Projektu atbalsta
Latvijas Balzams
30. Oktobris  | 1937

1937. gads: Zelta vārtu tilts Kalifornijā, 'Hindenburga' katastrofa, Latvijā – Eiropas čempionāts basketbolā

Dirižabļa "Hindenburgs" katastrofa. Foto: TopFoto/Scanpix/LETA

Janvārī Maskavā tika notiesāti 17 augsta ranga Komunistiskās partijas darbinieki, kurus apsūdzēja sazvērestībā, sadarbojoties ar Ļevu Trocki. 13 apsūdzētie tika nošauti, bet pārējie nosūtīti uz gulaga nometnēm, kur neilgi pēc tam gāja bojā.

28. janvārī pieņemts Latvijas Republikas Civillikums.

6. maijā notika “Hindenburga” katastrofa, vācu dirižablim aizdegoties un uzsprāgstot Ņūdžersijā, ASV. Upuru skaits sasniedza 36 cilvēkus.

2. –7. maijā Latvijā notika 1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā. Tajā uzvaru guva Lietuvas komanda.

Maijā Rīgā tika likts pamatakmens Finanšu ministrijas ēkai, kā arī pieņemts Rīgas pilsētas karogs. Avīzē “Tēvijas Sargs” lasāms: “Ministru kabinets vakardienas sēdē pieņēma likumu par Rīgas pilsētas karogu. Saskaņā ar likumu Rīgas pilsētai ir savs karogs, kas dalīts divās vienāda platuma daļās un augšējā daļā ir gaiši zils, apakšējā – balts. Karoga centrā ir Rīgas pilsētas ģerbonis; karoga garuma un platuma samērs ir kā 2:1. Privātpersonām un organizācijām ir aizliegts lietot savos karogos vai nozīmēs Rīgas pilsētas karoga attēlu – ar vai bez ģerboņa. Visos pārējos gadījumos privātās personas un organizācijas var lietot karoga attēlu vai tā atdarinājumu ar katrreizēju pilsētas valdes atļauju.”

Zelta vārtu tilta atklāšana. Foto: AP/Scanpix/LETA

Maijā Kalifornijā, ASV, atklāts Zelta vārtu tilts starp Sanfrancisko un Merinas apgabalu.

Novembrī no Latvijas tika izraidīts “Pērkonkrusta” vadītājs Gustavs Celmiņš. Par organizācijas atjaunoto darbību jau jūnijā rakstīja “Zemgales Balss”: “1935. gadā likvidētā pērkonkrustiešu organizācija pēdējā laikā bij atjaunojusi darbību. Šo nelegālo organizāciju vadīja E. Plāķis, A. Svēde, M. Riekstiņš, H. Heive, Bernarčiks un V. Pribers. Sapulces notika Dr. Plāķa dzīvoklī. Organizācijas dalībnieki bij nodibinājuši kontaktu ar Gustavu Celmiņu, kas atrodas cietumā. Bij noorganizētas arī kaujas vienības “Gustava Celmiņa trieciennieki”. To vadību bij uzņēmies E. Bērziņš. 

Jaunu biedru uzņemšana organizācijā notikusi ar sevišķu rituālu, pie kam jaunajam biedram, tērptam melnā ķitelī, bijis jādod uzticības zvērests un tas jāparaksta ar savām asinīm. Bez tam no katra biedra ņemta viņa pašrocīgi parakstīta zīmīte, ka viņš labprātīgi dodas nāvē. Gadījumā, ja pret kādu biedri rastos aizdomas, tad to noslepkavotu un viņa kabatā iebāztu zīmīti kā pierādījumu, ka viņš izdarījis pašnāvību. Organizācija bija nolēmusi š. g. 15. maijā sarīkot lielākas nekārtības, bet 14. maijā to likvidēja un 32 personas, galvenam kārtām esošos un bijušos studentus, apcietināja. Lietu nodeva prokuroram, un tas tagad to nodevis svarīgu lietu izmeklēšanas tiesnesim. Visi apcietinātie atzinušies, nožēlo savu vieglprātību un solās turpmāk laboties.”

