Projektu atbalsta
Latvijas Balzams
17. Oktobris  | 1950

1950. gads: Rīgā atver augstskolu ārstiem, Šūmanis nāk klajā ar plānu Eiropai, Korejā sākas karš

Dienvidkorejas armija, 1950. gads. Foto: Shutterstock

Uz LU Medicīnas fakultātes bāzes tika izveidots Rīgas Medicīnas institūts. Par tā dibināšanas iniciatoriem tiek uzskatīti Pauls Stradiņš, pirmais RMI direktors Ernests Burtnieks un veselības aizsardzības ministrs Ādolfs Krauss.

Tvaikoņa "Majakovskij" katastrofa. Foto no grāmatas ""Gadsimta katastrofas Latvijā"

13. augustā Rīgā notika lielākā upju kuģa katastrofa Latvijas vēsturē – pie Daugavas krasta apgāzās pasažieru tvaikonis “Majakovskij”, noslīka 147 cilvēki. Tvaikoņa nogrimšanas iemesls bija tā pārslodze (pieļaujamais pasažieru skaits bija 150, bet tobrīd uz tā atradās ap 350 cilvēku).

Rietumvācijas kanclers Konrāds Adenauers nesekmīgi mēģināja uzsākt sarunas par Vācijas apvienošanos. Tikmēr no “Volkswagen” ražotnes izripoja pirmie T2 mikroautobusiņi, kurus vēlāk iesauks par hipiju busiņiem.

Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmanis 9. maijā nāca klajā ar plānu par Eiropas valstu kopīgu iniciatīvu – Eiropas Ogļu un tērauda kopienu, kuras dalībnieki apvienotu savu akmeņogļu un tērauda ražošanu. Tā kļuva par pirmo Eiropas pārnacionālo institūciju, un šo brīdi dēvē par Eiropas Kopienas dzimšanas dienu.

Jūnijā sākās Korejas karš. Pilsoņu karš Korejas pussalā trīs gadu laikā izauga par globālu konfliktu starp ASV vadīto koalīciju un Āzijas bloka valstīm (Ziemeļkoreja, Ķīna, PSRS). Tas kļuva par pirmo lielo konfliktu pēc 2. pasaules kara un aizsāka Auksto karu starp ASV un PSRS.

Staļina dāvana padomju sievietei

“Padomju Jaunatne” šajā dienā raksta par lauku jaunietēm, kuras dodas uz traktoristu kursiem, un par “lielajām iespējām”, ko “biedrs Staļins devis sievietei”.

Ekrānuzņēmums

“Kabiles MTS zonas kolhoza jaunieši pulcējās MTS kantorī ar komandējumiem uz Apguldes lauksaimniecības mehanizacijas skolu. Viņiem visiem dedzīga vēlēšanās kļūt par lauksaimniecības mehanizatoriem, par sava kolhoza un mūsu Padomju Dzimtenes labklājības cēlājiem. Starp kursantiem ir kolhoza “Komjaunietis” meitenes Tatjana Fiļipova un Vilma Krūmiņa – slavenās Ļeņina komjaunatnes biedres. Meitenes ar lielu prieku saņēma paziņojumu, ka ievestas to sarakstā, kuri dosies uz traktoristu kursiem. Komjauniete Fiļipova teica: “Liels paldies Padomju valdībai un biedram Staļinam par lielajām iespējām, kas dotas sievietei. Mācīšos tikai teicami, lai skolā gūtās zināšanas jo labāk pielietotu pavasarī kolhoza laukos.”

No tā paša lauksaimniecības arteļa ieradusies arī jauniete Aleksandra Kozlova. Viņa politnodaļas priekšniekam b. Gribeņikovam paskaidroja: “Jau sen vēlējos kļūt par traktoristi, bet ne komjaunatnes pirmorganizācija, ne kolhoza valde nebija minējusi, ka šo specialitāti var apgūt arī meitenes. (..) Dosim plašu iespēju arī meitenēm kļūt par lauksaimniecības mehanizatorēm. Uz visiem laikiem jāizskauž nepareizā, kapitālistu iepotētā doma, ka sievietes vieta tikai pie pavarda. Lauku sievietei – kolhozniecei jākļūst par sabiedrisku darbinieci, tai jākļūst par mehanizatori, par traktoristi, kombainieri, brigadieri, mehāniķi un inženieri.”

Kolhoznieki meklē koksagīza speciālisti Andrejevu

“Kad sāks strādāt Varakļānu rajona vecākā agronome koksagiza audzēšanā?” – šajā dienā vaicā laikraksts “Cīņa”. Avīze skaidro, ka šogad esot padevusies lieliska koksagīza (pienenei līdzīgs augs ar garu mietsakni, kas satur kaučuku, aut.) raža, taču galvenā šīs retās kultūras speciāliste izgaisusi.

"Tuvojas koksagiza novākšanas laiks, bet kolchoznieki nezina, kad īsti un kā šī kultūra jānovāc. Varakļānu rajona vecākā agronome koksagiza audzēšanā b. Andrejeva kolchozā nav redzēta jau apmēram divus mēnešus."

Mēs, kolchoznieki, prasām, lai b. Andrejeva sāk strādāt un ierodas kolchozā biežāk. Lauksaimniecības arteļa “Padomju Latvija” kolchoznieki.”

Dzelzs pārāk mīksta, atbildība – sīka

“Cīņa” publicē lasītāja Jāņa Strazdiņa vēstuli, kurš sūdzas par sliktas kvalitātes velosipēdu.

Madonas novada Lazdonas pagasta Ceplinieku māju saimnieka dēls Harijs Liepiņš ap 1952. gadu. Foto: Jolanta Āboltiņa/"Zudusī Latvija"

“Šā gada 24. augustā Valmieras rajona patērētāju biedrības 3. veikalā nopirku “Sarkanās Zvaigznes” ražotu vīriešu divriteni Nr. 355014. Divritenis bija tiešām glīts. Nopriecājos un domāju, ka būs labs satiksmes līdzeklis, kas man tik ļoti vajadzīgs. Jāsaka, ka 2 nedēļas divritenis kalpoja, kā saka, gods godam. Bet pēc tam tas vairs nebija lietojams. Pakaļējā riteņa rumbā vairs nedarbojās vilcējs, jo tas, kā izrādījās, riteni izjaucot, ir no ļoti mīkstas dzelzs, tāpēc lodītes tajā iespiedušas rievas un neslīd. Tāpat bremzes čaula, kurai jāsastāv no divām daļām, bija no četriem gabaliem. Ar vārdu sakot, lai varētu divriteni lietot, jāpērk jauna rumba. Un tas pēc 2 nedēļu lietošanas! Jājautā, vai tiešām velosipēdu fabrikas “Sarkanā Zvaigzne” vadībai, inženieriem un meistariem nav nekādas atbildības sajūtas par saviem ražojumiem? Jānis Strazdiņš, Valmieras rajona Brenguļu ciema kolchoza “Abula” priekšsēdētājs.”

2017 - 2008 2017 - 2008 2007 - 1998 2007 - 1998 1997 - 1988 1997 - 1988 1987 - 1978 1987 - 1978 1977 - 1968 1977 - 1968 1967 - 1958 1967 - 1958 1957 - 1948 1957 - 1948 1947 - 1938 1947 - 1938 1937 - 1928 1937 - 1928 1927-1918 1927-1918