Projektu atbalsta
Latvijas Balzams
06. Novembris  | 1930

1930. gads: Kviesis stājas prezidenta amatā, sākas komisāra Megrē ēra

Skats uz Vecrīgu caur Centrāltirgus angāra arkām. Foto: Centrāltirgus vēsturiskā izstāde/LETA

Marta sākumā Ķīšezerā notika Eiropas meistarsacīkstes burāšanā ar ledus jahtām. Avīze “Latvijas Kareivis” par sacensībām raksta: “Dalību ņem bez vietējām jahtām arī Vācijas, Igaunijas, Lietuvas un Zviedrijas ledusjahtas. Sacīkstes sākās ar 20 kv. mtr. jahtu startu Eiropas meistara izcīņai. Pirmo vietu un meistara nosaukumu izcīnīja G. Teppers ar jahtu “Hexe” (Vāc.).”

9. aprīlī par Latvijas prezidentu ar 55 Saeimas deputātu balsīm tika ievēlēts Alberts Kviesis (1881–1944), kurš bija pēc kārtas trešais Valsts prezidents. “Līdz ar Kviesi Rīgas pilī ieiet nopietns un cienīgs darbinieks. “Pēdējā Brīdī” redakcija apsveic jauno Valsts prezidentu un ir priecīga atgādināt, ka no visiem kandidātiem mūsu lasītāji viņu apzīmējuši par “baltāko graudu” jau trīs gadus atpakaļ,” savā redakcijas slejā 10. aprīlī raksta “Pēdējā Brīdī”, kas šajā laikraksta numurā velta Kviesim vairākus slavinošus rakstus.

Latvijas Valsts prezidents Alberts Kviesis Satversmes svētkos 1930. gada 1. maijā. Foto: Valdis Belovs/"Zudusī Latvija"

Periodikā pirmo reizi tika publicēts beļģu rakstnieka Žorža Simenona detektīvs ar komisāru Megrē “galvenajā lomā”. Pēc gada nāca klajā pirmais Simenona romāns ar visai zīmīgu nosaukumu – “Pēteris Latvietis” (Pietr–le–Letton), kas aizsāka kopumā 75 romānu un vairāku desmitu stāstu sēriju ar komisāra Megrē dalību.

Novembra sākumā ekspluatācijā tika nodots Rīgas Centrāltirgus, kas bija lielākā celtne Rīgā pēc Pirmā pasaules kara.

Tika uzsākta jaunas dzelzceļa līnijas būve gar Vidzemes jūrmalu caur Limbažiem līdz Rūjienai.

3. aprīlī Losandželosas viesnīcā “Ambassador Hotel” otro reizi vēsturē tika pasniegtas Amerikas Kinoakadēmijas balvas. Nominācijām tika izvirzītas filmas, kas tapušas laika posmā no 1928. gada 1. augusta līdz 1929. gada 31. jūlijam. Labākās filmas godu izpelnījās “Brodvejas melodija” (“The Broadway Melody”).

Turcijas galvaspilsēta Angora šajā gadā pārtapa par Ankaru, bet Konstantinopole – par Stambulu.

Jauns tirgus piecos "palieveņos"

Medību suņu izstāde Centrāltirgus paviljonā 1930. gada 10.-12. maijs. Foto: Vilis Rīdzenieks, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja arhīvs

“Lielākā pēckara jaunceltne Rīgā” – ar šādu virsrakstu 31. oktobra numurā avīze “Latvis” piesaka stāstu par Centrāltirgus tapšanu Rīgā. Par jauna tirgus nepieciešamību diskutēja jau kopš gadsimta sākuma, bet lēmumu par Centrāltirgus būvi Rīgas pilsētas valde pieņēma 1922. gada nogalē. Pēc pusotra gada sākās tirgus būvniecība. Tā laika presē lēsa, ka būves izmaksas sasniegšot nepilnus 6 miljonus latu.

Tirdzniecība ar kūpinātām reņģēm un nēģiem Centrāltirgus zivju paviljonā. Rīga, 1930-tie gadi. Foto: Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs

“1924. gada rudenī Rīgas pilsētas valde uzsāka celt jaunu tirgu pilsētas kanāla malā starp Gogoļa un Maskavas ielu. Tirgus vajadzībām nojauca vairākas sarkanās noliktavas un atbrīvoja apm. 60 000 kv.m. lielu laukumu. Tajā uzcelti 5 tirdzniecības palieveņi, viens lieltirdzniecībai un gaļas apstrādei, bet pārējie 4 slēgtie palieveņi – pārtikas produktu pārdošanai mazumā. Palieveņu celšanai izlietotas vācu okupācijas laikā Vaiņodē uzcelto cepelīnu angāru dzelzs daļas. (..)

Pie tirgus izbūves ņemti vērā Vakareiropas lielpilsētu tirgu paraugi. Tirgus kopskats visai iespaidīgs, žēl tikai, ka Rīgas pils. valde nav atbrīvojusies no vecā Daugavmalas tirgus atbaidošajām būdām un atļāvusi arī jaunajā tirgus laukumā celt ap 50 koka būdas sakņu, medījumu, siļķu, olu u. c. produktu un arī trauku pārdošanai. Gar jauno tirgu novirzīs arī tramvaja kustību, kas ies no Kārļa ielas, pa jaunbūvēto Prāgas ielu, pāri jaunceltam pilsētas kanāla tiltam, gar kanāla malu uz L. Maskavas ielu. Līdz Centrāltirgum pagarinās arī Āgenskalna kuģīšu satiksmi.”


