Projektu atbalsta
Latvijas Balzams
19. Oktobris  | 1948

1948. gads: Stājas spēkā Māršala plāns, briti demonstrē pirmo 'Land Rover'

Izraēlas karavīri 1948. gadā kauju laikā. Foto: Vida Press

Francijā par premjerministru tika iecelts Robērs Šūmanis, bet ASV prezidenta vēlēšanās otro reizi uzvarēja Harijs Trumens. Aprīlī viņš parakstīja Māršala plānu, kas paredzēja sniegt finansiālu palīdzību Rietumeiropas valstīm. Ar mērķi palīdzēt atgūties no Otrā pasaules kara sekām 16 Eiropas valstis vairāku gadu laikā saņēma ap 13 miljardiem dolāru.

Maijā tika pasludināta Izraēlas valsts, kas uzreiz piedzīvoja pirmo Ēģiptes, Transjordānijas, Libānas, Sīrijas, Irākas un Saūda Arābijas uzbrukumu. Izraēlai tas bija eksistenciāls karš par savas valsts pastāvēšanu, 1949. gadā arābi tika sakauti un Izraēlas kontrolē nonāca gandrīz 80% no bijušā britu mandāta teritorijas.

Lielbritānijas karalis Džordžs VI jaunajā "Land Rover" bezceļu auto. Foto: Vida Press

Birma un Ceilona (Šrilanka) šajā gadā ieguva neatkarību no Apvienotās Karalistes. Indijas pacifistu un līderi Mahatmu Gandiju gada sākumā nogalināja hinduistu ekstrēmists. Šajā gadā notika pirmās olimpiskās spēles pēckara periodā – vasaras spēles organizēja Londonā, bet ziemas – Sanktmoricā, Šveicē.

Lielbritānijā notika dzelzceļa kompāniju nacionalizācija, lai izveidotu vienotu uzņēmumu “British Railways”. Savukārt Amsterdamas auto izstādē pirmo reizi tika prezentēts “Rover” radītais pirmās paaudzes “Land Rover” bezceļu auto.

Maijā padomju vara realizēja masveida deportācijas Lietuvā – uz Sibīriju aizveda ap 40 tūkstošiem cilvēku. Pēc gada visu trīs Baltijas valstu iedzīvotāji piedzīvoja kārtējo deportāciju vilni, kas skāra ap 90 tūkstošiem latviešu, lietuviešu un igauņu.

Latviešus mudina aizceļot uz ASV, brīdina par grūtībām un aicina būt atsaucīgiem

Vācijā iznākošais latviešu laikraksts “Latvija” šajā dienā aicina tā saukto pārvietoto personu (DP) nometņu iedzīvotājus izmantot visas iespējas, lai no pagaidu nometnēm Vācijā aizceļotu tālāk uz ASV. Laikraksts arī publicē ārzemēs nonākušo latviešu brīdinājumus par sarežģījumiem, kas sagaida atbraucējus.

Ekrānuzņēmums

“Pasaules baznīcu apvienība “Church World Service, Inc” piesūtījusi latviešu, igauņu un lietuviešu DP laikrakstu redakcijām un trim nacionālajām centrālkomitejām apkārtrakstu emigrācijas jautājumā. Apvienība sākusi saņemt darba un dzīvokļu piedāvājumus Eiropas DP jaunā ieceļošanas likuma ietvaros, pie kam liela daļa šo piedāvājumu nāk no dažādajām baltiešu nacionālajām komitejām ASV. Apvienība vēlas, lai tās apgabalu birojos Vācijā būtu iespējami pilnīgākas ziņas par personām, uz kurām likums varētu tieši attiekties. Tālab visi mūsu lasītāji, kas pieder protestantu vai pareizticīgo baznīcai un kas ieinteresēti ieceļot ASV ar “Church World Service” palīdzību, aicināti rakstīt tuvākajam organizācijas emigrācijas birojam, lūdzot veidlapu darba un dzīvokļa nodrošinājuma pieprasījumam.

Žurnālists Aloizs Klišāns, kas kopā ar ģimeni nesen izceļoja uz Venecuēlu un tagad tur strādā par elektroinstallātoru, piesūtījis redakcijai vēstuli, kurā saka: 

"Uzskatu par savu pienākumu brīdināt visus, kas nodomājusi izceļot uz Venecuēlu, ka šeit var dabūt darbu un dzīvot tikai speciālisti. Nav svarīgi, kādā nozarē, bet katrā ziņā jābūt labam amata pratējam. Te gan neprasa nekādus papīrus, bet noteiktas zināšanas. Ar teicienu "gan jau kaut kā" cauri tikt nevar."

Skolotājiem, biroju un brīvo profesiju darbiniekiem šeit nav iespējams dabūt darbu, no kā varētu dzīvot. Iztikt un dzīvot eiropiešu nozīmē šeit var tikai speciālisti. Nekvalificēta strādnieka dienas alga ir 4–6 dolāri dienā, un ar tiem iztikt nav iespējams.””Savukārt Brazīlijas latviešu palīdzības komiteja savā apkārtrakstā atgādina, ka “ikviena Brazilijas latvieša svēts pienākums ir uzņemt savās mājās tautiešus, kas atbrauc no Eiropas, kamēr tie sev sagādā noteiktu nodarbošanos. Darbā izvietoti visi 9 latvieši, kas Brazilijā no Vācijas ieradās jūlija beigās. Šurp braucot, tie bija reģistrējušies par zemkopjiem, bet baptistu mācītājs J. Lukaišs viņiem sagādāja iespēju palikt pilsētā. Augustā no Dānijas atbraukušais inženieris P. Megnis strādā savā specialitātē – kāda liela koncerna metallu rūpniecības daļā un apgādā līdzi atbraukušo ģimeni”.