Basketbola čempionu tituls paliek Baltijas valstīs

1937. gada maijā Rīgā norisinājās Eiropas meistarsacīkstes basketbolā. Kaut arī Latvijas izlase nespēja atkārtot savu 1935. gada panākumu, žurnāls “Fiziskā Kultūra un Sports” uz sacīkstēm atskatās pozitīvi:

Lietuvas izlases apbalvošana. Ekrānuzņēmums

“II Eiropas meistarsacīkstes basketbolā noslēdzās ar pārliecinošu mūsu dienvidkaimiņu uzvaru. Mēs varam priecāties par brāļu tautas uzvaru un arī tamdēļ, ka basketbola Eiropas meistartituls palika Baltijas valstīs. Ja arī Igaunijas un Latvijas komandām šinī turnīrā pavisam neveicās, tad tomēr mēs esam pārliecināti, ka Baltijas valstis basketbola sportā ir tās stiprākās Eiropā. Tamdēļ lai nopietni strādājam arī priekšdienām un neatdodam citiem savu pārākumu. Un tas mums tamdēļ vieglāki izdarāms, ka savstarpējās cīņās varam rūdīt savus spēkus plašākām sacensībām. Lai šinīs savstarpējās cīņās uzvar viena vai otra komanda, tas nav visai svarīgi, bet šinīs cīņās mēs savu komandu spējas varam izveidot līdz iespējamai pilnībai.”

Vai pasaulei tuvojas jauna saimnieciskā krīze?

1937.gadā pasaule joprojām juta Lielās depresijas sekas, kas ar ASV vērtspapīru tirgus krahu aizsākās 1929. gadā. Laikraksts “Pasta-Telegrāfa Dzīve” 1. novembrī ziņo: “Pasaules saimnieciskās dzīves pulss atkal zaudējis savas vienmērīgās darbības ritmu, Ņujorkas biržā jau divus mēnešus valda īsts drudzis: vērtspapīri ceļas un krit, un daždien tur jūtami tādi ekonomiskas dzives belzieni un satricinājumi, ka biržā valda neaprakstāma panika. Ņujorkas biržai seko Amsterdamas un citas biržas – Parīzē stipri svārstās franks, un pēdējos mēnešos franka kurss nokritis apm. par 30%. Vislielākās bažas tomēr rada nemitīgā cenu krišana jēlvielām: rūpniecības izejvielām un pārtikas produktiem. Tas nozīmē, ka preču un produktu ražo vairāk, kā pieprasa, un sakarā ar to dažas nozares, piem., kapara, svina un kaučuka ražošana jau samazināta par 60%. Ka ražošanas samazināšana ved pie bezdarba, tas jau visiem zināms

Sakarā ar visām aprādītām pazīmēm lielvalstu presē dzīvi sāk pārrunāt jautājumu par pasaules saimniecības tuvākās nākotnes izredzēm. Vai pasaulei no jauna netuvojas saimnieciskā krize? – tā dzird jautājam ne tikai ekonomiskā presē vien. Piemēram, [..] pazīstamais franču ekonomists S. Obbē plaši analizē visas galvenās pasaules saimniecības parādības un nāk pie slēdziena, ka jau tagad vispasaules ekonomiskais stāvoklis ir grūts, bet 1938. g. rudenī ir jāgaida jaunas saimnieciskās krizes iestāšanās, kura nebūs vieglāka par tikko pavadīto. Pēc Obbe domām, krizi radis ārkārtīgā tautu bruņošanās. Nav tādas nozares, kurā kapitālus varētu ievietot bez apstājas, neprasot kapitālu atgriešanos.

Ja nams uzcelts, tad viņā jādzīvo. Ja ceļš uzbūvēts, tad pa viņu jābrauc. Tāpat tas ir ar bruņošanos: ja lielgabals izliets, tad viņam jāšauj. Pieņemsim, ka karu tomēr izbēgsim, bet arī tad iedzīvotājiem par nebijušo karu būs jāsamaksā. Tas būs grūti, sevišķi grūti, jo pašreiz valstis, meklējot līdzekļus bruņošanai, noslēdzas autarķijā, ķeras pie sociālizācijām utt., kas saimniecisko dzīvi vispasaules apjomā nestabilē, bet satricina.

