Projektu atbalsta
Latvijas Balzams
28. Oktobris  | 1939

1939. gads: Tiek parakstīts Molotova-Ribentropa pakts, sākas Otrais pasaules karš

Vācijas karavīri iebrūk Polijā, 1939. gads. Foto: Vida Press

15. martā Vācijas bruņotie spēki okupēja Bohēmiju un Morāviju, Čehoslovākija beidza pastāvēt. 20. martā Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops Lietuvas ārlietu ministram izvirzīja ultimātu par Klaipēdas apgabala atdošanu Vācijai, un divas dienas vēlāk – 22. martā – Vācija šo apgabalu okupēja.

Martā PSRS nodeva Latvijai paziņojumu, kas apstiprināja tās ieinteresētību Latvijas valstiskās, politiskās un ekonomiskās neatkarības saglabāšanā. PSRS Latviju un Igauniju brīdināja netuvināties Vācijai.

7. jūnijā Latvijas ārlietu ministrs Vilhelms Munters un Ribentrops Berlīnē parakstīja neuzbrukšanas līgumu starp Latviju un Vāciju uz 10 gadiem.

1939. gada 23. augustā PSRS un Vācijas ārlietu resoru vadītāji parakstīja neuzbrukšanas līgumu, mūsdienās zināmu kā Molotova-Ribentropa paktu. Tam pievienotajā slepenajā protokolā tika noteikta interešu sfēru sadale Austrumeiropā. Atbilstoši šai sadalei Latvija nokļuva PSRS interešu sfērā. 1939. gada rudenī vairākās Latvijas vietās tika ierīkotas PSRS karaspēka bāzes. 5. oktobrī Maskavā tika parakstīts Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS, saskaņā ar kuru PSRS varēja ievest Latvijā 25 000 vīru lielu karaspēka kontingentu un ierīkot sauszemes, gaisa un jūras karaspēka bāzes.

Molotova-Ribentropa pakta parakstīšana. Foto: Vida Press

1. septembrī ar Polijas kampaņu – Trešā reiha, Slovākijas un PSRS karu pret Poliju, kas ilga no 1939. gada 1. septembra līdz 6. oktobrim, – aizsākās Otrais pasaules karš. Par Polijas sadalīšanu Vācija jau 23. augustā bija vienojusies ar PSRS Molotova-Ribentropa paktā.

28. septembrī PSRS un Vācija noslēdza līgumu par draudzību un robežām. Arī šim līgumam bija pievienots slepens protokols, kas paredzēja, ka Lietuva no Vācijas interešu zonas pāries PSRS interešu zonā, savukārt PSRS neliks šķēršļus vācu tautības pārstāvju izceļošanai no Baltijas valstīm uz Vāciju.

Ziemas kara fronte Somijā. Foto: TopFoto/Scanpix/LETA

Oktobrī uz Maskavu tika izsaukts ārlietu ministrs Vilhelms Munters. Josifs Staļins un ārlietu ministrs Vjačeslavs Molotovs pieprasīja atļauju Latvijā izvietot karabāzes. Kaut arī Staļins solīja, ka Latvijas iekšlietās neiejauksies un neatkarību neapdraudēs, atbildei tika dotas tikai 48 stundas. Pēc dažām dienām tika parakstīts savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS, kā arī konfidenciāls protokols par karabāzu izvietošanu. Īsi pēc tam Vācijas valsts kanclers Ādolfs Hitlers radiorunā aicināja Baltijas vāciešus atgriezties Vācijā, un 30. oktobrī Starp Latviju un Vāciju tika noslēgts līgums par “vācu tautības Latvijas pilsoņu izceļošanu uz Vāciju”.

30. novembrī sākās PSRS-Somijas Ziemas karš.

Ar vāciešu repatriāciju Latvija kļūs "viengabalaināka"

Izdevums “Zemkopis” 25. oktobrī informē lasītājus par noslēgtajiem līgumiem ar PSRS un Vāciju: “Latvijas valdība 10. oktobrī ratificēja resp. apstiprināja Latvijas–Padomju Savienības savstarpējo palīdzības līgumu, kura saturs jau atreferēts pag. pārskatā. Pēc minētā līguma ratificēšanas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis teica radio vēstījumu tautai (skat. ievadā), kurš lielā mērā nomierināja satrauktos prātus un deva jaunu paļāvību uz saviem spēkiem un gara stiprumu. Latvijas tauta nelokāmi stāv par savu suverenitāti un līgumu respektēšanu ar citām tautām.

