Projektu atbalsta
Latvijas Balzams
02. Novembris  | 1934

1934. gads: Eiropā autoritāru režīmu vilnis, Baltijas valstis veido savienību, Hitlers iznīcina opozīciju

Latvijas Republikas Ministru prezidents Kārlis Ulmanis 1934. gada 16. maija rītā. Rīga, Foto: Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs

15. maijā Ministru prezidents Kārlis Ulmanis īstenoja valsts apvērsumu. Martā apvērsums notika Igaunijā, vasarā politiskās partijas tika aizliegtas Bulgārijā, maijā vienpartijas pārvaldes modeli ieviesa Austrijā.

12. septembrī Ženēvā Tautu Savienības sesijas laikā Latvijas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs Vilhelms Munters, Lietuvas ārlietu ministrs Stasis Lozoraitis un Igaunijas ārlietu ministrs Juliuss Seljamā parakstīja līgumu par Baltijas Antantes izveidošanu. Tas paredzēja attīstīt sadarbību starp Baltijas valstīm un veicināt miera uzturēšanu un nodrošināšanu, saskaņojot valstu ārpolitiku. Puses lēma turpmāk regulāri tikties Baltijas valstu ārlietu ministru konferencēs.

Ādolfs Hitlers. Foto: Vida Press

Vācija piedzīvoja tā dēvēto “garo nažu nakti” – Ādolfs Hitlers veica “tīrīšanas” nacionālsociālistu partijas rindās, lai atbrīvotos no potenciālajiem konkurentiem un režīma pretiniekiem. Slepkavības un aresti norisinājās no 30. jūnija līdz 2. jūlijam un kopumā skāra vairākus simtus cilvēku, tika nogalināts arī nacionālsociālistu partijas  paramilitārās organizācijas SA (Sturmabteilung) vadītājs Ernsts Rēms. Augustā Hitlers kļuva par “fīreru”.

Ulmanis izsludina karastāvokli, aizliedz partijas un ievieš cenzūru

“Valdības Vēstnesis” 16. maijā publicē Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa un kara ministra ģenerāļa Jāņa Baloža rīkojumu par karastāvokli valstī un uzsaukumu Latvijas ļaudīm, kas rakstīts ar mērķi pamatot apvērsuma ieceri. Līdz ar karastāvokļa izsludināšanu iekšlietu ministrs šajā dienā izsludina rīkojumus par ieroču atļaujām (tās jāpārbauda, neskaidrību gadījumos jāanulē un ieroči jānodod), par reibinošu dzērienu pārdošanas noliegšanu un tirgošanās ierobežošanu traktieros, par politisko partiju darbības apturēšanu, sapulču un gājienu noliegšanu, biedrību darbības un izrīkojumu ierobežošanu, kā arī par iepriekšējās cenzūras ievešanu periodiskiem izdevumiem (avīžu un žurnālu novilkumi pirms to iespiešanas jānodod iepriekšējai cenzūrai: Rīgā – Iekšlietu ministrijas preses un biedrību nodaļai, citās vietās augstākam policijas priekšniekam).

Aizsargi kontrolē gājēju dokumentus. Rīga, 1934. gada 15. maijs. Foto: Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs,

“Ievērojot to, ka valstī draud izcelties iekšēji nemieri, kuri apdraud valsts iedzīvotāju drošību, ar šo tiek izsludināts kara stāvoklis visā Latvijā uz 6 mēnešiem. Kara stāvoklis stājās spēkā Rīgā š.g. 15. maijā plkst. 23-os, pārējās Latvijas daļās 16. maijā plkst. 1-os rītā. Visiem iedzīvotājiem, kara, administrācijas un pašvaldības iestādēm bez ierunas jāizpilda visi pienākumi, kādus viņiem uzliek noteikumi par kara stāvokli.”

“Pilsoņi! Apzinādamies savu atbildību tautas un vēstures priekšā, valdība atzinusi par nepieciešamu izsludināt izņēmuma stāvokli visā valstī un spert ārkārtējus soļus valsts iekšējās kārtības sargāšanai. Ar bažām visa tauta vēro jau ilgāku laiku iekšpolitiskā stāvokļa pieaugušo sasprindzinājumu, kas uztrauc mierīgos iedzīvotājus, radīdams nedrošības sajūtu un draudēdams izvērsties nejaušās avantūrās un bruņotās sadursmēs tā saukto leģionāru un citu neatbildīgu grupu vadībā. Pat no Saeimas katedras deputāti ir runājuši par bruņotu spēku sūtīšanu uz ielas. Tāds noskaņojums draudēja ar nepārredzamām jukām un postu.

Politisko partiju nemitīgās ķildas un visāda veida patvaļības laupīja tautai ne tikai uzticību pret saviem vēlētiem pārstāvjiem, bet pat ticību grūtību pārvarēšanai. Plašos slāņos iestājās bīstama vienaldzība pret valsts likteņiem, radās nedrošības sajūta par nākotni un pagurums darba priekā un darba gribā.

Plašās aprindās un it sevišķi jaunatnē auga īgnums un sašutums pret tautas vēlēto Saeimu, pret politiskām partijām. Radās jau šaubas par valsts drošību un pastāvēšanu.

