Projektu atbalsta
Latvijas Balzams
10. Novembris  | 1926

1926. gads: Amundsena brīnumainais lidojums, lidmašīna bez spārniem, dzimst Vinnijs Pūks

Dirižablis "Norge", kas pārlidoja Ziemeļpolu. Arhīva foto

Maija sākumā polārpētnieks Roalds Amundsens kopā ar Umberto Nobili un Linkolnu Elsvērtu ar dirižabli pārlidoja Ziemeļpolu. “Tavam vārdam mūžīga ir slava, / Tāles ērgi, Roald Amundsen! / Nevis motors, – lielā drosme tava / Tevi ledus laukiem pāri dzen,” – kāda Kārļa Kaufmaņa pētniekam veltītas dzejas rindas septembrī publicē žurnāls “Atpūta”.

Prese ziņo par tā sauktā autožīra (žiroplāna un helikoptera līdzinieks) pirmajiem panākumiem un tā izgudrotāju Huanu de la Sjervu. “Spānietis de la Sierva šodien savā helikopterā (lidmašīnā bez spārniem) pārlidoja Lamanšas kanālu un nolaidās Sen-Engleverā. Liels skatītāju pulks noskatījās dīvainās mašīnas lidojumā, kura spēj stāvus celties gaisā un tāpat arī nolaisties, tā, ka rodas iespaids, it kā tā kristu un tiks sadragāta. Lidotāju aprindās valda doma, ka mašīnai ir liela nākotne,” septembrī raksta “Valdības Vēstnesis”.


Septembra sākumā starpvalstu organizācijā Tautu Savienība (arī – Nāciju Līga; tā tapa Versaļas līguma rezultātā) iestājās Veimāras Republika, tika pieņemta konvencija, kas aizliedza verdzību. 30. gadu vidū līga apvienoja 58 dalībvalstis, tā tika likvidēta 1946. gadā.

Marta sākumā Rīgā sāka darboties pirmā automātiskā telefonu centrāle ar vācu firmas “Mix und Genest” ražotu iekārtu, bet aprīlī Rīgas 1. ģimnāzijas telpās notika radiouztvērēju izstāde. Oktobrī Ābramam Leibovicam tika izdota atļauja radioaparātu ražošanai – un radās jauna akciju sabiedrība “Ābrama Leibovica foto radio centrāle”.

No 18. līdz 22. jūnijam Rīgā notika VI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, kuri tapa, pateicoties svētku rīcības komitejai ar profesoru Jāzepu Vītolu priekšgalā. Kopkori veidoja 6526 dziedātāji no 157 koriem.

Francijas kuģubūvētavā “Ateliers et Chantier de la Loire” ūdenī tika nolaistas pirmās divas Latvijas Republikas zemūdenes – “Ronis” un “Spīdola”. Pie Vecāķiem 9. septembra rītā nogrima tvaikonis “Neibāde”.

Ilustrācija no grāmatas "Vinnijs Pūks". Foto: SWNS/Scanpix/LETA

Oktobrī nāca klajā Alana Aleksandra Milna grāmata “Vinnijs Pūks”.

Miris "Mērnieku laiku" autors

Izdevums “Rīgas Ziņas Apvienotas ar Latvju Vēstnesi” šajā dienā piemin mūžībā aizgājušo rakstnieku Matīsu Kaudzīti (dzimis 1848. gada 18. augustā) – romāna “Mērnieku laiki” līdzautoru.

