Projektu atbalsta
Latvijas Balzams
14. Oktobris  | 1953

1953. gads: Mirst Staļins, 'Rīgas Piena kombināts' sāk ražot saldējuma tortes

Staļina bēres. Foto: TopFoto/Scanpix/LETA

Janvārī ar īpašu dekrētu tika apstiprināts jaunais Latvijas PSR karogs.

7. janvārī ASV prezidents Harijs Trumens paziņoja, ka ASV izstrādāta ūdeņraža bumba. Vairākus mēnešus vēlāk – 20. augustā – publisks paziņojums par ūdeņraža bumbas izstrādāšanu un izmēģināšanu nāca arī no PSRS. 25. maijā Nevadas poligonā ASV veica pirmo un vienīgo atomartilērijas izmēģinājumu.

Ūdeņraža bumbas sprādziens. Foto: Vida Press

5. martā plkst. 21.50 no komplikācijām, ko izraisīja asins izplūdums smadzenēs, mira Josifs Staļins. Par viņa nāvi pasaule uzzināja 6. marta rītā. Bēres notika 9. martā, viņa zārks tika novietots Ļeņina mauzolejā.

Pēc Staļina nāves sākās cīņa par varu un “destaļinizācija” – komunistisko režīmu liberalizācijas periods no 1953. līdz 1958. gadam PSRS un citās Austrumu bloka valstīs.  Pēc tam, kad 6. martā plkst. 6.00 publiski paziņoja par Staļina nāvi, 9. martā plānoto bēru organizēšanas komitejas vadību uzticēja Ņikitam Hruščovam. 7. martā Maskavas radio paziņoja par valdības un partijas vadības izmaiņām, kas apstiprinātas 6. marta Centrālkomitejas, Ministru padomes un Augstākās padomes prezidija kopsapulcē. Par Ministru padomes priekšsēdētāju kļuva Georgijs Maļenkovs.

Sēro par Staļina nāvi

Staļina nāve presē rada sēru un pacilājošu vārdu plūdus. Teju katrs izdevums publicē strādnieku uzsaukumus turpināt Staļina iesākto un viņu neizmērojamās skumjas par “tēva” zaudējumu. Laikraksts “Liesma” (Valmierā) nav izņēmums:

Staļins. Foto: TopFoto/Scanpix/LETA

“Staļins miris.

Visu mūžu mūs vienoja mīlestība uz Staļinu, mērķis, kuru viņš mums izvirzīja, pastāvīgais, kaut arī ne vienmēr vārdos izteiktais prieks par to, ka viņš dzīvo, strādā, atmin un iepriekš paredz mūsu ienaidnieku nodomus, rada tādu celtņu plānus, kuras redzot cilvēce sastingst izbrīnā.

Šodien mūs vieno arī sāpes par vissmagāko zaudējumu, kāds vien var būt mūsu dzīvē. Cilvēcisku sāpju pilni ir atvadīšanās brīži, saprotamas ir asaras un raudas. Bet, atvadoties no biedra Staļina, mēs no viņa nešķiramies. Staļins – mūsu izcīnītās uzvaras. Staļins – mūsu tagadējā dzīve, mūsu pašreizējās uzvaras, Staļins – mūsu nākamā dzīve, mūsu rītdienas uzvaras. Staļins, tāpat kā Ļeņins, ir mūžīgs un nemirstīgs. Savā pēdējā darbā viņš ar ģeniālu spēku pavirzīja tālu uz priekšu visu uzvarošo marksisma-ļeņinisma zinātni, nosprauda mūsu ceļu, skaidri parādīja cilvēces laimīgo nākotni. Sākdami rīt savu iemīļoto darbu, mēs ne vien sev vaicāsim: ko par to sacītu biedrs Staļins? – bet arī teiksim: – Tā mums norādīja Staļins! Tā prasīja Staļins! – Tā mūs māca Staļins! Staļins būs ar mums priekos un bēdās, mūsu darbā, cīņās, uzvarās, jo Staļins ir mūsu dzīve...

