Projektu atbalsta
Latvijas Balzams
24. Oktobris  | 1943

1943. gads: Vācu okupācija, Latviešu leģions, spoku lidmašīnas

Staļingradas ielu cīņas. Foto: Sputnik/Scanpix/LETA

1943. gadā norisinājās Otrais pasaules karš. 18. janvārī tika pārrauta Ļeņingradas blokāde un sākās Varšavas geto sacelšanās. 30. janvārī pie Staļingradas kapitulēja vācu 6. armija, bet jau 4. februārī beidzās Staļingradas kauja.

24. janvārī Trešā reiha reihsfīrers Heinrihs Himlers, atzinīgi novērtējot latviešu karavīru varonību, pavēlēja vācu 2. motorizēto SS brigādi pārformēt par latviešu brigādi (2. latviešu SS brigāde, no 1944. gada – 19. ieroču SS grenadieru divīzija) un latviešu bataljonus pārdēvēt par leģionu.

Latviešu leģionāri. Arhīva foto

8. februārī 2. motorizētās SS brigādes latviešu vienības oficiāli iekļautas jaunās formācijas sastāvā. Šī faktiski ir Latviešu leģiona pastāvēšanas pirmā diena. Pēc divām dienām Ādolfs Hitlers izdeva oficiālu pavēli par Latviešu SS brīvprātīgo leģiona izveidi. Vēl februārī Vācijas SS Vadības galvenā pārvalde izdeva pavēli par Latviešu SS brīvprātīgo divīzijas formēšanu. Latviešu SS brīvprātīgo divīzijas (vēlāk 15. ieroču SS grenadieru divīzijas) izveide sākās marta beigās. Par Latviešu leģiona ģenerālinspektoru iecēla ģenerāli Rūdolfu Bangerski.

16. aprīlī Šveicē ķīmiķis Alberts Hofmanis atklāja LSD.

Maijā tika apspiesta Varšavas geto sacelšanās.

Jūlijā Itālijas premjerministrs Benito Musolīni tika atstādināts no amata un arestēts, bet 13. augustā Konstantīnu Čaksti ievēlēja par Latvijas Centrālās padomes priekšsēdētāju.

Divdesmitgadniekus iesauc leģionā

Jauniesauktie latviešu leģionāri pie Zaļenieku baznīcas. Arhīva foto

26. oktobrī avīzē “Kurzemes Vārds” publicēts uzsaukums: “Pamatojoties uz ģenerālkomisāra Rīgā 1943. gada 22. okt. paziņojumu visi 1923. un 1924. g. dzimušie vīrieši uzaicināti ierasties Latviešu leģiona pārvaldē, pilsētu prefektu resp. apriņķa priekšnieku izsludinātās vietās, dienās un stundās, līdzņemot vajadzīgos personības dokumentus un tīri kopti.

Šis uzaicinājums jāpilda visiem minētos gados dzimušiem jaunekļiem, arī tiem, kuri kara saimniecisko apstākļu jeb citu iemeslu dēļ (kā piemēram nederīgi) līdz šim bija atstāti vai atbrīvoti līdz turpmākam rīkojumam. (..) Visiem, kas pēc šīs pieteikšanās tika atbrīvoti (atstāti), personības dokumentos (pasē) ierakstīs atzīmi par atbrīvošanu, kas noderēs kā pierādījums policijas kontrolei, ka attiecīgais pilsonis pieteicies pārbaudes komisijās.”


Spoku lidmašīnu noslēpums

26. oktobrī “Daugavas Vēstnesis” atklāj bieži pamanītu parādību – “spoku lidmašīnas” – un kas aiz tām slēpjas. “Pirms vairākiem gadiem visu Eiropu, bet sevišķi Somiju un Skandināvijas valstis, satrauca vēstis par noslēpumainu lidmašīnu lidojumiem gar Somijas un Norvēģijas piekrasti Ziemeļu Ledus okeānā un Ziemeļatlantikā. Šie lidojumi parasti notika tumšajās rudens naktīs un lielā augstumā. Bieži šīs lidmašīnas lidoja apgaismotas un dažreiz savā starpā sazinājās ar krāsainu signāluguņu palīdzību. Uz šo lidojumu vērotājiem šis, toreiz neparastais, uguņošanas veids citkārt nemainīgi tumšajās ziemeļu debesu dzīlēs atstāja spokainu iespaidu. Tāpēc šīs noslēpumainās lidmašīnas sāka dēvēt par spoku lidmašīnām.

