Projektu atbalsta
Latvijas Balzams
13. Novembris  | 1923

1923. gads: Alus pučs Vācijā, mirst Krišjānis Barons

Tokija pēc postošās zemestrīces. Foto: Vida Press

Janvārī Francija un Beļģija Rūras apgabalā iesūtīja karaspēku, lai piespiestu Vāciju samaksāt reparācijas.

Martā 88 gadu vecumā mūžībā devās folklorists, rakstnieks un publicists Krišjānis Barons. Tautu Savienība atzina Polijas tiesības uz okupēto Viļņas apgabalu.

Aprīlī tika parakstīts Latvijas un Krievijas robežlīgums. Tikmēr Maskavā dibināja futbola klubu Maskavas “Dinamo”.

1. septembrī Japānā spēcīga zemestrīce nopostīja Tokiju un Jokohamu. Bojā gāja 142 807 cilvēki. Apmēram 2,5 miljoni cilvēku palika bez pajumtes.

4. septembrī ASV Ņūdžersijas štatā gaisā pacēlās pirmais amerikāņu uzbūvētais dirižablis. 23. septembrī pēdējie Antantes okupācijas spēki pameta Konstantinopoli, līdz ar to beidzās Konstantinopoles okupācija.

Oktobrī Angora tika pārdēvēta par Ankaru un kļuva par Turcijas galvaspilsētu Konstantinopoles vietā, kuru pārdēvēja par Stambulu. 29. oktobrī beidzās Turcijas neatkarības karš un tika proklamēta Turcijas Republika.

Alus pučs. 8. novembra vakarā faktiskais Bavārijas diktators Gustavs fon Kārs liela pūļa priekšā uzstājās alus bārā “Bürgerbräukeller”, tomēr tika iztraucēts, kad dzertuvē ielauzās bruņotu cilvēku grupa brūnos kreklos. Viņus vadīja Ādolfs Hitlers, kurš vicināja revolveri un kliedza: “Nacionālā revolūcija ir sākusies!” Apvērsums bija neveiksmīgs, un Hitlers (tāpat kā viņa līdzgaitnieki – Ernsts Rēms un ģenerālis Erihs Ludendorfs) nonāca cietumā. Ieslodzījumā Hitlers sāka rakstīt savu monumentālo darbu “Mana cīņa”.

Neizdevies monarhistu pučs Bavārijā

10. novembrī izdevums “Latvis” ziņo par Vācijā notikušo neizdevušos apvērsumu: “Ceturtdiena, plašā tautas sapulcē Hitlers izsludinājis Vācijas valsts valdību un reihsvēra virspavēlnieku par atceltu, ģenerāli Ludendorfu par jaundibināmās vācu armijas virspavēlnieku un pieteicis karagājienu pret jaunlaiku Bābeli – Berlīni.

Foto: Vida Press

Valdība puča apkarošanai un kārtības atjaunošanai spērusi visus nepieciešamos soļus un rīkošoties ar nesaudzīgāko enerģiju. Pēc pēdējām ziņām notikumi Minhenē pieņēmuši nacionālistiem nelabvēlīgu virzienu. Fon Kārs un ģenerālis Losoms paziņojuši, ka piekrišana Hitleram un Ludendorfam viņiem uzspiesta un ka sacelšanos viņi kategoriski noraida. Ģenerālkomisārs devis pavēli visiem policijas orgāniem Bavārijā apcietināt nacionālistus un “Oberland” organizācijas locekļus ar Ludendorfu un Hitleru priekšgalā. Bavārijas ministru kabinets visiem apgabalu priekšniekiem paziņojis, ka policijai un karaspehkam visur kategoriski jāatsakās pildit revolucionāru pavēles, pretējā gadijumā vainigos sagaidot sods par valsts nodevibu. No Dienvidbavārijas uz Minheni izsauktas karaspēka daļas cīņai ar Hitleru.”

Par smiekliem

Kamēr Vācijā risinās notikumi, kuru sekas pasaulei vēl nav apjaušamas, izdevumā “Teātra Vēstnesis” lasāms raksts par smieklu nozīmi cilvēka dzīvē. “Smiešanās ir spēja, īpašiba, kas trūcīgi lietota un nevingrināta var ierūset kā jebkura cita spēja. Beidzot nepaliek nekas cits pāri kā slepeni degoša vēlēšanās smieties, smeldzoša bada sajūta, kuru nav iespējams apmierinat, stipra griba, bet slikta diafragma (ja šai orgānā grib lokalizēt smieklus).

Arhīva foto

Šie nesmējēji ir kā kuņģa slimi pie bagatīga galda; viņi vispār daudz neko netur no ēšanas. Viņu patika kritizēt ir tik liela, tāpēc ka viņu patika uz ēšanu ir tik maza. Tāds gara stāvoklis nestāv tālu no krīzes. Cik ilgi cilvēks to var izturēt – un tad viņš ir nedziedinams melancholiķis – bez smiešanās? Šis drūmais dvēseles gavēņa laiks var ilgāk vai īsāk vilkties, bet tam vienmēr sekos laikmets, kurā smiekli stāvēs neparasti vaļīgi. 