Jau tagad daudzās valstīs sāk pieaugt sociālie konflikti un vairojas finansu grūtības, bet nākotnē tas būs vēl sliktāki. Pēc Obbē domām, krize augstāko pakāpi sasniegs 1940. līdz 1941. g., kad lielvalstis būs beigušas galveno bruņošanās programmu un kad kara psichoze sasniegs augstāko pakāpi. Piezīmēsim, ka līdzīgas domas izteic slavenais angļu rakstnieks Uelss un daudzi ekonomisti citās zemēs.

Kā zināms, pagājusē krize sākās 1929. g. Amerikā ar biržas panikām un preču cenu krišanu, tāpēc interesanti paraudzīties, ko domā paši amerikāņi. Amerikas “Reconstruction Finance Corporation” vadītājs Džons izsakās, ka pašreizējai biržas panikai ir pārejošs raksturs, jo “Amerika nekad nav pārdzīvojusi tādu uzplaukuma stāvokli kā tagad”. 15. okt. runā Ruzvelts pievienojās šim optimistiskam novērtējumam, kas gan biržu neizglāba no jauna kraha. Analizējot Amerikas saimniecību, izrādās, ka vienīgi metālu patēriņš ir samazinājies un ka tēraudrūpniecībā gaidītās rudens sezonas rosības vietā iestājusies maza depresija. Tiesa, pateicoties bagātai ražai, cenas krīt uz kokvilnu un kviešiem, kas draud pamazināt lauksaimnieku pirktspējas, bet Ruzvelts izteicies, ka viņš uz 15. nov. sasauc parlamenta ārkārtēju sesiju, kurai būs jāatrod līdzekļi fermeru pirkšanas spēju stabilizēšanai resp. jāpieņem prezidenta jaunais “New Deal”. Ruzvelts paredz daudzas jaunas reformas, to starpā arī strādnieku algu un darba laika politikā, un domā, ka reformas vedīs valsti pretim jaunam ekonomiskam uzplaukumam. Diemžēl Ruzvelta politiku no jauna sāk asi kritizēt tās saimnieciskās aprindas, kurām nepatīk valsts pārmērīgā iejaukšanās ekonomikā un kuras tāpēc paredz jaunu sociālo konfliktu uzliesmojumu un privātiniciātīves bankrotu. Kā redzam, visi pareģojumi attiecas uz tuvāko nākotni. Nepaies pat ne gads un mēs redzēsim, vai cilvēce ies pretim jaunai krizei, jeb turpmākai labklājībai.”

Skolās svin Vadoņa dzimšanas dienu

1937. gada oktobrī izglītības ministrs A. Tentelis visiem skolu priekšniekiem nosūta šādu rīkojumu: “Šīgada 4. septembrī visa sabiedrība Latvijā ar lielu sirsnību un dziļu pateicību sveica mūsu Tautas Vadoni Valsts Prezidentu Dr. K. Ulmani viņa 60. mūža gada piepildījuma svētkos. Šī goda diena skolās atzīmējama 27. oktobrī, sarīkojot svinīgu aktu pēc rīta lūgšanas. Pēc akta skolēni atbrīvojami no mācībām.”

Oktobra izskaņā prese ziņo par skolās notikušajām svinībām. “Zemgales Balss” raksta par ceremonijām Jelgavā un Dobelē: “Jelgavas 1. pamatskolā godinot Vadoni, vakar svinīgā akta laikā bija redzamā vietā novietota skaistiem ziediem rotātā prezidenta ģīmetne, bet skolas nams greznots ar valsts karogu. Garīgo aktu vadīja skolas pārzinis J. Pakūlis, kurš vēlāk plašākā runā attēloja skolas saimei mūsu diženā tautas dēla valsts prezidenta Dr. K. Ulmaņa lielos nopelnus Latvijas valsts nodibināšanā un tautas brīvības atgūšanā. Tāpat arī runātājs vispārējā notēlojumā atstāstīja audzēkņiem Vadoņa dzīves gājumu, sevišķi pasvītrojot tos izcilos darbus, ko prezidents veicis savas tautas un dzimtenes labā. Klātesošie vienojās valsts himnā, bet ar rūpīgi sagatavotām suminājuma un citām dziesmām aktu kuplināja skolas audzēkņu koris diriģenta O. Šiliņa vadībā. Akta otrajā daļā vēl skolēni deklamēja gadījumam piemērotus literatūras daiļdarbus, bet aktu noslēdza Dziesma brīvajai Latvijai.”