Rakstnieks, skolotājs Matīss Kaudzīte. Foto: Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs

“Miris viens no pēdējiem atlikušiem lielā tautiskā laikmeta darbiniekiem, viens no ievērojamākiem patstāvīgās Latvijas kultūras rosinātājiem Kaudzītes Matīss. (..) Šais īsās rindiņās, protams, nav iespējams novērtēt visu Kaudzītes Matīsa darbības nozīmi. Tā ir bijusi tik daudzpusīga, ka var tikai uzskaitīt tos dažādos veidus, kuros Kaudzītes Matīss darbojies: skolotājs, rakstnieks, dzejnieks, biedrību un teātra darbinieks, ceļotājs pa dzimteni un svešām zemēm, vienkāršs, bet uzcītīgs un priekšzīmīgs zemkopis savās lauku mājās Kaibēnos. Viņa mūžs pagājis pa lielai daļai īpatnējās Piebalgas peizāžos. No tam tā lielā sakņainība, dzīves pilnums, neatrautība no zemes un cilvēka, kas izpaužas Kaudzītes rakstos. Viņš nekad nepazaudēja sakarus ar tautu, ar viņas dzīvības avotiem.”

Sociāldemokrāts nošauj aizsardžu priekšnieci, Rīgā sētniekus nogalina īres naudas dēļ

Šajā laikā lielā cieņā ir kriminālziņas – presē ļoti daudz un detalizēti stāsta par šausminošiem noziegumiem kā laukos, tā pilsētās.

Tā laikraksts “Latvis” 10. novembrī raksta par kādu noziegumu ar politiskiem motīviem – Olgas Zundures slepkavību Saukas pagastā. “Zundure bija noteikta nacionāliste un vietējā aizsardžu pulciņa dibinātāja. Slepkava Kuzma izdarījis savu šausmu darbu, uzkudīts no Saukas laukstrādnieku arodbiedrības nodaļas biedriem Viļa Gūtmaņa un Jāņa Silenieka, kuri tagad apcietināti.

Ekrānuzņēmums

Šī gada pavasarī Kuzma uzaicināts iestāties lauksaimnieku arodbiedrībā. Bet drīz viņš pārliecinājies, ka arodbiedrību interesē vairāk politika nekā laukstrādnieki. Rīkotas slepenas sapulces, kurās ierosināts dibināt kaujas pulciņus, saņemot ieročus no ārzemēm, gāzt pastāvošo valsts iekārtu utt. Kuzma par to pastāstījis arī savai saimniecei Zundurei. Dabūjuši par to zināt, arodnieki sākuši Kuzmu visādi baidīt, gan draudot, ka to apcietināšot policija, gan atkal, ka viņi paši, t.i., arodnieki, šo par nodevību nodabūšot pie malas, un beidzot likuši priekšā, lai sevi glābtu, nogalināt Zunduri.

Zem draudu iespaida Kuzma arī paņēmis no Silenieka uzspiesto revolveri un 4. novembrī izdarījis briesmu darbu. Tā kā saimniece ieslēgusies, jo Kuzma draudējis viņu nošaut, tad, lai izvilinātu viņu no istabas, K. aizdedzinājis kūti un pats sācis kliegt, ka deg. Kad saimniece izskrējusi glābt lopus, K. viņu nošāvis. Tā kā lietai piemīt politisks raksturs, tad politiskā pārvalde uzsākusi izmeklēšanu arī no savas puses.”

Savukārt izdevumi “Latvijas Kareivis” un “Ilustrēts Kriminālžurnāls” šajās dienās raksta par noslēpumainu slepkavību Rīgā, Skolas ielā, kas izbiedējusi pilsētas centra iedzīvotājus.

“(..) nelaiķa Dr. Jankovska mantinieku namā vakar plkst. pus 9 no rīta atrasti noslepkavoti 70 g. vecais nama sētnieks J. Šneiders ar savu sievu. Policijas izsauktais ārsts konstatējis, ka abi sirmgalvji nogalināti ar kādu cietu priekšmetu, no kā abiem sadragātas galvas. Pēc izdarītā nozieguma slepkavas-laupītāji izgājuši pa logu, jo sētnieks apdzīvojis pagraba dzīvoklīti. J. Šneiders godīgi un apzinīgi izpildījis sētnieka pienākumus, kamdēļ arī viņš savā laikā ticis pilnvarots saņemt no īrniekiem īres naudu. Noziedznieki domājuši pie viņa atrast prāvākas naudas summas, nemaz nezinādami, ka viņš jau kopš vairāk mēnešiem pārtraucis īres naudas iekasēšanu.”

