Projektu atbalsta
Latvijas Balzams
08. Novembris  | 1928

1928. gads: Notiek vasaras un ziemas olimpiskās spēles, Latvijā vēlē Saeimu, dzimst Mikipele

Kadrs no multfilmas "Tvaikonis Villijs". Foto: Vida Press

11. februārī Šveices pilsētā Sanktmoricā sākās 2. ziemas olimpiskās spēles, kurās Latviju pārstāvēja ātrslidotājs Alberts Rumba. Vasaras spēlēs Amsterdamā Latviju pārstāvēja 14 sportisti.

Latvijas sportisti, kas piedalījās 1928. gada Olimpiskajās spēlēs Amsterdamā. Foto: Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs

Farmakologs Aleksandrs Flemings atklāja penicilīnu. Otrā pasaules kara laikā vajadzība pēc efektīviem pretmikrobu līdzekļiem kļuva ļoti aktuāla, tādēļ tika izstrādātas rūpnieciskas penicilīna iegūšanas un attīrīšanas metodes. Par penicilīna un tā ārstnieciskās iedarbības atklāšanu un izpēti Flemings 1945. gadā saņēma Nobela prēmiju.

Oktobra sākumā Latvijā notika 3. Saeimas vēlēšanas. Tajās piedalījās 79,3% vēlētāju, uz parlamentu kandidēja deputāti no 120 sarakstiem. Saeimā iekļuva 27 saraksti, lielākās partijas bija Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (25 vietas), Latviešu zemnieku savienība (16). Latvijas vācu baltiešu partija (6), Kristīgo zemnieku un katoļu partija (6), Strādnieku un zemnieku partija (6). Pārējām partijām bija 4 un mazāk vietu.

Jūnija pirmajās dienās Latvijā novērots sniegputenis. Avīze “Latvijas Kareivis” jūnija sākumā ziņo: “Vecpiebalgas apkārtnē sniegputenis un vētra plosījās trīs dienas bez pārtraukuma. Pļavas un tīrumi zem ūdens.”

Volta Disneja studija pasauli iepazīstināja ar ikonisko Mikipeli, kas pirmo reizi parādījās multiplikācijas filmās “Lidmašīnu trakums” (“Plane Crazy”) un “Tvaikonis Villijs” (“Steamboat Willie”). Augusta beigās Berlīnē pirmizrādi piedzīvoja Bertolta Brehta “Trīsgrašu opera”.

Trockis pareģo PSRS bojāeju

Laikraksts “Latvijas Kareivis” šajā dienā raksta par vienu no redzamākajiem Oktobra revolūcijas līderiem Ļevu Trocki, kurš “pareģo padomju varas sabrukumu”.  Šī prognoze, kā arī ziņas par patieso stāvokli Padomju Krievijā un Staļina veidoto režīmu izriet no agrāk publicētas Trocka grāmatas, kas Eiropā nonākusi kontrabandas ceļā. Pēc Ļeņina nāves Trockis kļuva par vienu no kandidātiem uz PSRS līdera lomu un veidoja opozīciju Josifam Staļinam. 1928. gada sākumā viņš tika izsūtīts uz Almati, vēlāk izraidīts no PSRS, 1940. gada augustā nogalināts Mehiko.

Ļevs Trockis. Foto: Vida Press

“Savā grāmatā Trockis starp citu cenšas pierādīt, ka tā saucamais “Staļina kurss” novedīs visā drīzumā Krieviju līdz galīgam sabrukumam. Trockis raksta: “Staļins uzskata par savu vistuvāko uzdevumu saskaldīt komunistisko partiju pie nāves sodu sistēmas. Staļins ir gatavs vajadzības gadījumā “likt pie sienas” arī opozicionārus. Komunistiskās partijas vissliktākie elementi, galīgi korumpēti varas pārpilnības dēļ un sisti ar birokrātijas aklumu, tagad ar visiem spēkiem gatavo Krievijai viņas termidoru – revolūcijas iznīcināšanas dienu.”