No Latvijas izceļojušie baltvācieši Dancigas ostā. Foto: Vida Press

Ievadīta Latvijas–Pad. Savienības līguma realizēšana, kādā nolūkā Latvijā ieradās krievu militārā delegācija, lai vienotos ar mūsu kara iestāžu vadību par vietām, kur ierīkot PSRS flotes bāzes un aerodromus. Latvija 18. oktobrī panāca arī vienošanos ar Pad. Savienību par savstarpējo tirdzniecības apgrozījumu palielināšanu 1939./40. saimn. gadā. Vienošanās četrkāršo līdzšinējo preču apgrozību ar PSRS, un tā tagad sasniegs 60 milj. Ls. Jaunais tirdzniecības līgums dod mums iespēju saņemt no Pad. Savienības lauksaimn. mašīnas, mākslīgos mēslus, lopbarības raušus, ogles, benzīnu, petroleju un eksportēt dzīvniekus, papīru, ādas un c. ražojumus. Tagadējos kara apstākļos, kad ar rietumiem tirdzniecība pārāk apgrūtināta, tam liela nozīme. Mums paveras arī tranzīta iespējas caur Pad. Savienību uz citām zemēm. 

Ar Vāciju Latvija noslēdza repatriācijas līgumu par vāciešu aizceļošanu. Latvija līdz ar vāciešu aizceļošanu uz Vāciju nacionālā ziņā kļūs viengabalaināka un, galvenais, brīvāka no katriem varbūtējiem sarežģījumiem ar Vāciju. Latvijā līdz šim dzīvoja ap 62.000 vāciešu vai 3,2% no iedzīvotāju kopskaita. Paredzams tomēr, ka ne visi vācieši aizbrauks.”

Uzvar tā griba, kas stiprāka

Izdevums “Kurzemes Vārds” 27. oktobrī lasītājiem ziņo par trīs ministru runām 20. oktobrī kultūras kameru kopsanāksmē: “Ministrs Munters sniedza pārskatu par ārpolitisko stāvokli, tuvāk pakavējoties pie trijiem svarīgākiem ārpolitikas notikumiem: saimnieciskā kara, vāciešu repatriācijas un vispārējā politiskā stāvokļa Austrumeiropā. – Saimnieciskais karš, – teica ministrs, – patreizējā karā ir sācies daudz ātrāk un tapis daudz jūtamāks, nekā tas bija pasaules karā priekš 25 gadiem. Tad tās grūtības saimnieciskā laukā, kādas Eiropa pārdzīvo tagad, bija jūtamas tikai trešā kara gadā. Karš gandrīz pilnīgi paralizējis starptautisko tirdzniecību. No kara radītās kontroles jācieš ne tikai karojošo valstu kuģiem, bet arī neitrālo valstu tirdzniecības flotēm.

Ekrānuzņēmums

Karš starp Vāciju no vienas puses un Angliju un Franciju no otras puses lielā mērā traucējis arī mūsu eksportu un importu, tāpēc arī pilnīgi saprotams, ka mēs nevaram vairs ievest ārzemju ražojumus un preces tik lielos apmēros, kā tas bija iespējams agrāk, un ari otrādi – mums vairs nav iespējams mūsu zemes ražojumus eksportēt tādos daudzumos kā pirms kara sākuma. Visi šie apstākļi pamudināja mūs meklēt jaunus tirdzniecības ceļus un iespējas. Viena no šādām iespējām būtu izmantot neaizsalstošo Murmanskas ostu, kā arī izlietot preču pārsūtīšanai Padomju Savienības iekšējos ūdensceļus. Par to jau ir runāts, un šādas iespējas paredzētas noslēgtajā tirdzniecības līgumā ar Padomju Savienību.