Atminos, ka reiz kādā grūtsirdīga laikā – es nebiju diezin cik sen vairs smējies – apmeklēju kādu izpriecu lokālu. Kāds augstākā mērā vidējs humorists cēla priekšā šādu numuru: viņš attēloja kādas diletanta biedribas priekšsēdetaju, kurš desmitgadu darbibas svētkos deklamē kādu dzejoli, bet nāk sadursmē ar iepreekšeja gada dzejoli, ko viņš iemācijees no galvas. Tas viss nobeidzas ar trakiem abu dzejoļu sajaukumiem. 

Normālā stāvoklī es nebūtu ne seju savilcis. Bet toreiz mani kratīja miizigi smiekli, sāpigi gandrīz, tāpēc ka mana sajūta pee ta nebij radusi. Tie izlauzās ar varu, šie smeekli, kā no kādas brūces, sejas muskuļi negribēja īsti klausīt, es novēroju gluži cieši, kā man sašķobās acis un ka pārmērigie smiekli pārvērtās gandrīz šņukstos.

Tā, kā es, nesmējās neviens lokālā, un tur droši vien bija gana diezgan nedrūmu ļaužu. Sabiedriba brīnījās, kā es par tādu vidēju humoristu tik milzīgi, līdz asarām varu smietees. Ari es nevarēju tobrīd to izskaidrot. Tagad es zinu: ne cilvēks uz podiuma, bet gan es pats producēju humoru, viņš plūda no manis kā sveķis no koka plaisas; es biju tas humorists, kaut ari diemžēl tikai pasīvas sugas, kura humors pārvēršas smieklos, ne veidojošā, formētā spēkā, kas liek smieties.

Latvišu volūdas programa latgalīšu pamatškolom

Kādā izloksnē mācīt Latgales skolās? Izdevums “Latgolas Škola” raksta par jauno lēmumu no trešās klases mācīt arī “baltiešu izloksni”: “Lykumā par izgleitības īstādem, kurs pījemts jau Tautas Padūmē, 39. pantā sacīts, ka mocības obligatoriskos Skolos (t. i. pamatškolos) pasnādzumas ģimenes volūdā.

Ekrānuzņēmums

Latgalīšu pamatškolos vysi prīkšmeti, tai tad, jopasnādz latgajīšu izlūksnē. Bez tam vēl latgalīšu izlūksnei pīškērtas valsts volūdas tīrības un, sakarā ar šo likumu, ari latvīšu volūda byutu jopasnādz tikai latgalīšu izlūksnē. Pēc šo lykuma, baltīšu izlūkine nav nūteikta kai obligatorisks prīkšmets latgalīšu pamatškolom. Bet ikkotrs latgalīts saprūt, ka baltīšu izlūksnes prasšona latgalīšim napīcīšama. Baltīšu izlūksnē mums joīsamoca školā tik toli, lai mes varātu kultūras bagātības nu baltīšu izlūksnē izdūtom gromotom, žumalim, avīzēm. (Jo tikai šam vīnīgajam nūlyukum mums vajadzīga baltīšu izlūksnes prasšona). Pamatskolas uzdavums, tai tad, īmdeīt školānus baltīšu izlūksnē takušī lasīt, saprast lasīt un rakstīt gramatiski pareizi.

Kas atteicās uz akcentu, tad to pīsovynošona atkarojās nu školāna volūdniciskom spējom un nu to, cik bīži ikdīniškā dzeivē, ārpus školas, bāros dzērd baltīšu īzlūksni un pats praktizējās sarunā. Daži bārni pīsovynoj svešas volūdas akceutu bez gryutībom un otri, turpretim, svešos volūdos runoj ar dzymtos volūdas akcentu leidz pat myuža beigom. Nu kura mocības goda īsokt baltīšu izlūksnes pasnēgšonu? Pamatškolu beiguši nadreikst byut taidi naprašas latvīšu volūdā. Ar rīkojumu pīsacīts baltīšu izlūksni pasnēgt nu trešos pamatškolas klases. Simā punktā reikojums piloīgi saskaņā ar 1920. goda Skolotāju konferences lāmumu. Tam ari var pilnīgi pīkrist.”

2017 - 2008 2017 - 2008 2007 - 1998 2007 - 1998 1997 - 1988 1997 - 1988 1987 - 1978 1987 - 1978 1977 - 1968 1977 - 1968 1967 - 1958 1967 - 1958 1957 - 1948 1957 - 1948 1947 - 1938 1947 - 1938 1937 - 1928 1937 - 1928 1927-1918 1927-1918