Projektu atbalsta
Latvijas Balzams
16. Novembris  | 1920

1920. gads: Latvijā ievēl Satversmes sapulci, deputāti izraugās himnu, Polija karo ar Padomju Krieviju

Daudz laimes, Latvija! Apsveikumu rakstniekam un dzejniekam Kārlim Skalbem vārda dienā 1920. gada janvārī sūtījusi dzejniece un atdzejotāja, dzejnieka Jāņa Akuratera meita Laima Akuratere. Foto: Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs 

Satversmes Sapulces atklāšana 1920. gada 1. maijā. Arhīva foto

Aprīlī Latvijā notika pirmās brīvās vispārējās Satversmes sapulces vēlēšanas, kurās piedalījās aptuveni 85% vēlētāju. Maskavā šajā laikā sākās oficiālās miera sarunas starp Latviju un Krieviju, kas noslēdzās augustā ar miera līguma parakstīšanu Rīgā.

1. maijā jaunievēlētā Satversmes sapulce sanāca uz pirmo sēdi, par tās prezidentu ievēlēja Jāni Čaksti. Satversmes sapulce izveidoja 26 deputātu komisiju Latvijas konstitūcijas – Satversmes – izstrādāšanai. Tika pieņemta “Deklarācija par Latvijas valsti”, kā arī valsts iekārtas pagaidu noteikumi. Jūnija sākumā Satversmes sapulcē par Latvijas himnu tika izvēlēta Baumaņu Kārļa “Dievs, svētī Latviju”.

Krievijā februāra sākumā tika izpildīts nāvessods baltgvardu līderim un polārpētniekam admirālim Aleksandram Kolčakam, kurš bija vadījis militāru pretošanās kustību pret boļševikiem.

Jau otro gadu turpinājās Polijas un Padomju Krievijas karš – notika cīņas par Kijevu, Minsku, Viļņu, Brestu, augustā boļševiki uzbruka Varšavai, bet pēc vairāku mēnešu ilgām sadursmēm bija spiesti atkāpties. Rudenī Rīgā notika miera sarunas, pamiers tika noslēgts 12. oktobrī, bet miera līgumu noslēdza 1921. gada martā.

Poļu karavīri, 1920. gads. Arhīva foto

ASV gada sākumā stājās spēkā “sausais likums”, kas aizliedza valstī ražot un tirgot alkoholu, – turpmākajos gados tas ļāva uzplaukt grādīgo dzērienu kontrabandai un pagrīdes tirdzniecībai.

Rīgā atklāj Dailes teātri

Ar Raiņa lugu “Indulis un Ārija” Eduarda Smiļģa režijā novembra beigās tika atklāts Dailes teātris, kas atradās Romanova ielā (tagad – Lāčplēša iela). “Kopdarbībā ar Raini un labā aktieru izvēlē un gara spirgtumā tas [teātris] grib pacelties pāri tiem nepārvaramiem “dabiskiem” šķēršļiem, kas saistās ap Romanova ielas telpu šaurumu,” 21. novembrī ziņo laikraksts “Sociāldemokrāts” un turpina ar izrādes recenziju.

Dailes teātra skatītāju zāle un skatuve. Foto: Rakstniecības, teātra un mūzikas krātuve

“Induļa varoņdrāma, kas pirms kara radīja lielu sajūsmu un deva daudzas izrādes, tagad nu redzama arī tiem, kuri tos gadus bija šķirti no dzimtenes, pirmā vietā pašam Rainim un Aspazijai. (..) Režisors Smiļģis pats tēloja Induli. Viņš ir piemērots varoņlomu tēlotājs un derētu vispār daudzās lugās, bet bija vidējs Indulis, jo senlatviešu virsaiti viņš aizsniegt pilnībā nespēja. (..) Indulī slēptais tautas un kara vadoņa spēks, kas cauri senai tagadnei nes sevi uz nākotni, un tas ir ne romantiskais sapņotājs, ne miglains ietērps sāpju žestā, ne kareiviski izdeklamēts jūsmīgos efektos, bet skaidrs, dziļā pārliecībā dvēseles izskaņojums. Tāds viņš iegūtu svaru, viņa traģēdija būtu saistoša.”

Miera līgums ar Krieviju

11. augustā Rīgā tiek parakstīts Latvijas un Padomju Krievijas miera līgums, ar kuru Krievija uz mūžīgiem laikiem atsakās no tiesībām uz Latvijas teritoriju, ieskaitot Abreni.

Paraksti un zīmogi zem Latvijas—Krievijas miera līguma. Foto: Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs

“Latvijas Sargs” nākamajā dienā raksta: “Pēc sešiem asiņainiem kara gadiem, pēc četru mēnešu ilga diplomātiska kara, kas norisinājās mums neizdevīgos apstākļos – pie sarkanās armijas uzvarām pret poļiem, visās Latvijas frontēs iestājies miers. Nolieksim galvas Latvijas nacionālās armijas priekšā, atzīsim visas latvju tautas lielo sajūsmu un vienprātību grūtā cīņā un valdības gudro politiku. Tas viss kopā novedis valsti pie cienīga miera. Miers ar Krieviju ir parakstīts, un viņa nozīme ir ļoti liela. (..) Ne ar lieliniekiem, nedz ar padomju Krieviju, bet vienkārši ar Krieviju mēs nupat noslēguši mieru. Ar vienīgo Krieviju, kura tagad reprezentē šo savādo neizprotamo tautu. Ar to pašu Krieviju, kura šodien, rīt parakstīs līgumu ar pasaules politikas noteicēju – Londonu.”

