Projektu atbalsta
Latvijas Balzams
31. Oktobris  | 1936

1936. gads: Ulmanis kļūst arī par prezidentu, nāk klajā Keinsa teorija un 'Vējiem līdzi'

Brāļu kapu memoriālais ansamblis. Arhīva foto

Pēc prezidenta Alberta Kvieša pilnvaru termiņa beigām par Latvijas premjeru un prezidentu vienā personā kļuva Kārlis Ulmanis. Avīze “Rīts” marta beigās publicē īsu informāciju par valdības pieņemtu likumu, kas nosaka, ka “līdz Satversmes reformas izvešanai valsts prezidenta amatu izpilda ministru prezidents Dr. Kārlis Ulmanis”.

Lāčplēša dienā Rīgā tika iesvētīts Kārļa Zāles veidotais Brāļu kapu memoriālais ansamblis.

Kadrs no romāna "Vējiem līdzi" ekranizējuma

Publicēts britu ekonomista Džona Meinarda Keinsa slavenākais darbs “Vispārējā nodarbinātības, procentu un naudas teorija” (“General Theory of Employment, Interest and Money”), kas kā ekonomikas teorija tika izmantota daudzu valstu ekonomikas politikā pēc Otrā pasaules kara.

Krievu komponists Sergejs Prokofjevs publiku iepazīstināja ar savu jaunāko darbu – simfonisko pasaku “Pēterītis un vilks”, kas komponēta Maskavas bērnu teātrim. ASV pirmizdevumu piedzīvoja viens no visu laiku populārākajiem romāniem – Margaretas Mičelas “Vējiem līdzi”.

Munters kļūst par ārlietu ministru, aktuāla Baltijas antante

Jūlija vidū “Jaunākās Ziņas” raksta par Latvijas jauno ārlietu ministru – Vilhelmu Munteru. “Ministru prezidents Dr. K. Ulmanis ārlietu ministra amatā aicinājis mūsu jauno, apdāvināto diplomātu, līdzšinējo ārlietu ministrijas ģenerālsekretāru Vilhelmu Munteru. (..) 1917. g. V. Munteru mobilizē krievu armijā, bet oktobra revolūcija pārtrauca dienesta gaitu Vladimira karaskolā Pēterpilī. 1918. g. Munters atgriezies Latvijā, bet pēc lielinieku ienākšanas 1919. gadā aizbraucis uz Igauniju, kur brīvprātīgi iestājies 6. kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās pret landesvēru un vēlāk frontē pie Pleskavas un Narvas. Pēc brīvības cīņām atgriezies Latvijā un iestājies ārlietu ministrijas dienestā. Sākumā bijis preses nodaļas sekretārs.”

Šajā laikā nozīmīgs Latvijas ārpolitikas darbības virziens ir Baltijas valstu tuvināšanās. Neilgi pirms stāšanās amatā V. Munters Latvijas–Igaunijas biedrības mēnešrakstā analizē Baltijas antantes (starpvalstu līgums par antantes veidošanu bija parakstīts 1934. gada septembrī) veidošanos un pēc kārtas jau ceturto Baltijas valstu konferenci.

“ (..) Pirmā atziņa ir tā, ka Baltijas antanti noslēdza īstā laikā, kam pievienojās iepriecinošais slēdziens, ka mūsu trīs valstis ir politiski tiktāl nobriedušas, ka prot pareizi uztvert un izmantot politiskas situācijas.

Valsts un Ministru prezidents Kārlis Ulmanis, ārlietu ministrs Vilhelms Munters un K. Ulmaņa adjutants Miervaldis Lūkins "Dauderos". 1937. gads. Foto no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma

Mēs esam tālāk mācījušies, ka valstu politiskā sadarbībā, tāpat kā atsevišķu cilvēku darbā, panākumus nodrošina pacietība un neatlaidība, un šai nozīmē gribētos sevišķi izcelt Latvijas–Igaunijas ilggadīgā sadarbībā radītās tradīcijas un atmosfēru, kas nodrošināja 1934. gada sarunu sekmīgu gaitu, novedot pusgada laikā pie Saprašanās un sadarbības līguma noslēgšanas. Nav izpalikuši arī tūlītēji bagātīgi panākumi. (..)

Baltijas valstis ir atzītas kā nepieciešams faktors Austrumeiropas drošības sistēmā, par ko liecina visa sarunu gaita par Austrumpaktu. Baltijas valstis kā locekļus Austrumeiropas drošības sistēmā piemin franču–padomju 1935. g. 2. maija pakts. Nesen Lielbritānijas ārlietu ministrijas publicētā Zilā grāmata rāda, cik lielu svaru arī Anglija piešķir Baltijas valstu pievilkšanai Austrumeiropas politiskā nokārtojumā.