Ekrānuzņēmums

Spoku lidmašīnu noslēpums kļuva vēl noslēpumaināks pēc tam, kad neviena no Somijas un Skandināvijas valstu tuvākām vai attālākām kaimiņu valstīm šīs lidmašīnas neatzina par savām. Nebija gan šaubu, ka šos lidojumus veic Padomju savienības lidmašīnas, bet uz ieinteresēto valstu pieprasījumiem. Maskavas valdiba neziņā raustīja plecus un atkārtoti pasvītroja, ka tai ar noslēpumainajiem Arktikas nakts lidojumiem nav nekāda sakara, un apgalvoja, ka nevienam padomju lidotājam nav uzdots šos lidojumus veikt. Patiesībā šo spoku lidmašīnu parādīšanās Somijai, Skandināvijas valstīm un Padomju savienībai vienlīdz svarīgos un nozīmīgos stratēģiskā ziņā Eiropas ziemeļu ūdeņos un piekrastes joslās bija pirmais iespaidīgais un pārāk nopietni ņemams brīdinājums visai Skandināvijai atsevišķi un toreiz visai pretboļševistiski noskaņotai Eiropai vispār. 

Padomju spoku lidmašīnas nepārprotami atšifrēja boļševiku nodomāto un izplānoto ekspansiju ceļu pirmsākumu gaidāmajam uzbrukumam Eiropas kultūrtautām. Šis ceļš boļševikiem šķita toreiz visvieglākais un praktiski izvedamākais. Tas skāra vispirms Somiju un Skandināvijas telpu. Nav šaubu, ka aiz šiem tuvākiem boļševiku ekspansijas plāniem un nodomiem slēpās vēl tālākejošāki, kas pašreizējo notikumu attīstībā pagaidām atlikti vēlākam laikam.”

Vāc ziedojumus karā cietušajiem

Tikmēr “Talsu Vārdā” lasāms, ka organizācija “Tautas palīdzība” rīko plašu ziedojumu vākšanas kampaņu, lai ar iegūtajiem līdzekļiem iepriecinātu iedzīvotājus, kuri cietuši karā, un lai sniegtu atbalstu trūcīgām karavīru ģimenēm.

Ekrānuzņēmums

“Tautas Palīdzība neaizmirst arī daudzbērnu ģimenes un sniedz savu palīdzigo roku katram trūkumā nonākušam iedzīvotājam. Šo darbu savukārt sekmīgi atbalsta iedzīvotāji un katris ziedo pec savām spējām, lai ar ziedoto naudu vai mantām palīdzētu T. P. svētīgajam darbam. Ari pašlaik no 24. līdz 31. oktobrim T. P. ziedojumu vācēji iet tautā ar ziedojumu kārbām un listēm, vākdami visu, ko labas rokas sniedz, lai ar to tālāk iepriecinātu vienu otru, mazu un lielu sāpes sagrauztu un trūkumā nonākušu latvieti. Svētdien Talsos notikušajā ziedojumu vākšanā kārbās saziedots 1661 rublis. 

No sekmīgākiem vācējiem atzīmējamas B. Klauberga un A. Cinovska, kuras varējušas nodot 474 reihsmarkas. Ziedojumu vākšana vēl turpināsies visu nedēļu, un iedzīvotāji varēs vēl ziedot naudā vai mantās. Sagaidāms, ka katrs ziedos pēc savām spējām un nenoraidīs centīgos un nenogurstošos ziedojumu vācējus, kuri ar savu darbu nākuši talkā Tautas Palīdzības cēlajiem mērķiem.”

2017 - 2008 2017 - 2008 2007 - 1998 2007 - 1998 1997 - 1988 1997 - 1988 1987 - 1978 1987 - 1978 1977 - 1968 1977 - 1968 1967 - 1958 1967 - 1958 1957 - 1948 1957 - 1948 1947 - 1938 1947 - 1938 1937 - 1928 1937 - 1928 1927-1918 1927-1918