Projektu atbalsta
Latvijas Balzams
12. Oktobris  | 1955

1955. gads: PSRS audzē kukurūzu, ASV atver pirmo Disnejlendu

Vaiņodes vidusskolas skolnieces pļauj kukurūzu. Foto: Dzidra Krivko/"Zudusī Latvija”

21. janvārī PSRS Augstākās padomes prezidijs paziņoja, ka beidzies karš starp PSRS un Vāciju.

Janvārī Pentagons paziņoja par plāniem attīstīt starpkontinentālās ballistiskās raķetes. Mēnesi vēlāk PSRS valdība izdeva rīkojumu par raķešu poligona (saukta arī par “Baikonuras kosmodromu”) izveidi tuksnesī pie Tjuratamas (Kazahijas PSR).

1955. gadā aizsākās PSRS vadītāja Ņikitas Hruščova izlolotā kukurūzas audzēšanas kampaņa. Kampaņas sākotnējais mērķis bija līdz 1960. gadam ar kukurūzu apsēt 28 miljonus hektāru, ko galvenokārt plānoja audzēt kā skābbarības materiālu, ar ko barot mājlopus. Tādējādi samazinātos graudu patēriņš lopbarībai un palielinātos gaļas, piena un sviesta ieguve. Hruščovs cerēja, ka, pateicoties kukurūzai, PSRS apsteigtu ASV piena, sviesta un gaļas ražošanas apjomos. Tomēr šīs prognozes bija pārāk optimistiskas un sešdesmito gadu sākumā noveda pie pārtikas krīzes, kā rezultātā PSRS nācās iegādāties kviešus no Rietumiem.

5. aprīlī demisionēja Lielbritānijas premjerministrs Vinstons Čērčils.

Augustā tika publicēta pirmā Ginesa rekordu grāmata. Novembrī ASV atvērta pirmā Disnejlenda.

Ņikita Hruščovs apsveic Siguldas darbaļaudis. Foto: Gunārs Līvens/Turaidas muzejrezervāta krājums

5. maijā Vācijas Federatīvā Republika (VFR) kļuva par suverēnu valsti. Dažas dienas vēlāk – 9. maijā – VFR iestājās NATO.

16. jūnijā Rīgā viesojās kompartijas un padomju līderis Ņikita Hruščovs.

Novembrī no Gorkijas auto rūpnīcas Rīgā ieradās pirmā automašīnu “Volga” (GAZ-21) partija. Rīgā pēc Ļeņingradas Tiltu projektēšanas institūta inženiera A. Starceva projekta tika atjaunots Dzelzceļa tilts pār Daugavu.

Kukurūzas audzēšana – Hruščova sapnis un realitāte

Septembrī laikraksts “Padomju Dzimtene” (Saldū) ziņo, ka “laba kukurūzas raža izaugusi 111. laukkopības brigādē komjaunietes Ņinas Jefremo vadītajā posmā. Šeit 5 ha platībā novāks vālītes, kuras konservēs atsevišķi un izlietos cūku nobarošanai. Sevišķi laba kukurūza izaugusi 0,5 ha platībā, kur augi sasniedz 3 m garumu”.

Ekrānuzņēmums

Izdevums “Liesma” (Valmierā) martā raksta: “Kukurūzas sējas platības, salīdzinot ar pagājušo gadu, stipri pavairos kolchozs “Zelta druva”. Šogad šo vērtīgo lopbarības kultūru kolchoznieki audzēs 9 ha platībā. Iegūstot labas ražas, kolchoza lopi būs nodrošināti ar barību, līdz ar ko varēs realizēt dzīvē partijas un valdības norādījumus par izslaukumu kāpināšanu. Katrā brigādē kukurūzas sējai zeme izraudzīta. Nozīmēti arī posminieki. Kolchoza komjaunieši kukurūzu audzēs 5 ha platībā, bet 3 ha platībā – Rencēnu vidusskolas skolēni.”

Tikmēr trimdas izdevums “Latvju Ziņas” raksta, ka tik spoži ar kukurūzas audzēšanu vis neejot: “Jaunais partijas bauslis noteic, ka kukurūza ir derīgs graudkopības un lopbarības stāds visās vietās, kur partija to pasludinājusi, neatkarīgi no klimatiskiem, augsnes un citiem apstākļiem. Ja kāds domā šo bausli pārkāpt vai arī tikai apšaubīt, viņš tiek atzīts par ķeceri, kas saņem augstākās partijas instances pārmācību. Par tādiem ķeceriem izrādījušies Rūjienas rajona mašīnu un traktoru stacijas vecākais agronoms Vīksne un kolchoza “Liesma” priekšsēdis Pētersons. Šie abi lauksaimniecības praktiķi, kas, domājams, pazīst sava rajona klimatiskos un citus apstākļus, ar saviem rakstiem Rūjienas avīzes “Komūnisma Dzirkstele” speciālā kukurūzas pielikumā pēc “Sovestkajas Latvijas” konstatējuma radījuši “kaitīgu sajukumu” kukurūzas audzēšanas lietā. Vīksne pielaidis kļūdu, mēģinot šķirot kukurūzas audzēšanu graudiem un skābbarībai, bet Pētersons šo kļūdu vēl padziļinājis, pieskaitot kukurūzu augiem, kas derīgi tikai skābbarībai.

Ļaudis ar kukurūzu Livānos, 1955. gads. Foto: Olga Zumane/"Zudusī Latvija”

Padomju laikraksts tālāk raksta: “Kompartijas centrālkomitejas janvāra plēnuma lēmumā teikts, ka kukurūzas vērtība ir tā, ka šī kultūra vienlaicīgi atrisina divus uzdevumus – tā papildina graudu krājumus un dod stiebrus zaļbarībai.” Šos janvāra plēnuma norādījumus pārkāpusi “Komūnisma Dzirksteles” redakcija, ievietojot speciālā pielikumā Vīksnes un Pētersona rakstus. Igaunijā ķecerība atklājusies vēl augstākā instancē – partijas centrālkomitejas orgānā “Rahva Hääl”. Avīzes redakcija bijusi ļoti atturīga kukurūzas sēšanas propagandā, tā ka lietā bija jāiejaucas Igaunijas kompartijas centrālkomitejas birojam. Tas aizrādījis laikraksta redaktoram biedram Lauram uz “nepareizo un kaitīgo līniju”, kādu avīze ieņēmusi kukurūzas lietā, un uzdevis viņam “nekavējoties spert soļus, lai avīze ieņemtu vadošo vietu propagandā par kukurūzas audzēšanas ietilpināšanu kolchozu un sovehozu produkcijas plānos”. 

Krievu okupanti droši vien piespiedīs apsēt 100.000 ha labākās zemes Latvijā ar kukurūzu, lai arī lauksaimniecības speciālisti tādu rīcību uzskatītu par lielāko dumjību, kurai neizbēgami jābūt katastrofālām sekām.

Bet piespiest kukurūzu augt nepiemērotos apstākļos viņi nekādā gadījumā nevarēs, un ar to izskaidrojama “ķeceru” parādīšanās Latvijā, tāpat kā Igaunijā, kuri mēģina glābt no krievu eksperimentiem, kas vēl glābjams.”

2017 - 2008 2017 - 2008 2007 - 1998 2007 - 1998 1997 - 1988 1997 - 1988 1987 - 1978 1987 - 1978 1977 - 1968 1977 - 1968 1967 - 1958 1967 - 1958 1957 - 1948 1957 - 1948 1947 - 1938 1947 - 1938 1937 - 1928 1937 - 1928 1927-1918 1927-1918