Projektu atbalsta
Latvijas Balzams
29. Oktobris  | 1938

1938. gads: Austriju iekļauj Trešajā reihā, nacistu antisemītisms pāraug ebreju grautiņos, Latvijā Dziesmu svētki

Austrijas aneksija. Foto: Vida Press 

12. martā vācu karavīri šķērsoja Austrijas robežu – notika Austrijas Republikas aneksija (anšluss) un iekļaušana Trešā reiha sastāvā.

Jūnijā Rīgā notika IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki. Tos sagatavoja Dziesmu svētku rīcības komiteja Jāzepa Vītola vadībā, svētku protektors bija Kārlis Ulmanis. Kopkoncerti skanēja īpaši svētkiem uzceltajā brīvdabas estrādē Uzvaras laukumā Pārdaugavā.

IX Vispārējo latviešu Dziesmu svētku dalībnieki Uzvaras laukuma estrādē. Rīga, 1938. gads. Foto: Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs

Ap 1300 velobraucēju augusta nogalē piedalījās 3. Vienības velobraucienā. 28. augusta vakarā ziediem rotātajā Uzvaras laukumā apmēram 20 tūkstošu skatītāju klātbūtnē tika apbalvoti un sveikti pirmo vietu ieguvēji.

Naktī no 9. uz 10. novembri Vācijā un Austrijā notika masveidīgi nacistu partijas organizēti un valsts atbalstīti pret ebrejiem vērsti grautiņi (“Kristāla nakts”). Nacistu piekoptais antisemītisms, tiesiskas un sociālas represijas pret ebrejiem pārvērtās fiziskās represijās – tika aizdedzināti vairāki simti sinagogu, ap 30 tūkstošiem ebreju tika arestēti, bija daudz ievainoto un nogalināto.

Piemin pulkvedi Frīdrihu Briedi

“Jaunākās Ziņas” publicē dzejnieka Aleksandra Čaka rakstu “Latviešu strēlnieku slavenais pulkvedis”, kas veltīts pulkvedim Frīdriham Briedim.

“31. oktobrī visa veco latviešu strēlnieku saime un plašākā latviešu sabiedrība atcerēsies slaveno strēlnieku pulkvedi Fridrihu Briedi un viņa pirmās 1915. gada oktobra un novembra kaujas pie Misas, kuras pauda latviešu karotāju diženumu un slavu. (..) šogad jūnijā viņš būtu kļuvis 50 gadu vecs, līdz ar to sasniegdams savas dzīves un spēju kalngalus, ja priekš divdesmit gadiem, 1918. gada 27.–28. augusta naktī, Maskavā viņa dzīvību nepaņemtu čekista nežēlīgā lode. Pulkveža mūžs ir kā īsa, kvēla komēta, kas, spilgti degdama, iemirdz debesīs, lai tad apžilbinātu tautas acis un sagrābtu tās dvēseli no paaudzes uz paaudzi, pārvēršoties mūžīgā starojumā.

Frīdrihs Briedis. Arhīva foto

1917. gadā sabruka vecā, cariskā Krievija. Augšup uzvirmoja viss tas tumšais un smagais, ko krievu dvēsele bija tik ilgi sevī cietusi. Jaunā lielinieku vara, lai noturētos neierastajos valdīšanas sedlos, darīja visu, ko redzēja un domāja sev derīgu esam. Izbeidza uz savu roku karu ar Vāciju un noslēdza bēdīgi slaveno Brest–Ļitovskas miera līgumu, atdodot vāciem Latviju, Igauniju un citus apgabalus.

Pulkvedis Fridrihs Briedis redzēja sabrūkam visus savus ilgos un karstos darbus. Viņš taču bija mācījis savus uzticamos, varonīgos strēlniekus cīnīties pret vācu iebrucējiem līdz pēdējam elpas tvērienam, cēlis viņu kareivisko apziņu, godu, cīnījies kopā ar viņiem Rīgas frontē plecu pie pleca, izcīnījis septiņas lielas, veiksmīgas un smagas kaujas, vairākas reizes ievainots un beigās pēc Rīgas nelaimīgās krišanas, pārvarēdams neskaitāmus šķēršļus, izvedis savu 1. Daugavgrīvas pulku sveiku un veselu drošā vietā. Nu visam bija beigas. Pat viņa 1. pulks, sekodams strēlnieku 1917. gada 17. maija rezolūcijai, savā vairumā arī bija sekojis lielinieku mulsinājumiem un savam prāta rūgtumam. Plkv. Fr. Briedis stāvēja pie sava darba sabrukuma. Tas bija viņa traģēdijas sākums. (..)

