Projektu atbalsta
Latvijas Balzams
20. Oktobris  | 1947

1947. gads: Oktobra revolūcijas 30. gadadiena, Rīgā atklāj trolejbusu satiksmi, beidz pastāvēt Prūsijas valsts

Plosts "Kon-Tiki". Foto: Vida Press

1947. gada 8. janvārī Lielbritānijā pasaulē nāca leģendārais mūziķis Deivids Bovijs (miris 2015. gadā).

7.–16. janvārī Latvijas PSR Iekšlietu tautas komisariāta Kara tribunāls iztiesāja nelegālo laikrakstu “Latvija” un “Mazais Latvis” izdevēju un izplatītāju lietu. Cik zināms, “Latvija” bija pirmais nacionālās pretošanās kustības izdevums vācu okupācijas laikā; un tas turpināja iznākt arī padomju okupācijas laikā. 1946. gadā padomju drošības iestādes izdevējus arestēja, apsūdzot dažāda veida pretpadomju darbībā. K. Dravam un J. Liezerim piesprieda nāvessodu nošaujot. Pārējie notiesātie tika sodīti ar ieslodzījumu no 5 līdz 10 gadiem. 8. martā K. Dravam un J. Liezerim tika izpildīts nāvessods.

31. janvārī komunisti pārņēma varu Polijā, 5. februārī Boļeslavs Beruts kļuva par Polijas prezidentu.

Pirmie trolejbusi Rīgas ielās. Foto: Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs

1947. gada februārī oficiāli beidza pastāvēt Prūsijas valsts.

Aprīlī Tūrs Heijerdāls un pieci apkalpes locekļi sāka ceļojumu ar plostu “Kon-Tiki” no Peru uz Polinēziju.

4. novembrī Rīgā atklāja trolejbusu satiksmi. Galvaspilsētā sāka kursēt Čehoslovākijā ražotie trolejbusi “Škoda 8Tr”. Atklāja arī trolejbusu parku Ganību dambī 32, bet Rīgas Satiksmes un transporta tresta darbnīcās būvēja pašu konstruētus tramvaju vagonus.

Plānu izpilde par godu Oktobra revolūcijas 30. gadadienai

Tuvojoties Oktobra revolūcijas 30. gadadienai, padomju presi pārpludina raksti par strādnieku padarīto par godu šīm svinībām. Laikraksts “Padomju Jaunatne” raksta: “Jaunā audēja B. Sepilova par godu Oktobra revolūcijas 30. gadadienai sākusi sešu lenšu mašīnu apkalpošanu. Viņas organizētā komjauniešu jauniešu brigāde, strādājot pēc b. Sepilovas darba metodes, pagājušā mēneša plānu izpildījusi par 117 procentiem.” Savukārt “Bauskas Darbs” ziņo, ka Īslīces pagastā “norit kartupeļu piegāde valstij virs plāna. Dzidras Zeltiņas zemnieki jau piegādājuši valstij virs plāna 2 tonnas kartupeļu un kartupeļu piegādi joprojām turpina. 250 kg kartupeļu virs plāna valstij nodeva arī jaunais darba zemnieks Jāzeps Mikaļūns un daudzi citi”.

Foto: Ekrānuzņēmums

“Cīņa” raksta, ka arī rūpnīcas plānus izpilda, tostarp velosipēdu fabrika “Sarkanā zvaigzne”, kur darbinieki stājušies stahanoviešu sardzē un apņēmušies izpildīt darba plānus par 150%.

Tikmēr avīze “Literatūra un Māksla” ziņo par muzeju gatavošanos lielajiem svētkiem: “Mūsu republikas centrālajos un apriņķu muzejos noris spraiga gatavošanās Lielās Oktobra revolūcijas 30. gadadienai. Revolūcijas muzeji gatavo lielu izstādi, kas rādīs Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas sagatavošanu un norisi, pilsoņu karu, Padomju Savienības sociālistiskās celtniecības galvenos etapus, Lielo Tēvijas karu un cīņu par Staļina ceturtās piecgades plāna izpildi. Liels eksponātu skaits būs veltīts Latvijas darbaļaužu cīņai par padomju varu laika posmā no 1917. līdz 1940. gadam.