Turpinādams Ļeņina nemirstīgo darbu, biedrs Staļins izaudzināja, nostiprināja un norūdīja Komunistisko partiju. Tā ir miesa no viņa miesas un asinis no viņa asinīm. Šodien Padomju Savienības Komunistiskā partija un tās Centrālā Komiteja mums ir Staļina gudrības un Staļina darba iemiesojums. Mūsu bēdās, mūsu sāpēs par smago zaudējumu vēl ciešāk – plecu pie pleca un sirdi pie sirds – sakļausimies zem ļeņiniski staļiniskās Komunistiskās partijas karoga!”

Hruščova karjera partijā

Kamēr padomju presē lasāmi uzsaukumi turpināt Staļina darbu, ārzemju izdevumi apraksta varas maiņas aizkulises pēc viņa nāves. Avīzē “Laiks” septembra beigās lasāms: “Kopš Staļina nāves klīst visdažādākās baumas par iekšējām cīņām Padomju Savienības valdošās aprindās. Notiek dažādas tīrīšanas un degradēšanas.

Ņikita Hruščovs. Foto: TopFoto/Scanpix/LETA

Bet visā šajā sajukuma un pārejas laikā viena figūra ir nepārtraukti turpinājusi virzīties augšup, šī figūra ir kādreizējais ukraiņu strādnieku kustības vadītājs, 59 gadus vecais Ņikita Chruščevs. Pēdējais piederējis pie komūnistu partijas jau no 1917. gada. 

Chruščeva augšupejas sākums bijis komūnistu partijas centrālkomitejā, kuras ģenerālsekretārs bija pats Staļins. Pēc Staļina nāves ģenerālsekretāra posteni likvidēja un tā vietā iecēla piecu vīru sekretāriātu, kura priekšgalā bija Maļenkovs, kas savu amatu atdeva Chruščevam. Rietumos jau sāka klīst baumas, ka Chruščevs esot viens no nopietnākiem Maļenkova amata kandidātiem un sāncenšiem. Pēc Berijas krišanas visās oficiālajās fotogrāfijās Chruščevs stāv blakus Maļenkovam. Pagājušā sestdienā radio paziņoja, ka Chruščevs iecelts par partijas centrālkomitejas pirmo sekretāru. Līdz ar to viņu var uzskatīt par Padomju Savienības komūnistu Nr. 2, paliek vēl tikai jautājums, vai sadarbībā ar Maļenkovu, vai pašam cenšoties pēc pirmā komūnista stāvokļa.”

Jaunumi produktu sortimentā – biezpiena un saldējuma tortes

Avīze “Cīņa” ziņo par jauninājumiem “Rīgas Piena kombinātā”: “Sekojot valdības un partijas norādījumiem, ka jāpalielina preču sortiments un jāgādā par to labu iesaiņojumu un glītu ārējo apdari, “Rīgas Piena kombināta” kolektīvs ieviesis ražošanā daudzus jauninājumus. Ievērojami paplašināta glazēto saldo sieriņu ražošana. Jau tagad rīdzinieki saņem 10 tūkstoš sieriņu dienā, un šis skaits vēl stipri pavairosies.

Īpatnēja jauna produkcija ir biezpiena tortes. Tām ir ļoti augsts tauku saturs. Masai pievienots cukurs un rozīnes. Tortes izrotātas ar krēmu un glīti iesaiņotas. Laistas pārdošanā arī saldējuma tortes, kas gatavotas no plombīra saldējuma ar 15 procentu tauku saturu un krēma rotājumu.

Jauns ir glīti iesaiņotais krējuma un šokolādes saldējums “Sandviči”, kas sastāv no divām daļām – krējuma saldējuma un šokolādes saldējuma. Arī parasto vafeļu saldējumu turpmāk pārdos glīti iesaiņotu. No jauna uzsākta krējuma konfekšu “Gotiņa” ražošana. Tās pārdos skaistās puskilograma un kilograma kārbiņās. Saldā piena glabāšanai kombinātā iekārtota jauna, moderna kamera ar cisternām, kas dod iespēju pieņemt un uzglabāt lielus daudzumus piena.”

2017 - 2008 2017 - 2008 2007 - 1998 2007 - 1998 1997 - 1988 1997 - 1988 1987 - 1978 1987 - 1978 1977 - 1968 1977 - 1968 1967 - 1958 1967 - 1958 1957 - 1948 1957 - 1948 1947 - 1938 1947 - 1938 1937 - 1928 1937 - 1928 1927-1918 1927-1918