Valsts prezidents Kārlis Ulmanis aplūko preces Vecmuižas tirgū. Bauskas apriņķis, 1936. gads. Foto: Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs

Dobeles pilsētas ģimnāzijā svinīgo brīdi ievadīja ar dievkalpojumu dziļi patriotiskā noskaņā. “Pēc dievkalpojuma ģimnāzijas direktors Jirgens runāja par valsts prezidenta Dr. K. Ulmaņa dzīvi, par viņa lielo darba mīlestību un neizsmeļamo enerģiju. Viss viņa darbs, viņa domas pieder latvju tautai, Latvijas valstij. Par sevi viņš nekad nav domājis un nedomā. Personīgas dzīves viņam itin kā nemaz nav – viss viņš pieder savai tautai. Kā savas tautas un Latvijas valsts Vadonis viņš daudz rūpējies par lauku dzīves celšanu, tāpat mazajām pilsētām laukos, to starpā sevišķi par Dobeli. Dobelei un apkārtnei, Dobeles ģimnāzijas audzēkņiem un paidagogiem jāpateicas viņam, ka Dobeles ģimnāzijai tagad ir tik gaišas un skaistas telpas. Mācoties šaīs telpās, gatavojoties dzīvei, lai jaunatne sirds dedzībā mācās sekot Vadoņa aicinājumiem un norādījumiem un būt stipra izgājusi dzīvē tos piepildīt. Ģimnāzijas vēstures skolotāja Tabaka runāja par valsts prezidenta darba dzīvi, pieejot tai no vēstures viedokļa un to apgaismojot. Sevišķi uzsvēra 18. novembri un 15. maiju, kas liesmainiem burtiem ierakstīti mūsu valsts un tautas vēsturē. Šinīs dienās Vadonis lika savu dzīvību ķīlā par savu tautu un Latvijas valsti. Pēc viņas referāta skolnieki nodeklamēja Plūdoņa veltījumu Vadonim, bet audzēkņu koris brīvmākslinieka P. Zolta vadībā atskaņoja piecas patriotiskas dziesmas. Priekšnesumi noslēdzās ar “Dziesmu brīvai Latvijai”. Ar trīskārtīgu “Lai dzīvo!” sumināja valsts prezidentu Dr. K. Ulmani, nacionālo valdību un latvju tautu. Svinīgais un patriotiskais akts atstāja paliekošu iespaidu.”

Savukārt “Latgales Vēstnesī” lasāms par svinībām Ilūkstes ģimnāzijā: “Ilūkstes ģimnāzijā valsts prezidenta 60. dzimšanas dienas svinīgo aktu ievadīja ģimnāzijas dir. J. Rāzens. Viņš aicināja jaunatni augt, veidot sevi, aizvien pilnīgākiem tapt un dziļi sirdī turēt Vadoņa vārdus: “Kam goda prāts un skaidra sirds, kam tauta tuvāka par draugu stāv, tas lai nāk man līdz.” Bez tam direktors uzsvēra vienprātības nozīmi un ka šī vienprātība jau saskatāma arī skolā. Ģimnāzijas audzēkņi un pamatskolas skolēni kopīgi iegādājušies 26 Uzvaras laukuma loterijas biļetes. Pēc direktora uzrunas vēstures skolotājs P. Akmentiņš nolasīja plašu referātu par valsts prezidenta Dr. K. Ulmaņa dzīvi un darbiem. Svinīgo aktu noslēdza ar patriotiskām deklamācijām un kora dziesmām.”

2017 - 2008 2017 - 2008 2007 - 1998 2007 - 1998 1997 - 1988 1997 - 1988 1987 - 1978 1987 - 1978 1977 - 1968 1977 - 1968 1967 - 1958 1967 - 1958 1957 - 1948 1957 - 1948 1947 - 1938 1947 - 1938 1937 - 1928 1937 - 1928 1927-1918 1927-1918