Trockis tālāk iztirzā padomju valsts iekšējo stāvokli un apskata, kādā virzienā pēdējos gados attīstījusies SSSR iekšējā dzīve. “Vai padomju valdības aparāts,” jautā Trockis, “ticis vienkāršots un vai pārmērīgie izdevumi samazināti? Vai sašaurinājies bezdibens starp kungiem un kalpiem, valdniekiem un pavalstniekiem? Vai mēs taisām kaut kādu progresu ceļā uz lielāku vienlīdzību atsevišķu pilsoņu starpā? – Pilnīgi skaidrs, ka ne uz vienu no šiem jautājumiem nevar dot apstiprinošu atbildi. Pilsētas padomes, kas bija galvenais līdzeklis strādnieku un vispār zemāko slāņu pievilkšanai valsts darbā, pēdējos gados zaudējušas savu nozīmi. Šķiru spēku samērs grozījies par ļaunu proletariātam. Padomju valsts iekšēja dzīvē pēdējo gadu laikā nākusi klajā vesela rinda reakcionāru parādību. Sādžu, apriņķu un pilsētu padomēm arvienu mazāk jānodarbojas ar svarīgām politiskām, saimnieciskām un kulturālām problēmām. Padomes arvien vairāk pārvēršas par vienkāršu piedēkli dažiem izpildu orgāniem un dažādiem prezidijiem. Atsevišķu prezidiju jeb varas viru rokās koncentrējas visa valdīšana. Diskusijas, kādas tiek vestas dažādās padomju sapulcēs, vairs ir tikai acu apmānīšanai. Birokrātijas iespaids padomju valsts dzīvē arvienu vairāk pastiprinās.” (..)

Trockis savā grāmatā izsaka arī uzskatu, ka karš starp kapitālistiskām valstīm un Padomju savienību esot neizbēgams.

"Kamēr vēl 1923./25. gada Padomju savienību atzina vesela rinda pilsonisku valstu, tuvākos gados turpretim sagaidāms pilnīgi pretējais: Vesela rinda valstu pārtrauks sakarus ar Padomju Krieviju. Nav šaubu, ka mēs stāvam jauna laikmeta priekšā, kur starptautiskais stāvoklis ārkārtīgi saspīlēsies un būs iespējami bruņoti uzbrukumi padomju valstij."

Pieskaroties jautājumam par Ļeņina novēlējumiem partijai, Trockis izsakās: “Par to nav daudz ko runāt. Tie pārpildīti ar neuzticību pret Staļinu, pret tā aprobežotību un negodīgumu. Ļeņins atklāti sakot: “Padzeniet Staļinu no ģenerālsekretāra posteņa!” Pēdējā vēstulē Staļinam Ļeņins pārtraucot visus biedriskos sakarus ar Staļinu.””

Latvieši startē vasaras Olimpiādē Amsterdamā

Avīze “Latvijas Kareivis” 1. augustā publicē “Olimpiādes ainas” – apskatu par vasaras Olimpiādes norisi, kas 28. jūlijā sākās Amsterdamā. Spēlēs piedalījās 14 Latvijas sportisti – lielākos panākumus guva svarcēlājs Kārlis Leilands (4. vieta). Latvijas karognesējs atklāšanas ceremonijā bija cīkstonis Alberts Zvejnieks.

Ekrānuzņēmums

“Dalībnieku ap 4 tūkstoši – no dažādām pasaules malām. Daudz melnādaino, pie kuriem viss mežonīgais sen jau zudis; tie tapuši stipri kulturāli. Nēģeri visi smaida, pretēji ēģiptiešiem un indiešiem, kuru sejas pārāk drūmas un noslēgtas. Pat japāņi smaida: to dzeltenās vaska sejās bieži pamirdz balto zobu rinda. Daudzas nācijas tērpušās savos īpatnējos apģērbos. Katras tautas nacionālās krāsas redzamas sportistu apģērbos. Somu sportisti tērpti baltās drēbēs, balto karodziņu ar zilo krustu uz krūtīm. Visi nopietni svinīgi.