Spilgti būs parādīta padomju varas nodibināšanās Latvijā, tās uzņemšana PSRS tautu saimē. Liela vērība piegriezta latviešu tautas cīņai pret vācu fašistu iebrucējiem Lielā Tēvijas kara gados. Še būs redzamas interesantas kauju relikvijas, kas saistās ar Padomju Savienības varoņu Oškalna, Samsona u. c. varoņdarbiem.”

Kritika un paškritika – ass boļševistiskās partijas ierocis

15. oktobrī laikraksts “Zemgales Komunists” raksta: “Boļševistiska kritika un paškritika ir viens no galvenajiem mūsu uz priekšu virzošiem spēkiem. Tā mūs māca Ļeņina-Staļina partija. Tikai atklāta un godīga kritika un paškritika dod iespēju pareizi audzināt mūsu kadrus. Un tas pilnīgi saprotams. Cīņa par grandiozās Staļina pēckara piecgades plāna veikšanu pirms termiņa prasa masu ierosmes un jaunrades jo plašu un enerģisku izvēršanu un izmantošanu, drošu jauninājumu atbalstīšanu, nesaudzīgu un nesamierināmu konservatīvisma un kūtruma apkarošanu.

Kolhoznieki ved graudus uz kalti, PSRS, 1947. gads. Foto: Vida Press

Bet vai šos uzdevumus var atrisināt bez kritikas un paškritikas? Biedrs Staļins norāda, ka sociālistiskā sacensība ir masu revolucionārās paškritikas izpausme, paškritikas, kas balstās uz darbaļaužu miljonu radošās ierosmes. Visādi veicināt šo masu paškritiku, enerģiski novākt no ceļa birokrātisma šķēršļus, pavērt plašu ceļu darba ļaužu radošai enerģijai un ierosmei – tāds, lūk, ir viens no svarīgākajiem mūsu partijas, padomju un arodorganizāciju uzdevumiem.

Diemžēl mums ir vēl tādi vadītāji, kas līdz šim laikam to nav izpratuši. Vairums mūsu lielāko uzņēmumu savus mēneša plānus veic un pārsniedz, sekmīgi cīnās par Staļina pēckara piecgades otrā gada plāna izpildīšanu pirms termiņa. Pirmajā pusgadā labi strādāja arī Linu vērptuve. Tas acīmredzot padarījis iedomīgu šīs fabrikas direktoru b. Kudrjašovu. Viņš sāka neievērot no apakšas nākošo kritiku, neveicināja paškritikas izvēršanu, neieklausījās, ko runāja strādnieki. Un tagad jau vairākus mēnešus fabrika neizpilda savus uzdevumus. Celtniecības-montāžas pārvaldes Nr. 3 partijas organizācija, lai gan bija vesela virkne trauksmes signālu, neizvērsa novērojamo trūkumu un nepareizās vadītāju rīkošanās kritiku. Rezultātā šī pārvalde nonākusi nepiedodamā stāvoklī. Šādus piemērus varētu minēt vairākus. Tie lieku reizi atgādina, ka nepieciešama boļševistiska attieksme pret kritiku un paškritika jāizlieto kā spēcīgs ierocis mūsu darba uzlabošanai. Boļševistiskās kritikas un paškritikas balsij spēcīgi jāatskan visās mūsu sapulcēs, plēnumos un konferencēs. Padomju likums, kas sargā tautas intereses, ar visu savas autoritātes spēku atbalsta darbaļaudis, kas droši un atklāti kritizē trūkumu, nejēdzību, ļaunprātības konkrētos vaininiekus.

Nesen PSRS Prokuratūra nolēma ierosināt krimināllietas pret tiem, kas mēģina atriebties lauku un darba vietu korespondentiem, vajāt viņus par to, ka tie izteikušies presē. Šis lēmums vēlreiz uzsver, kādu nozīmi mūsu zemē piešķir godīgas, lietišķas, boļševistiskas kritikas izvēršanai, vienalga, kas ir kritizējamā persona.