Aicina Jelgavu pārsaukt par Mītavu, Rundāli – par Mierleju

Zemgales laikraksts “Dobeles Vēstnesis” šajā dienā iestājas par vietvārdu latviskošanu.

Jelgavas tirgus laukums. Foto: "Zudusī Latvija"

“Vietu vārdu latviskošana pie mums norit sekmīgi, tomēr ir vēl daudz tādu nosaukumu, kuri cēlušies pēc vācu ienākšanas Latvijā, un, lai gan pa lielākai daļai kristības izvestas, tomēr savādi ir tas, ka par pašu galveno, ievērojamāko Latvijas pilsētu latvisko nosaukumu atjaunošanu vēl it kā neviens no kristītājiem nav padomājis. Tā senās galvas pilsētas vārds Jelgava būtu atmetams, jo šis nosaukums cēlies pēc lībiešu ienākšanas (jelgab – pilsēta). Patiesais un arī īstais latviskais vārds ir Mītava (Mintava, maiņas pilsēta). Jau senatnē Mintava bija ievērojama tirdzniecības osta, kura spēlēja ievērojamu lomu Zemgales tirdzniecībā.

Tāpat vajadzētu mainīt arī Jaunjelgavas nosaukumu, tās senais vārds Sērene (Sirene) jau dainās minēts. Sērene bijusi viena no redzamākām ostu pilsētām pie Daugavas. Pārdēvēt vajadzētu Zemgales robežu stacijas Meiteni, Rubi un Reņģi. Taču šo vietu maiņa ir grūtāka, jo nosaukumi ievesti starptautiskos līgumos. Rundāli varētu pārdēvēt par Mierleju utt. Ja ir tautas, kuras pat pārdēvē savas galvas pilsētas nosaukumus (piem., norvēģi Kristiāniju par Oslo), vai tad mēs nevarētu parūpēties arī par savas dzimtenes ievērojamāko vietu latviskošanu.”

Rūjienā skandalozs tiesas process – tiesā finanšu krāpniekus

Par naudas izšķērdētāju prāvu, kas izraisījusi lielu sabiedrības uzmanību Rūjienā un tās apkārtnē, šajā dienā ziņo laikraksts “Pēdējā Brīdī”.

“Rūjienā vakar bija liela diena. Visas ielas un mājas pārpildītas lauciniekiem, kas ieradušies no lielas un plašas apkārtnes. Šī ļaužu pieplūduma iemesls meklējams dzīvā interesē, kādu tur radījusi tiesas prāva. Uz apsūdzēto sola Rūjienas krāj-aizdevu kases valdes priekšsēdētājs Pēters Krastiņš un viņa biedrs – Ed. Klucis. Tos apvaino par krāj-aizdevu kasē noguldītās naudas izputināšanu. Izputinātās naudas summa pārsniedz gandrīz 50 000 latus.

Ekrānuzņēmums

Prāva izsaukusi lielu uztraukumu, jo abi apcietinātie visā apkārtnē bija pazīstami kā godīgi un uzticami darbinieki, un tāpēc neviens nevar saprast – kas varējis tos pamudināt izdarīt šādu kauna pilna darbu un izputināt tik daudzus lauksaimniekus, kas tiem uzticējās. Izrādās, ka kasē tie darbojās no 1922. gada un līdz 1927. gadam jau paspējuši izsaimniekot visu naudu. Revīzijas komisija konstatējusi, ka grāmatās ierakstītas fiktīvas summas, kas nebūt neesot maksātas. Prāvā uzaicināti daudzi liecinieki un cietušie māju īpašnieki, tā ka sēžu zāle drīz vien ir pārpildīta un daudziem pietrūkst pat vietas. (..) Krastiņš un Klucis abi savu vainu noliedz, neskatoties uz daudziem pierādījumiem, liecinieku un ekspertu apgalvojumiem. Vienam no apsūdzētiem pieder lauku mājas, bet otram kāda lielāka viesnīca Alūksnē. Lietā uzaicināti 57 liecinieki, no kuriem 5 jau miruši. Visvairāk lauksaimnieki cietuši no vekseļu operācijām. Tie parādus nokārtojuši, bet vekseļus atpakaļ nav dabūjuši, caur ko daudzi galīgi izputināti. (..) Prāva Rūjienā radījusi ārkārtīgu sensāciju. Pārpildītas visas viesnīcas. Jau no rīta ielās drūzmējas laucinieki.”

Laikraksts “Rūjienas Balss” šim tiesas procesam īpaši veltītā izlaidumā pēc dažām dienām vēsta, ka abi finanšu mahinatori sodīti ar “ieslodzījumu pārmācību namā” – Klucim piespriesti četri gadi, Krastiņam – trīs. Tāpat tiesa apmierinājusi Rūjienas krājaizdevu sabiedrības prasību 41 tūkstoša latu apmērā, kas piedzenams no abiem apsūdzētajiem.

2017 - 2008 2017 - 2008 2007 - 1998 2007 - 1998 1997 - 1988 1997 - 1988 1987 - 1978 1987 - 1978 1977 - 1968 1977 - 1968 1967 - 1958 1967 - 1958 1957 - 1948 1957 - 1948 1947 - 1938 1947 - 1938 1937 - 1928 1937 - 1928 1927-1918 1927-1918