Projektu atbalsta
Latvijas Balzams
23. Oktobris  | 1944

1944. gads: Eiropas atbrīvošana no nacistiem, latvieši bēg no mājām

Sarkanā armija Rīgā, 1944. gada oktobris. Arhīva foto

Jūnijā notika sabiedroto spēku izcelšanās Normandijā (operācija “Neptūns”), kas pazīstama kā D-diena. Sākās iebrukums Vācijas okupētajā Rietumeiropas daļā, kas veicināja sabiedroto uzvaru Otrajā pasaules karā. Normandijas krastā izcēlās ap 156 tūkstošiem karavīru, un šīs operācijas īstenošanā bija iesaistīti gandrīz 7000 dažādu tipu kara un tirdzniecības kuģu, kā arī ap 30 000 desantlaivu un dažādu citu peldlīdzekļu.

Sabiedroto desants Normandijā. Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Jūlijā Sarkanās armijas 2. Baltijas frontes daļas pārrāva Vērmahta karaspēka grupas “Ziemeļi” aizsardzības līniju gar Veļikajas upi un šķērsoja Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežu. Sarkanās armijas daļas ienāca Latvijā, pakāpeniski beidzās nacistiskās Vācijas okupācijas laiks un sākās Latvijas PSR pastāvēšanas otrais periods, kas ilga līdz pat 1990. gadam.

13. oktobrī Sarkanā armija ieņēma Rīgu, Vācijas armija atkāpās uz Kurzemes pusi. Padomju armija jau bija iegājusi Tallinā, Viļņā, Minskā, sabiedroto spēki turpināja Eiropas atbrīvošanu.

Septembrī sāka iznākt laikraksts “Padomju Jaunatne”, kas ar šādu nosaukumu tika drukāts līdz 1989. gada beigām un pēc tam vēl trīs gadus iznāca ar nosaukumu “Latvijas Jaunatne”. Gada nogalē Francijā sāka izdot laikrakstu “Le Monde”.

Rīga atbrīvota un ir Padomju Latvijā

“Padomju Jaunatne” 22. oktobrī raksta par “Padomju Latvijas” galvaspilsētas Rīgas atbrīvošanu.

“13. oktobrī 3. Baltijas frontes karaspēks kopā ar 2. Baltijas frontes karaspēku atbrīvoja Padomju Latvijas galvas pilsētu Rīgu – svarīgu militāru jūras bāzi un spēcīgu vācu aizsardzības punktu Baltijā. 3. Baltijas frontes karaspēks, cīnīdamies Rīgas jūras līča piekrastē, ar kaujām sasniedza Ķīšezeru un neapstājoties forsēja to. Pirmās pārcēlās tanku amfībiju vienības. Pārvarējuši ūdens šķērsli, padomju tankisti straujā triecienā ieņēma Mežaparku un ielauzās Rīgas pilsētas teritorijā. Tajā pat laikā citas mūsu daļas, laužot niknu vācu pretestību, ieņēma Vecāķu dzelzceļa staciju, Vecmilgrāvi un Jaunmilgrāvi. Tīrot no vāciešiem kvartālu pēc kvartāla, ielu pēc ielas, mūsu karaspēks agrā rītā ielauzās Rīgas ostā un ieņēma to. Ielu cīņas bija sevišķi niknas. (..)

Deg uzspridzinātās noliktavas Muitas krastmalā, Rīga. 1944. gada oktobris. Foto: Latvijas Nacionālā bibliotēka/"Zudusī Latvija"

Plkst. 8 rītā padomju karaspēka daļas pārcēlās pār Daugavu un sāka kaujas pilsētas rietumu daļā. Pievakarē mūsu karaspēks pilnīgi iztīrīja Padomju Latvijas galvaspilsētu no vācu fašistiskajiem iebrucējiem.”

LPSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs Augusts Kirhenšteins šajā dienā pauž pārliecību, ka “ (..) nav vairs tālu tā diena, kad nolādētie vācu iekarotāji būs padzīti no visas Latvijas zemes un latviešu tauta no jauna dzīvos Staļina Konstitūcijas saules gaismā laimīga un līksma. Spēku šīm brīnišķām uzvarām Sarkanā Armija smeļas no mūsu boļševiku partijas, cīņās Sarkano Armiju vada mūsu gudrais karavadonis un skolotājs lielais Staļins”.