Kad lielnieciskajā Krievijā nodibinājās Dzimtenes un brīvības glābšanas savienība ar Savinkovu priekšgalā, plkv. Fr. Briedis vada tās izlūkošanas un pretizlūkošanas nodaļu. Ar saviem aģentiem viņš pēta arī to, kas notiek prūšu ieņemtajā dzimtenē, uztur sakarus ar latviešiem un viņu organizācijām un rīko sacelšanos pret padomju varu Jaroslavā un Ribinskā. Kopojot rosīgākos krievu nacionālos elementus, Fr. Briedis domā ar viņiem gāzt komunistu varu un kopā ar sabiedrotiem atkal sākt karu pret vāciem, lai tādējādi atbrīvotu un glābtu arī savu dzimteni – Latviju. Drīz vien čeka sāk viņu tvarstīt.

Naktī no 27. uz 28. augustu plkv. Fr. Briedi aizved uz nošaušanu. Valda ārkārtīga tumsa. Viņu neved kopā, lielā pulkā, bet atsevišķi. Plkv. Briedi uz nošaušanu aizved pusdzīvu, nomocītu. Galīgi viņu atdod nāvei čekista lode pie jau sagatavotas bedres. Tā atrodas Hodinkas laukumā pa kreisi no pareizticīgo baznīcas. Tādas bija traģēdijas beigas.”

Uzbūvēts paraugciemats "Uzvaras līdums"

Laikraksts “Mūsu Mājas Viesis” 17. novembrī raksta par prezidenta Kārļa Ulmaņa lolojumu – ciematu “Uzvaras līdums” netālu no Olaines. Kopumā 16 paraugsaimniecības 30. gados šajā ciematā piešķīra kādreizējiem Latvijas Brīvības cīņu veterāniem. Katrā saimniecībā bija pilnībā izbūvēta divstāvu māja, palīgēkas un aptuveni 13 hektāri zemes.

Kārlis Ulmanis pie "Uzvaras līduma" paraugsaimniecības maketa. Ekrānuzņēmums

“Te izpildīts un tagad jau noslēdzies pilnīgi jauns, mūsu zemē agrāk nekad nedarīts darbs. Valdība ir parādījusi, kā vislielākā purvā izvedams zemes atkarošanas darbs, kā agrāk nederīgās platības pārvēršamas derīgā un auglīgā zemē. Gadu simteņiem necaurejamā, 224 hektāru plašajā purvā tagad iedalīta zeme 17 saimniecībām, un tā tuvākā un tālākā nākotnē kalpos mūsu valsts un tautas labklājības celšanai. (..) Tā ka “Uzvaras līdums” stāv apmēram tikai 7 metrus virs jūras līmeņa, tad, lai novadītu visus liekos ūdeņus, bija izrakts arī ne vien 3,5 km garš novadgrāvis līdz Misas upei, bet krituma iegūšanai vēl pati Misas upe tika regulēta 4 kilometrus uz leju no tās vietas, kur novadgrāvis ietek.

Pats novadgrāvis vietām bija rakts pat līdz 3,5 metri dziļš un 11 metru plats. Gar visu saimniecību robežām izrakto novadgrāvju garums pārsniedza 18 kilometrus, bet drenu kopgarums – 20 kilometrus. Tāds bija šis lielais darbs skaitļos tad, kad “Uzvaras līdums” tika radīts. (..) Un, tā kā šis līdums pastāv tādā vietā, kur kādreiz, kad Latvija bija tikko radīta, norisinājās grūtas, bet uzvaru nesošas cīņas, tad līdumam dots “Uzvaras līduma” vārds.”

Rasisms pārņem Eiropu – ziņo par ebreju grautiņiem, vajāšanām, pašnāvībām

18. jūnijā laikraksts “Jaunākās Ziņas”, atsaucoties uz britu preses izdevumiem, ziņo par ebreju vajāšanu vilni Vācijā.

“Galveno vietu angļu šīrīta presē atkal ieņem ziņas par soļiem, ko Vācijas vadošās iestādes sākušas spert pret saviem žīdu tautības iedzīvotājiem. Visi laikraksti bez izņēmuma sniedz garu garos ziņojumus par žīdu vajāšanām, kas pēdējās dienās Vācijā atkal ievērojami pastiprinājušās un sevišķi krasi izpaudušās vakar vakarā.