Baltijas antante varēja spert soļus Vakareiropas galvas pilsētās, kam bija pavisam citāda nozīme nekā tad, ja tas būtu noticis individuāli un nesaskaņotā veidā. Baltijas antantes pastāvēšana ir fakts, kas atstājis labvēlīgu ietekmi arī uz tās locekļu attiecībām ar lielām kaimiņvalstīm.

Atzīmēsim Lietuvas–Vācijas attiecību uzlabošanos, kas jau novedušas pie tiešām saimnieciskām sarunām starp minētām valstīm, pie psiholoģiskā saspīlējuma jūtamas samazināšanās, pie Vācijas priekšlikuma slēgt neuzbrukšanas līgumu ar Lietuvu.

Atzīmēsim tālāk jaunu virzienu Latvijas–Polijas attiecībās, kas bija iespējams, pateicoties tam, ka Polija pārliecinājās par Baltijas antantes nesavtīgo un patieso miera politiku, kurai avantūras un intrigas ir svešas. Atzīmēsim triju valstu ģenerālštābu priekšnieku braucienu uz Maskavu, kas atkal liecina par miera gribu un kas izklīdinās dažu labu aizdomu, kas vērsās pret Baltijas antantes absolūti neatkarīgo viedokli Austrumeiropas militāri-politiskā līdzsvarā.”

Ulmanis mudina taupīt

Avīze “Rīts” šajā dienā publicē Valsts un Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa uzsaukumu “Tautas kapitāla pamats”, kurā Ulmanis mudina Latvijas ļaudis būt taupīgiem.

Ekrānuzņēmums            

“Latvijas bagātības un mūsu tautas kapitāla galvenais pamats un avots ir latvju lauku un pilsētu iedzīvotāju darbs, kas vedis mūs pie labklājības un pie sasniegumiem gara un kultūras dzīvē, ko tagad apbrīno mūsu tuvie un tālie kaimiņi. Bet šīs neatlaidīgās darba gribas un centības augļus uzturējis un saglabājis paaudžu paaudzēs mūsu sentēvu svētīgais tikums – taupība, kuras gars un spēks stiprinājis viņus saimnieciskā izturībā un dzīves cīņā. Darbs un taupība ne vien devuši latvju tautai turību, bet nodrošinājuši mums arī cienīgu vietu un stāvokli citu tautu un valstu saimē.

Atjaunotā Latvijā, kur atkal celti godā mūsu sentēvu tikumi, audzis arī taupības gars, ko liecina noguldītāju skaits un noguldījumu summas mūsu naudas iestādēs. Bet mūsu tagadējā dzīve, kur valda veselīgs darba gars un prieks, prasa vēl lielāku taupību un arī modrību par mūsu ražošanas spēkiem, lai mēs varētu sasniegt jo pilnīgāku saimniecisku patstāvību un spējāku izturību sacensībā ar citām tautām. Tādēļ vēlreiz un no jauna apņemsimies dzīvot taupībā, nešķiest neapdomāti savus darba augļus, bet izmantot tos lietderīgi un dot tiem virzienu, kas nodrošinātu Latvijai, mūsu laukiem un pilsētām, saimniecisku stiprumu un patiesu labklājību.”

Rīgā atver kinoteātri "Daile"

Laikraksts “Brīvā Zeme” 19. decembrī raksta par jauna kinoteātra atklāšanu. “Šovakar Rīga kļūst par vienu kino bagātāka: darbību uzsāk jaunais kino “Daile”, Kr. Barona ielā 31. Tas būvēts pēc lielāko ārzemju kinematogrāfu parauga. Īpatnēja sienu un griestu forma dod skaņu filmai labu akustiku. Firma “Filips” uzstādījusi savu skaņaparātu beidzamo modeli, kas dod ideāli tīru un dabisku skaņu. Par jauna veida apgaismojumu rūpējies VEF's.

Sevišķa uzmanība piegriezta ventilācijai un apkurināšanai. Griestos iebūvēti speciāli klimatizācijas aparāti, kuri automātiski iesūc zālē svaigu gaisu. Pateicoties šiem aparātiem, zālē nejūt saspiesto un sauso gaisu, kas parasti manāms telpās ar centrālo apkurināšanu. Zāle izturēta maigos toņos, kas nekairina acis. Plašās telpas domātas apm. 700 apmeklētājiem. (..) Atklāšanai jaunais kino izvēlējies filmu “Iemīlējušās meitenes” ar četru ekrāna zvaigžņu līdzdalību.”

2017 - 2008 2017 - 2008 2007 - 1998 2007 - 1998 1997 - 1988 1997 - 1988 1987 - 1978 1987 - 1978 1977 - 1968 1977 - 1968 1967 - 1958 1967 - 1958 1957 - 1948 1957 - 1948 1947 - 1938 1947 - 1938 1937 - 1928 1937 - 1928 1927-1918 1927-1918