Kurzemē vēl raksta par vācu uzvarām

Savukārt Liepājā iznākošais “Kurzemes Vārds” šajā pašā laikā (15. oktobrī) raksta par veltīgiem boļševiku uzbrukumiem un pārliecinošām vācu armijas uzvarām.

Ekrānuzņēmums

“Lielajā kaujā Kurzemē ienaidnieka spiediens turpinās galvenā kārtā telpās dienvidaustrumos no Liepājas un pie Rīgas. Sašauto tanku skaits kopš 1. oktobra pieaudzis uz vairāk kā 500. Kurzemes frontes dienvidos atvairīti visu dienu turpinātie boļševiku uzbrukumi un vairākas vietas atkarotas, neraugoties uz ienaidnieka sīksto pretestību. Pie Rīgas priekštilta pozīcijas atsisti ienaidnieka vietēji izlūkošanas uzbrukumi un sašauti daudzi tanki, vietēji iebrukumi norobežoti.

Sāmsalā mūsu garnizons Svorbes pussalā guvis pilnīgu atvairīšanas panākumu. Divos atkārtotos desanta mēģinājumos boļševiki jau pa daļai pie laivu izcelšanās malā niknās tuvcīņās atsisti. Tie zaudēja 250 saskaitītus kritušus, saņemti 215 gūstekņu, un iznīcināts liels skaits desanta laivu. Arī pret pussalas zemes fronti izdarītais uzbrukums no mūsu spēkiem atvairīts ar lieliem ienaidnieka zaudējumiem.”

Atvadas no Latvijas. Bēgļus liek pie ierakumu rakšanas

Vairāk nekā 200 tūkstoši latviešu* kara pēdējos gados devās bēgļu gaitās – lielākā daļa vispirms nonāca Vācijā un vēlākajos gados devās tālāk – uz ASV, Kanādu, Austrāliju u. c. “Kurzemes Vārds” 1. oktobrī publicē paziņojumu visiem bēgļiem, kas Kurzemē ieradušies, lai dotos tālāk uz Vāciju.

“Bēgļiem, kas ieradušies caurbraucot uz Lielvāciju, vispirms jāpiedalās ierakumu izbūves un ražas novākšanas darbos Kurzemē. Tas ir spēkā arī tad, ja viņi jau piedalījušies ierakumu izbūves darbos citos novados. Ievērojot bēgļu sevišķos apstākļus, no šī pienākuma atbrīvoti: a) bērni līdz 14 gadiem; b) sievietes, kam līdzi ir pašu bērni līdz 14 gadiem; c) personas, kas ar Darba pārvaldes uzticības ārsta apliecību slimības dēļ atbrīvotas no ierakumu izbūves un ražas novākšanas darbiem. Bēgļiem, kas grib izceļot uz Lielvāciju, bez caurlaides apliecības nepieciešams arī Kurzemes novada Darba pārvaldes kontrolzīmogs.”

Zvejnieku laiva "Centība" ar latviešu bēgļiem Hervikenas ostā, Gotlandē. 1944. gada 10. novembris. Foto: Latvijas Okupācijas muzeja krājums

Dzejniece Rūta Atvasara šajā laikraksta numurā publicē dzejoli “Ardievas” (viņas nākamos dzejoļus drukās jau trimdas latviešu presē):

Vai veļu upei iedams pāri,
Tu miegā manus plakstus skāri –
Es spēji satrūkos.
Vai atvadoties šurpu steidzies
Kāds vīrs, kas cīņā elpot beidzis?
Es tumsā ieskatos.
Ar mani ir kāds šajā telpā,
Te smaga nopūta raud elpā.
– Tev pretī izsteidzos.
Stings vēsums satver manu roku,
Es ceļus Dieva priekšā loku –
Tev mieru izlūdzos.

2017 - 2008 2017 - 2008 2007 - 1998 2007 - 1998 1997 - 1988 1997 - 1988 1987 - 1978 1987 - 1978 1977 - 1968 1977 - 1968 1967 - 1958 1967 - 1958 1957 - 1948 1957 - 1948 1947 - 1938 1947 - 1938 1937 - 1928 1937 - 1928 1927-1918 1927-1918