Dalībnieku gājiens nodefilē gar tribīni. Parādi pieņem Holandes princis, kuram sportisti garām ejot nodod goda sveicienus. Ar skaļiem aplausiem tiek saņemti visu zemju sportisti. Arī latviešu sportistu grupa gūst ievērību. Publika aplaudē, vēdina lakatiņiem, dzird pat: “Bravo Lettland!” Gar preses vietām garām ejot, atskan trīskārtīgs: “Lai dzīvo!” – tur mūsu žurnālisti apsveic savējos. (..) Tiek bazūnēts no augstā maratona torņa: atskan lielgabala šāvieni: orķestris spēlē un gaisā uzlido liels skaits baložu. Tas domāts kā simbols, kas lai nestu visai pasaulei vēsti par Olimpiādes atklāšanu. (..)

Mūsu Leilands ieguva ceturto vietu un būtu guvis daudz labāku, ja ne divi “nelaimīgi” apstākļi: vienkārt, Leilandam bij jāatstāj sava ieņemtā istaba atbraukušā smagatlētikas pārstāvja dēļ, kas atstāja nenoliedzamu morālisku iespaidu uz viņu. Otrkārt – igauņu tiesnesis bij pārāk partejisks, neatzīstot 2 Leilanda pareizi uzceltos smagumus.”

Rīgā izrāda jauno "Ford"

Avīze “Latvis” 2. februārī iepazīstina lasītājus ar jauno “Ford” automobiļa modeli, kas bija nākamā lielā “Ford” veiksme pēc leģendārā “T” modeļa, ko ražoja no 1908. gada. Pusotra gada laikā visā pasaulē bija pārdoti jau divi miljoni jaunā modeļa “Ford” auto, Latvijā tos sāka tirgot 1928. gada pavasarī.

Ekrānuzņēmums

“Vakar Amerikas automobiļu karaļa Forda firmas pārstāvniecība Latvijā demonstrēja preses pārstāvjiem un lūgtiem viesiem jauno piecvietīgo automobili, 1928. g. modeli, kas šinīs dienās atsūtīts no Amerikas. Pārdošanā Rīgā tas nāks tikai apm. pēc mēneša, jo fabrika nespēj tik daudz ražot, lai apmierinātu visus noņēmējus. Pavisam Fordam visā pasaulē 22 000 pārstāvniecību. Tā kā fabrika dienā ražo 3000 šī tipa automobiļus, mēnesī katra pārstāvniecība iegūst tikai 1–2. Automobiļa cena ir 4435 lati.

Jaunajam Forda auto bez jauninājumiem ārējā izskata ziņā un citiem papildinājumiem ir jaunas 4 riteņu bremzes, kas uzskatāmas kā vispilnīgākās un parocīgākās, kādas līdz šim pazīstamas. Jaunais spēka pārnesums ir modernais maiņu pārnesums ar 3 gājumiem uz priekšu un vienu atpakaļ. (..) Pats Henrijs Fords izteicies: “Mēs uzskatām par mūsu goda lietu izgatavot katru atsevišķu mašīnas daļu tik pilnīgu, lai nevienam cilvēkam, kas reiz auto iegādājies, savā mūžā nebūtu jāpērk otrs.” Jaunā automobiļa normālais ātrums ir 80 līdz 90 km stundā, bet maksimālais ātrums pārsniedz 105 km.”

2017 - 2008 2017 - 2008 2007 - 1998 2007 - 1998 1997 - 1988 1997 - 1988 1987 - 1978 1987 - 1978 1977 - 1968 1977 - 1968 1967 - 1958 1967 - 1958 1957 - 1948 1957 - 1948 1947 - 1938 1947 - 1938 1937 - 1928 1937 - 1928 1927-1918 1927-1918