļos, kad pieejams pietiekams gaļas daudzums, visdrīzāk tiktu pagatavotas gaļas kotletes – tas būtu vienkāršāk, taču trūkuma apstākļos ēdienu receptes prasījušas lielu izdomu.

Par projektu

Gaļas produktu ražotāja "Forevers" izcilas garšas stāsts "10 desmitgades, 10 garšīgi stāsti" ir tapis sadarbībā ar pavāru Mārtiņu Sirmo, daudzu recepšu autori Antoņinu Masiļūni, pētnieci, Dr.art. Astru Spalvēnu, atklājot Latvijas virtuves veidošanās tradīcijas 100 gados. "Forevers" kopā ar domubiedriem katru desmitgadi atklāj ar spilgtāko gaļas ēdienu un tā recepti, meklējot atbildi arī uz jautājumu, kāda būs Latvijas virtuve turpmāk? Sekot projektam un izmēģināt receptes iespējams "Forevers" vietnē: www.forevers.lv/receptes

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!