Savukārt “Latvijas Vēstnesis” 12. augusta numurā vairākās publikācijās skaidro miera līguma parakstīšanas nozīmi, kā arī detalizēti atspoguļo parakstīšanas norisi.

“Jau no diezgan agra rīta mūsu ārlietu ministrijas telpas bija vispārējas intereses centrs. Tur nāca un gāja preses priekšstāvji, telegrāfa aģentūru korespondenti, ārzemju žurnālisti no Somijas, Amerikas, Polijas un citām valstīm, fotogrāfi, vietējā diplomatiskā pasaule. Tika uzstādīti 6 fotogrāfu aparāti, lai fiksētu vēsturisko mirkli. Delegāciju sekretāri saveda galīgā kārtībā miera līgumu grāmatas, brūnā ādā iesietus, uz vatmaņa papīra iespiestus foliantus, iešņorēdami tos un pielikdami pēdējā lapas pusē sarkanas lakas zieģeļus pie krāsainām šņorēm, Latvijai nacionālās krāsās, krieviem zelts ar sarkanu. Parakstīšanai bij apgādāta vēsturiska zelta spalva, zelta kātā ar briljantu galā. Ar šo spalvu Krievijas bijušie cari parakstījuši līgumus.

(..) Kara lietpratēji studē robežkarti, pārrunā, kas pēdējā brīdī vēl iegūts. Visi apmierināti, ka strīdīgā Drisas novada vietā izdevies iegūt prāvo Pokrovas latviešu pagastu ar 400 mājām. (..) Vēl paraksta divos eksemplāros protokolu par kara darbības izbeigšanu vēlākais līdz 13. augustam plkst. 12 nakti. Tad delegāciju locekļi pieceļas, priekšsēdētāji sniedz viens otram pār galdu rokas, bet locekļi savstarpēji palokas. Viss norisinājies mēmi, bez kādām sarunām. Fotografē. Uz Aleksandra bulvāra spēlē mūzika.”

Laikraksts arī atgādina, ka pagaidām gan miers pastāv tikai “uz papīra” un Latvijas pastāvēšana ir saistīta gan ar spēju vienoties ar lielvalstīm (sabiedrotajiem), ka “viņas aizstāv jaunās valstis un ka sabiedroto intereses ir kopīgas ar jauno republiku interesēm”, gan ar kultūras attīstību, jo “kulturālu Latviju neuzvarēs ne maziniecisms, ne lieliniecisms.

Viņa pati sevī atradīs pietiekoši daudz spēka un jaunradošas gribas tapt pilnīgākai, uzvarēt trūkumus, apmierināt pilsoņu centienus pēc brīvības un labklājības”.

“Vēl gan miers pastāv tikai formāli, vēl viņš pastāv tikai parakstītos līgumos, kurus vēsture bieži vien saplēsusi gabalos un ļāvusi vienai no parakstījušām valstīm uzbrukt otrai. Arī tagad vēl mēs nevaram pilnīgi droši paļauties uz noslēgtiem līgumiem, jo vēl sešu gadu neprāts turpinās poļu krievu frontē, vēl sarežģījumi nav nokārtoti starp Lietuvu un padomju Krieviju, vēl Krievija nav noslēgusi mieru ar Somiju. Vēl nav arī izšķirti Ukrainas, Baltkrievijas u. c. jauno valstu jautājumi, ar kuru likteņiem saistīta Latvijas valsts pastāvēšana.”

Atentāts pret Ulmani

“Valdības Vēstnesis” 16. aprīlī ziņo par atentāta mēģinājumu pret Ministru prezidentu Kārli Ulmani.

Ekrānuzņēmums

“Uz Cesvaines–Lubānas lielceļa, Lubānas mežā, netālu no Liedes kroga, 15. aprīlī pēc pusdienas izdarīts slepkavu uzbrukums ministru prezidentam. Slepkavas bija palikuši zem lielas priedes piroksilina lādiņu, kurš sprāgdams pārgāza priedi pār ceļu. Priede gāzdamās par laimi neķēra automobili, bet nogāzās pār ceļu. Automobilim apstājoties, slepkavas atklāja uz ministru prezidentu flinšu uguni. Atklājot no automobiļa ātru pretuguni, slepkavu nolūkam nebija cerēto panākumu, un tie ātri pazuda mežā. Ļaundaru meklēšanai un meža novērošanai sperti visi soļi.

Tik tālu jau nogājusi no zinamās puses piekoptā mūsu valdības nosodīšana un rīdīšana pret to, ka anarhistiski gari ķeras pat pie nāvīgiem uzbrukumiem ministru prezidenta personai. (..) Šis notikums ar uzbrukumu ministru prezidentam par jaunu un jo spēcīgi atgādina katram apzinīgam un nopietni domājošam Latvijas pilsonim patlaban priekšā stāvošās Satversmes sapulces vēlēšanas, lai tas labi pārdomā, kam savu balsi dod – kārtības un visu šķiru labklājības aizstāvjiem vai naida sludinātājiem.”

Par četru uzbrucēju aizturēšanu prese ziņoja jūlija sākumā.

2017 - 2008 2017 - 2008 2007 - 1998 2007 - 1998 1997 - 1988 1997 - 1988 1987 - 1978 1987 - 1978 1977 - 1968 1977 - 1968 1967 - 1958 1967 - 1958 1957 - 1948 1957 - 1948 1947 - 1938 1947 - 1938 1937 - 1928 1937 - 1928 1927-1918 1927-1918