Audzinot mūsu kadrus, partija prasa, lai tie ne tikvien mācītu masas, bet arī paši mācītos no tām, tā darot bagātāku savu pieredzi ar visas strādnieku šķiras, ar visu mūsu darba ļaužu pieredzi. Audzinot mūsu kadrus, partija prasa, lai tie, boļševistiski veicinot kritikas un paškritikas jo plašu izvēršanu, pareizi mācītu uztvert to, lai tie prastu enerģiski un savlaicīgi veicināt darbaļaužu iniciatīvi. Bez boļševistiskās kritikas un paškritikas nevar būt boļševistisku vadītāju.”

Padomju kultūra jānorobežo no Rietumu ietekmes

Tikmēr trimdas avīze “Nedēļas Apskats. Latvian Weekly” 18. oktobrī lasītājiem atstāsta laikraksta “Times” rakstu par padomju arodsavienību centrālās padomes prezidija nesen izdoto dekrētu, kura nolūks ir padomju literatūru un zinātnisko darbu atšķirt vēl tālāk no sakariem ar Rietumu kultūru. “Dekrētā ļoti asiem un nesaudzīgiem vārdiem attīstīts un noskaidrots padomju patriotisma jēdziens, kuram kara laikā nebija vajadzīgs nekāds dzinulis, bet kas kopš kara beigām nemitīgi bijis neskaitāmu priekšlasījumu un rakstu temats. Dekrēts lieku reizi arī apstiprina, cik lielā mērā padomju arodsavienību pienākumi atšķiras no arodsavienībām rietumzemēs. Tā kā arodbiedrībās vienlīdz ietverti kā fiziskā, tā garīgā darba strādnieki, tām uzlikts par pienākumu izdzēst jebkādu respektu pret  “pagrimušo rietumu kultūru”.

Dekrētā, starp citu, burtiski norādīts: “Zināmu daļu inteliģences raksturo neatlaidīga glaimošana un kalpošana visam ārzemnieciskajam un buržuāzisko rietumu reakcionārās kultūras piekopšanai. Šī slimība ir plaši izplatīta pat starp pēdējiem stabilajiem padomju inteliģences pārstāvjiem.” Šādas nacionālās pašpazemošanās cēloņi esot meklējami cariskās Krievijas paliekās. Katrā ziņā – rietumu ietekmes esot vērojamas joprojām; imperiālisma aģenti cenšoties katrā vien iespējamā veidā atbalstīt un iedzīvināt pēdējo stabilo padomju pilsoņu prātos postošās kapitālisma atliekas un tādējādi vājināt padomju valsti.

Dekrētā atgādināti agrāk izteiktie brīdinājumi. Jau pagājušajā gadā komūnistu partijas Centrālā komiteja aicinājusi piegriezt sevišķu vērību nosodāmajai līšanai pašreizējās buržuju kultūras priekšā, kā to darot daži padomju rakstnieki.

Arodbiedrībām esot jāved nesaudzīga cīņa pret kalpošanu un glaimošanu ārzemnieciskajam un pret reakcionārās, izvirtušās buržuju kultūras un ideoloģijas atzīšanu. Raksti presē pēc šī dekrēta izdošanas bijuši vēl asāki, un tajos saukti vārdā vairāki padomju zinātnieki un vēsturnieki, kas noziegušies pret patriotisma izpratni.

Daudzi padomju izgudrotāji, alkstot pēc slavinājumiem no ārzemju zinātnieku vai pseudozinātnieku puses, un bēdīgas personīgas godkāres dzīti, steidzoties publicēt ārzemēs rakstus par savu darbu, kas īstenībā esot padomju valsts īpašums, šāda rīcība pazemina padomju cilvēka godu un pašcieņu un nākotnē vairs nav pielaižama. “Times” korespondents piezīmē, ka var iedomāties šādu brīdinājumu un norādījumu sekas, ja atceras, ka jau līdz šim visās neoficiālās pārrunās padomju zinātnieki bijuši aizdomīgi nerunīgi.”

2017 - 2008 2017 - 2008 2007 - 1998 2007 - 1998 1997 - 1988 1997 - 1988 1987 - 1978 1987 - 1978 1977 - 1968 1977 - 1968 1967 - 1958 1967 - 1958 1957 - 1948 1957 - 1948 1947 - 1938 1947 - 1938 1937 - 1928 1937 - 1928 1927-1918 1927-1918