Pārspīlētie valsts un pašvaldību budžeti, izsīkušie valsts līdzekļi, sabrukušais eksports un niecīgas valūtas rezerves, katastrofāls sabrukums saimnieciskos apgrozījumos – visas šīs parādības ir labojamas tikai ar stipru, vienotu gribu un savstarpēju uzticību darbā. Bet tai vietā mēs esam liecinieki līdz šim nepiedzīvotai garīgai un politiskai nevienprātībai. Jaunas cerības uzliesmoja sakarā ar priekšlikumu par satversmes grozīšanu, bet šai jautājumā tautas vēlēto pārstāvju lielākā daļa no jauna pierādīja, ka viņi nevēlas saprast visas tautas gribu – radīt jaunu pamatu valsts likumdošanai un pārvaldīšanai. (..)

Tādos apstākļos valdība, kas apzinās savu atbildību tautas priekšā, nevar vienaldzīgi noskatīties iekšpolitisko notikumu tālākā norisē līdzšinējā virzienā. Valdība uzskata par savu pienākumu spert nepieciešamos drošības soļus, pirms iekšējais saspīlējums ir izlauzies uz āru un pārvērties pilsoņu savstarpējās cīņās.

Valdību pamudināja uz viņas tagadējo rīcību arī apvērsumi, kas dibinās uz tagadējā starptautiskā stāvokļa novērtējumu. Jau vairāk kā gadu visa Eiropa atrodas politisko pārgrozību virpulī, un nav ne mazāko šaubu par to, ka uztraukums un nedrošības sajūta tautās turpina augt. Paceļoties jautājumam par Austrumeiropas miera nodrošināšanu uz stiprākiem ilgstošiem pamatiem, mums šai uzdevumā jādarbojas līdz ar vislielāko aukstasinību, un valdībai jāsajūt aiz sevis patriotismā un karstā ticībā vienota tauta, lai notikumi neizrādītos par liktenīgiem mūsu valsts neatkarībai.”

Rīgā ienāk aizsargu pulki, slēdz vairākus laikrakstus

Laikraksts “Pēdējā Brīdī” 16. maijā raksta par aizsargu pieplūdumu Rīgā un vairāku avīžu slēgšanu.

“Sakarā ar vakar izsludināto kara stāvokli Latvijā Rīgas aizsargiem dots trauksmes rīkojums sapulcēties šodien pie 5. Rīgas aizsargu pulka sapieru bataljona mītnes, L. Pils ielā 25. Aizsargi, atstājuši savas darbavietas, nekavējoši ieradās nozīmētā sapulcēšanās vietā. Šodien no rīta pie pulka mītnes nepārtraukti ieradās kājinieki, jātnieki, motociklisti, automobilisti un vezumnieki, visi bruņoti.

Aizsargi Rīgas ielās. Foto: Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs

Pa lauku ceļiem arvien vēl plūst klāt provinces aizsargi, kas lielā skaitā jau ieradās vakar ar vakara vilcieniem. Tā kā izsludinātais kara stāvoklis var turpināties ilgi, Rīgas aizsargu mītnē iebraukušie aizsargi sagatavojušies uz ilgāku palikšanu. Sakarā ar to L. Pils ielā redzami vairāki vezumi ar salmiem, kas domāti guļu vietām. Kā zināms, aizsargi jau sākot ar vakardienu uzņēmušies patruļu uzdevumu pilsētā.”

“Līdzšinējais sociāldemokrātu partijas centrālais orgāns “Sociāldemokrāts” ar attiecīgu iestāžu rīkojumu slēgts, resp. apturēta tā iznākšana uz 6 mēnešiem.

Sociāldemokrātiem labvēlīgais laikraksts “Dienas Lapa” patlaban neiznāk. Spiestuve “Nākotne”, kurā “Dienas Lapu” iespieda, ieņemta no policistiem un aizsargiem.

Sakarā ar kara stāvokļa izsludināšanu apturēta vācu laikraksta “Rigaer Tageszeitung” iznākšana.”

Rainis – par gara un jūtu biogrāfiju un nezūdamību

Žurnāls “Atpūta” šajā dienā publicē dzejnieka Jāņa Raiņa atziņas un fragmentus no viņa dienasgrāmatas, kas tapusi pirms 15 gadiem.

“Vajadzētu arī domu gaitas grāmatas. Ne atsevišķu domu atzīmēm, ne sarakstu par atsevišķām domām, bet pašas domu gaitas: domāšanas veidu grieži, domu virzieni, ideju secenība: sarunas, darba domas, pārliecība. Garīga biogrāfija kā līdz šim notika biogrāfija. Arī jūtu biogrāfija. 8.VII.19.

Ekrānuzņēmums

Cilvēks mirst, un viņa miesa sadalās pamatvielās, bet nekas nezūd. Burtlicis rakstu izjauc un saliek burtus savās kastītēs – nekas nezūd, burti visi, tikai domas vairs nav. Citā veidā viņa paceļas. Tā cilvēka nav un tas citā veidā paceļas. 11.III.18.”

2017 - 2008 2017 - 2008 2007 - 1998 2007 - 1998 1997 - 1988 1997 - 1988 1987 - 1978 1987 - 1978 1977 - 1968 1977 - 1968 1967 - 1958 1967 - 1958 1957 - 1948 1957 - 1948 1947 - 1938 1947 - 1938 1937 - 1928 1937 - 1928 1927-1918 1927-1918