Tālāk ārlietu ministrs runāja par jautājumiem, kas saistās ar vācu tautības pilsoņu repatriāciju. Ministrs uzsvēra, ka vairāku desmitu tūkstošu pilsoņu pēkšņa izceļošana nevar palikt bez iespaida uz valsts saimniecību. Tāpēc valdība nostādīta diezgan grūti atrisināma jautājuma priekšā, kā šo repatriāciju izdarīt, lai mūsu tautsaimniecība no tās neciestu. Nekādā gadījumā, uzsvēra ministrs, neviens no mums nevar prasīt, lai mēs vienā dienā samaksājam par visiem vācu tautības pilsoņu īpašumiem Latvijā (..). No otras puses, arī mēs negribam vācu tautības pilsoņu īpašumus piesavināties. Latvijas valdība grib panākt vienīgi taisnīgu šī jautājuma atrisināšanu, lai nebūtu jācieš ne vienai, ne otrai pusei. Ar repatriēšanos saistītās lietas vēl visā pilnībā nav izšķirtas, bet jau tagad var droši apgalvot, ka Latvija nepielaidīs savas saimniecības iedragāšanu.

Runas noslēgumā ārlietu ministrs V. Munters pievērsās kara radītām pārmaiņām Eiropas austrumos. – Līdz šī kara sākumam, – teica ministrs, – mēs rēķinājāmies ar trijām lielvalstīm, kas ietekmēja Austrumeiropas politiku. Tās bija – Vācija, Polija un Padomju Savienība.

Tagad kā spēka faktors Austrumeiropā beigusi eksistēt Polija, un ir atlikušas tikai divas lielvalstis, kas, savstarpēji vienojoties, noteikušas ietekmes robežas. Pēc šīs vienošanās ari Padomju Savienība sākusi nostiprināt savas zemes robežas, lai pasargātos no varbūtējas ieraušanas karā. Šajā ziņā mums un Padomju Savienībai ir vienāda vēlēšanās.

Ari mēs negribam tikt ierauti lielvalstu savstarpējos strīdos un bruņotos konfliktos. Noslēgumā ministrs atkārtoti uzsvēra, ka nav un nevar būt nekādu bažu par mūsu valsts drošību un neatkarību.”

31. oktobris – Taupības diena

Avīze “Kurzemes Vārds” ziņo: “Ar finansu ministrijas valsts saimniecības departamenta un Liepājas pilsētas vecākā atbalstu 7 vietējās krājaizdevumu sabiedrības 31. oktobrī Liepājā rīko taupības propagandas dienu, kādu atzīmē ari citās valstīs.

Taupībai jo sevišķi liela nozīme tagadējos kara apstākļos, kad par taupību un ierobežošanos izdevumos spiestas domāt pat lielas un bagātas valstis.

Lai propagandētu iedzīvotājos taupības lielo nozīmi, 31. oktobri pl. pus 5 pēcp. Liepājas Latviešu biedrībā notiks plašs taupības dienas sarīkojums.

Lekcijas taupības jautājumos lasīs Rīgas un Liepājas lektori. Ieeja visiem brīva, tāpat ari garderobes uzglabāšana. Sarīkojumā lūgti ierasties visu iestāžu priekšnieki, organizāciju, skolu un uzņēmumu vadītāji. Taupības dienas rīcības komiteja tāpat cer uz visas sabiedrības plašu piedalīšanos un atsaucību, jo taupības jautājums mūsu tagadējos apstākļos tik svarīgs, ka par to jāinteresējas ikvienam mūsu valsts pilsonim. Atsevišķus ielūgumus rīcības komiteja neizsūtīs. “Domāsim par taupību un ierobežosim izšķērdību” – tāds ir taupības dienas vadošais lozungs. Taupīsim visi un it visur!”

2017 - 2008 2017 - 2008 2007 - 1998 2007 - 1998 1997 - 1988 1997 - 1988 1987 - 1978 1987 - 1978 1977 - 1968 1977 - 1968 1967 - 1958 1967 - 1958 1957 - 1948 1957 - 1948 1947 - 1938 1947 - 1938 1937 - 1928 1937 - 1928 1927-1918 1927-1918