“Vakaros kalpones baidās palikt dzīvokļos vienas pašas. Kad kungi aiziet uz teātri, tās ieslēdzas aiz visiem “krampjiem”, atslēgām un ķēdēm. (..) Tagad dažs labs Rīgas nama sētnieks būs ļoti uztraukts, glabājot pie sevīm iekasēto no dzīvokļiem naudu. Sevišķi, ja noziegums netiks atklāts.”

Vilcienā uzbrūk PSRS diplomātiskajiem kurjeriem

Februāra sākumā vairāki laikraksti vēstīja par bruņotu uzbrukumu vilcienam Maskava–Rīga, kurā gāja bojā PSRS diplomātiskā pasta kurjers Teodors Nete.

Izdevums “Latvijas Kareivis” 6. februārī raksta: “Vakarrīt galvas pilsētu uztrauca vēsts par uzbrukumu pasažieru vilcienam starp Ikšķiles un Salaspils stacijām. Ap pulksten 6 no rīta pasažieru vilcienā Nr. 5, kurš nāca no Zilupes uz Rīgu un kura sastāvā atradās arī tiešās satiksmes Maskava–Rīga guļamvagons, kur starp citiem pasažieriem braukuši arī vairāku valstu diplomātiskie kurjeri (Itālijas, Krievijas, Latvijas), izdarīts uzbrukums. Nošauts padomju Krievijas kurjers Nette un otrs kurjers, Makmanstals, smagi ievainots. Krituši arī 2 no laupītājiem.

Ekrānuzņēmums

Notikums pēc aculiecinieku nostāstiem norisinājies sekojoši. Dažas verstis šaipus Ikšķilei minētajā vagonā ienākuši divi melnos uzvalkos tērpti vīrieši ar melnām maskām. Vagona kupeju durvis bijušas vēl ciet, izņemot Krievijas kupeju, no kuras kāds Vņeštorga priekšstāvis izgājis uz mazgājamo istabu un pašlaik atgriezies uz kupeju. Vilciena pavadonim Briezem, kurš arī atradies vagonā, nepazīstamie ar revolveriem rokā uzsaukuši: “Rokas augšā!” un pēc tam aplūkojuši kabatas, meklēdami pēc naudas un revolvera. – Nekā pie viņa neatrazdami, uzbrucēji devušies uz vaļējo kupeju, kur uzsaukuši: “Rokas augšā!” un izšāvuši griestos. Arī no kupejas atskanējis šāviens, un viens no uzbrucējiem pakritis. Iesākusies apšaudīšanās; pēc Briezes nostāsta notikuši ap 10 šāvienu.

Vispārējā apjukumā Briezem izdevies pārskriet uz blakus vagonu, kurā atradusies vilciena brigāde un dzelzceļa policija. Uz palīgā saucieniem pēdējie tūlīt devušies uz 2. klases vagonu, kur atklājies sekojošs skats: kurjers Nette bijis pagalam; otrs kurjers, Makmanstals, smagi ievainots vēderā un galvā. Pavadoņa nodaļā viens otram pretī sēdējuši nepazīstami vīrieši, abi bez dzīvības zīmēm un noplūduši asinīm. Pie viņiem atrasts tukšs portfelis un vairāki revolveri. Abi nošautie bandīti pajauni cilvēki. Pārējie pasažieri, skaitā 13, nav cietuši. Uzbrukuma laikā tie noslēgušies kupejās; citi nogūlušies uz grīdas.”

Vēlāk laikraksti ziņo, ka uzbrucēji bijuši Lietuvas pavalstnieki, brāļi Antonijs un Broņislavs Gabriloviči.

2017 - 2008 2017 - 2008 2007 - 1998 2007 - 1998 1997 - 1988 1997 - 1988 1987 - 1978 1987 - 1978 1977 - 1968 1977 - 1968 1967 - 1958 1967 - 1958 1957 - 1948 1957 - 1948 1947 - 1938 1947 - 1938 1937 - 1928 1937 - 1928 1927-1918 1927-1918