Latviešu piedzīvojumi Kanādā

Avīze “Latvija” šajā dienā publicē visai pikantu stāstu par latviešu jaunekļa R. piedzīvojumiem Kanādā, kurš mīlas dēkas dēļ palicis bez darba un arī bez zobiem.

“Esam beiguši līgumā paredzētos darbus mežā, kas ilga 10 mēnešus. Galīgi norēķinoties, kabatā palika 250 dolāru. Pēc gandrīz gada ārkārtīgi stingra darba tas ir ļoti maz. (..) Esmu telefona techniķis, bet savā nozarē darbu nevarēju atrast. Tagad strādāju viesnīcā. Slauku pagalmu un tīru viesu automobiļus, par ko nopelnu pāris dolāru dienā. Draugs strādā kādā ekspedīcijas uzņēmumā par strādnieku un saņem 3 dol. dienā. (..)

Klimats un apvidus – brīnišķīgs. Ir silts un saulains. Kalni mainās ar aizām. Žēl vienīgi, ka sarunāšanās angļu valodā pagrūta, jo mežā, kur pārējo strādnieku vairākumā bija poļi, maz izdevās iemācīties angliski. Mans stāvoklis sevišķi slikts pašreiz tāpēc, ka jāatbalsta arī draugs R.

Lieta tāda, ka viņš vienmēr bijis liels dāmu draugs un sāka lakstoties arī ar kanādietēm. Sāka "vilkt" uz kādu precētu dāmu, kamēr tās vīrs abus pārsteidza. Rezultātā vīrs manu draugu tik pamatīgi izpļaukāja, ka izsita vairākus zobus un vaigā palika liela rēta. Sievu viņš izsvieda no mājām tikai ar to, kas tai bija mugurā.

Kanādiete nu vēlas, lai R. viņu prec. Vistrakākais tomēr tas, ka greizsirdīgais vīrs manu draugu iesūdzēja arī tiesā. Viņu izsauca uz nopratināšanu un aizliedza atstāt Leilvūlu. Pašās beigās par visu šo skandālu vēl atlaida arī no darba. Kanādā cilvēki ir dievbijīgi, ar stingrām paražām un tikumiem. Ģimenēs ļoti daudz bērnu, pat 10–12. Vīrs ir vienīgais ģimenes galva un noteicējs. Precas ļoti jauni, sevišķi sievietes. Nekādas cienības nav pret šķirtenēm, un tās uzskata par “vieglām sievietēm”.”

Rietumvalstis ceļā uz NATO

17. martā Francija, trīs Beniluksa valstis un Apvienotā Karaliste parakstīja Briseles paktu – līgumu, kam bija ne tikai militāra ievirze (nosacījumi par dalībvalstu solidaritāti agresijas gadījumā), bet kurā ietverta arī apņemšanās aizsargāt Rietumu pasaules vērtības. Gadu vēlāk – 1949. gada 4. aprīlī – ASV, Kanāda un desmit Eiropas valstis izveidoja Ziemeļatlantijas līguma organizāciju (North Atlantic Treaty Organization, NATO).

Ekrānuzņēmums

“Briseles paktu izveido par Maršala plāna militāro balstu,” 21. aprīlī raksta trimdas latviešiem paredzētais laikraksts “Tēvzeme”. Stokholmā iznākošais “Latviju Vārds” akcentē valstu vienošanos par palīdzību militāra konflikta gadījumā. “17. martā, vienā laikā ar Trumena runu, Briselē parakstīja Anglijas, Francijas un “Benelux” aliansi. Tā slēgta uz 50 gadiem, un svarīgākais tajā ir 4. paragrāfs, kas nosaka savstarpēju militāru un cita veida palīdzību kara gadījumā.

Parakstīšanā bija klāt arī Bevins un Bido. Bevins jauno paktu raksturoja šādos asprātīgos vārdos: “Ja Briseles pakts arī nedod garantijas pret iekšējiem apvērsumiem, tad tomēr tas ir vismodernākais un visplašākais pakts pēckara laikā – kombinācija, ko veido piecu valstu drošības padome, Maršala plāns miniatūrā, maza UNESCO un neatkarīgi eiropiski policijas spēki.” Tāpat Bevins norādīja, ka Briseles pakts ir “tikai pamats, uz kura mēs sāksim veidot savu izplānoto celtni”.”

2017 - 2008 2017 - 2008 2007 - 1998 2007 - 1998 1997 - 1988 1997 - 1988 1987 - 1978 1987 - 1978 1977 - 1968 1977 - 1968 1967 - 1958 1967 - 1958 1957 - 1948 1957 - 1948 1947 - 1938 1947 - 1938 1937 - 1928 1937 - 1928 1927-1918 1927-1918