Projektu atbalsta
Latvijas Balzams
04. Novembris  | 1932

1932. gads: Bezdarbs pasaulē, Rīgā atklāj Brīvdabas muzeju, Venēcijā – kinofestivālu

Tūristi Brīvdabas muzejā. Foto: Vidis Vēveris/"Zudusī Latvija"

5. februārī Latvija un PSRS Rīgā parakstīja savstarpējās neuzbrukšanas līgumu.

Maijā pie Juglas ezera atklāja jaunizveidoto Brīvdabas muzeju. “Brīvdabas muzejs pelna ievērību caur to, ka viņā novietotie objekti (dabiskā lielumā) uzglabājuši senu izbūves un iekārtas stilu un rāda ļaužu dzīvi pagājībā,” jūnija sākumā raksta “Latvijas Kareivis”.

Bezdarbnieki labo ielu Vācijā. Foto: Shutterstock

Augustā Venēcijā notika pirmais Venēcijas kinofestivāls, bet Berlīnē demonstrēja jaunākos sasniegumus aviācijā. “Katrs pats var uzbūvēt lidmašīnu,” – žurnāls “Atpūta” 4. novembrī raksta par Berlīnes “gaisasporta” izstādi.

Turpinājās lielā depresija – Vācijā bez darba bija palikuši ap 6 miljoniem cilvēku, ASV bija ap 14 miljoniem bezdarbnieku.


"Ja ikviens tik vienu latu…"

Laikraksts “Pēdējā Brīdī” 18. novembrī publicē bijušā Valsts prezidenta un finanšu ministra Gustava Zemgala aicinājumu ar viena lata ziedojumu piedalīties Brīvības pieminekļa tapšanā. Piemineklis tapa par tautas saziedotiem līdzekļiem, to atklāja pēc trim gadiem – 1935. gada 18. novembrī.

“Brīvības pieminekļa celšanas darbi iet rosīgi uz priekšu, un nav ne mazāko šaubu, ka uzcelsim to ar brīvprātīgiem ziedojumiem. Pesimisti aizrāda uz grūtiem laikiem un taisa pārmetumus, ka šajos saimniecības krīzes laikos, kādi mums tagad valda, nevajadzētu griezties pie tautas ar uzaicinājumu ziedot un ziedot taisni tādai lietai, kuru var atstāt uz labākiem laikiem.

Arhīva foto

Ja tādām balsīm ir nopietns pamats citās mūsu privātās un valsts lietās, tad mūsu brīvības pieminekļa celšanā šīm balsīm nevajadzētu izskanēt. Kad mums nav bijuši grūti laiki? Kādos laikos mēs esam visvairāk veikuši un guvuši visspožākos panākumus? Arī pirms mūsu patstāvības nodibināšanās un pēc tam arvienu mums ir bijuši grūti laiki, bet mēs redzam, ka taisni visgrūtākos laikos mēs esam veikuši visgūtākos darbus, taisni tādos laikos mums ir radies spēks un vienprātība. (..)

Brīvības pieminekļa komitejas rīcībā jau ir gandrīz puse vajadzīgo līdzekļu. Tie ziedoti brīvprātīgi. Ne ziedotāji, ne ziedojumu vācēji nav atļāvuši izskanēt pārmetumam, ka no viņiem prasa upurus. Viņi ceļ brīvības pieminekli, atminēdamies laikus, kad brīvību vajadzēja izcīnīt, mīlot brīvību un savu tēvu zemi un gribot, lai brīvības un tēvu zemes mīlestība mūžīgi būtu tikpat stipra mūsu paaudžu paaudzēs (..). Pieņemot, ka piemineklis izmaksās Ls 900 000, no kuriem jau pāri par Ls 400 000 saziedoti, nav šaubu, ka divu gadu laikā viegli ienāks arī iztrūkstošie Ls 500 000. No visiem Latvijas iedzīvotājiem vismaz 600 000 pilsoņu pelna paši savu iztiku. Ja no viņiem tikai puse – 300 000 pilsoņu – ņems dalību brīvības pieminekļa celšanā un ziedos katrs vienu latu gadā, tad divu gadu laikā, nevienam nejūtot ģimenes budžetā robu, vajadzīgie Ls 500 000 ienāks viegli.

Noslēdzot valsts pastāvēšanas 14-to gadu, sniegsim rokas šinī cēlā darbā un uzcelsim galvaspilsētā monumentu, kas mums atgādinātu, lai grūtos laikos tautā arvienu valdītu vienprātība.”

Laupītājs nošauj pagasta vecāko

Laikraksts “Pēdējā Brīdī” raksta par laupītāja uzbrukumu Vecsaules pagasta vecākajam.

Ekrānuzņēmums

“Uz Bauskas–Skaistkalnes ceļa, netālu no Vecsaules pagasta nama, 2. novembra vakarā laupītājs uzbrucis un smagi sašāvis Vecsaules pag. Mazzaimaņu māju saimnieku 38 g.v. Jāni Ermani. Ermanis kopā ar māju kalpu Mārtiņu Krastu braukuši uz Bausku. Bauskā Ermanis nokārtojis dažādas darīšanas un saņēmis 2000 Ls naudas izmaksai piena nodevējiem, jo E. bijis Vecsaules pienotavas kasieris un pagasta valdes priekšsēdētājs. Netālu no Vecsaules pagasta nama vakara krēslā atgriežoties mājās, uz ceļa braucējus – Ermani un Krastu – jau gaidījis laupītājs.

Laupītājs novērojis braucējus un, ātri izraujot revolveri, izšāvis 2 reizes uz Ermani. Pirmā lode Ermani trāpījusi mugurā, bet otrā rokā. Ievainotais tomēr nezaudējis apķērību un, izlecot no ratiem, sācis šaut uz noziedznieku, kurš savukārt turpinājis atšaudīties. E. bijis vēl dzīvs, bet, nogādāts tuvējā Lielstrautiņu jaunsaimniecībā, tūdaļ miris. Pienotavas nauda, kuru E. saņēmis Bauskā, nav nolaupīta. Vai noziedznieks ko paspējis nolaupīt, nav noskaidrots. Uz notikuma vietu pēc neilga laika atbraucis apr. priekšnieks ar kriminālpoliciju.

Latvijas sviesta eksporta bilance 1932. gada oktobrī

Ekrānuzņēmums

Izdevums “Latvijas Kareivis” šajā dienā ziņo par Latvijas eksporta lepnuma – sviesta – ražu un eksporta apjomiem oktobrī.

“Oktobra mēnesī, pēc eksportsviesta kontroles datiem, valsts saldētavā ievestas 32 829 centnera un 1189 puscentnera muciņas jeb 1 697 913  kg eksporta sviesta. Izvestas uz ārzemēm 37 533 centnera un 1332 puscentnera muciņas jeb 1 933 982 kg.”

Sviesta eksports (% no kopapjoma):

Vācija – 54,9%

Francija – 22,7%

Anglija –19,7%

Beļģija – 2,1%

Kopumā 1932. gadā sviesta eksporta apjoms pārsniedza 18,5 tūkstošus tonnu, šo produktu visā valstī ražoja 286 pienotavas.

2017 - 2008 2017 - 2008 2007 - 1998 2007 - 1998 1997 - 1988 1997 - 1988 1987 - 1978 1987 - 1978 1977 - 1968 1977 - 1968 1967 - 1958 1967 - 1958 1957 - 1948 1957 - 1948 1947 - 1938 1947 - 1938 1937 - 1928 1937 - 1928 1927-1918 1927-1918