Kristāla nakts sekas Berlīnē. Foto: Shutterstock

Vācijai draudzīgais “Daily Mail” starp citu raksta, ka ārvalstu, sevišķi Anglijas un Savienoto valstu, konsulātus kā Berlīnē, tā arī citās Vācijas pilsētās vārda tiešā nozīmē “sturmējot” izmisuma pārņemti žīdi. Iesniegti simtiem un pat tūkstošiem lūgumu atļaut emigrēt uz Austrāliju vai Savienotām valstīm. Protams, šādu atļauju iespējams dot tikai nelielai daļiņai no lielā lūdzēju skaita. Vienā pašā Berlīnē, kā ziņo šis laikraksts, pēc oficiāliem datiem apcietināti 1487 žīdi, no kuriem 1223 arvien vēl atrodoties apcietinājumā.

Berlīnē esot vairākas ielas, kur gandrīz visi veikali izraibināti dažādiem apkaunojošiem uzrakstiem. Uz plakātiem varot lasīt: "Pakārt visus žīdus!", "Nost ar rases maitātājiem!" un citus tamlīdzīgus izteicienus.

Lielajiem preču namiem, kuru īpašnieki ir žīdi, ar akmeņiem izdauzīti logi. “Daily Telegraph” stāsta, ka vakar pa Berlīnes ielām staigājušas 9–13 gadu vecu bērnu grupas, kas pieaugušo vadībā nodarbojušās ar dažādu uzrakstu uzkrāsošanu žīdu veikaliem.

Skolās bērniem uzdots paziņot saviem vecākiem, ka turpmāk tie vairs nedrīkst iepirkties žīdu veikalos. Skolēniem savstarpīgi uzdots vienam otru izspiegot un novērot, kuru vecāki vēl uztur šādus vai tādus sakarus ar žīdiem. Skolniekiem aizliegts rotaļāties ar žīdu bērniem. “News Chronicle” stāsta, ka neviens Vācijas žīds nekur vairs nevarot justies drošs – pat ne savā ģimenē, kur viņus izspiegojot. Teātros un kinematogrāfos izrādes bieži vien pārtraucot, lai skatītājus pārbaudītu un visus žīdus izraidītu. (..) Gandrīz visu nakti pa Berlīnes ielām staigājušas jauniešu grupas, kas demonstrējušas pret žīdiem.”

Līdzīgas ziņas par masveidīgu vēršanos pret ebrejiem šajā laikā pienāk arī no nacistu okupētās Vīnes.

“Bijušās Austrijas galvaspilsētā nedaudzu pēdējo dienu laikā vairāk kā 800 žīdu tautības iedzīvotāju, gan vīriešu, gan sieviešu, izdarījuši pašnāvības mēģinājumu. Kaut gan rabīniem aiz reliģiskiem motīviem nav brīv izdarīt sestdienās apbedīšanas, pagājušo sestdien Vīnes žīdu kapsētās bijis tik daudz apbedīšanas gadījumu, ka rabīni no agra rīta līdz pat vēlam vakaram neko citu nedarījuši, kā staigājuši no viena kapa pie otra, apbedīdami savus ticības brāļus. (..)

Pašnāvību ārkārtīgais pieaugums esot izskaidrojams ar rīkojumu par žīdu tautības iedzīvotāju atlaišanu no viņu līdzšinējām darba vietām, ko nesen izdeva Austrijas apgabala vadītājs Birkels. “Daily Telegraph” stāsta, ka visiem žīdiem jāizvācas no dzīvokļiem, kuru logi iziet uz ielu. Tā kā arī citos namos viņus neuzņemot, tad tiem neatliekot nekas cits, kā piemesties pie saviem radiniekiem vai tuviniekiem. Vīnes ielās žīdi tagad tikpat kā nemaz vairs neesot redzami. (..)

No pilsētai piederošiem īres namiem visi žīdi jau izmesti; visdrīzākā laikā tiem būs jāizvācas arī no privātiem namiem, jo pastāv rīkojums, ka āriešiem ir tiesība atteikties maksāt īri, ja tanī pašā namā, kur viņi dzīvo, ir arī dzīvoklis kaut tikai vienam vienīgam žīdam.”

2017 - 2008 2017 - 2008 2007 - 1998 2007 - 1998 1997 - 1988 1997 - 1988 1987 - 1978 1987 - 1978 1977 - 1968 1977 - 1968 1967 - 1958 1967 - 1958 1957 - 1948 1957 - 1948 1947 - 1938 1947 - 1938 1937 - 1928 1937 - 1928 1927-1918 1927-1918