Projektu atbalsta
Latvijas Balzams
08. Oktobris  | 1959

1959. gads: Sacensība par kosmosu, sāk ražot automašīnas 'Zaporožec', Dalailama pamet Tibetu

Fidels Kastro kā uzvarētājs ierodas Havanā, 1959. gads. Foto: AFP/Scanpix/LETA

1959. gads bija nozīmīgs ar sasniegumiem kosmonautikā. Janvārī PSRS Mēness zonde “Luna-1” pagāja garām Mēnesim 6000 km attālumā un kļuva par pirmo cilvēka radīto objektu, kas sasniedzis heliocentrisku orbītu. Oktobrī Mēness zonde “Luna-3” pārraidīja Mēness otrās puses attēlus. Septembrī ar nesējraķeti “Luna” (8K72) palaida Mēness zondi “Luna-2”, kas pirmoreiz sasniedza Mēness virsmu.

Janvārī Šarls de Golls tika iecelts par Francijas prezidentu. 21. janvārī tika izveidota Eiropas Cilvēktiesību tiesa.

Februārī par Kubas premjerministru kļuva Fidels Kastro. PSRS atzina Fidela Kastro revolucionāro Kubas valdību.

Pati pirmā lelle Bārbija. Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Aprīlī pirmo reizi norisinājās Mākslas dienas, kuru laikā visā Latvijā tika rīkoti visdažādākie pasākumi, izstādes, atvērto durvju dienas mākslinieku darbnīcās, kā arī koncerti un citi ar mākslu saistīti notikumi.

Veikalu plauktos ASV parādījās pirmās lelles Bārbijas. Ideja par Bārbiju 1959. gadā radusies vienai no uzņēmuma "Mattel" dibinātājām Rūtai Hendlerei, kad viņa ievērojusi, ka viņas meita Barbara dod priekšroku rotaļām ar no papīra izgrieztām, slaidām pieaugušu sieviešu figūrām. 

Martā Dalailama pameta Tibetu. Viņam tika piešķirts patvērums Indijā.

31. decembrī tika parakstīts Zinātņu akadēmijas augstceltnes pieņemšanas un nodošanas akts.

Pirmā stacija kosmosā

Žurnāls “Liesma” 1.oktobrī atskatās uz PSRS kosmonautikas sasniegumiem, kas noveduši pie panākumiem 1959. gadā. “Kādi spēki liek cilvēcei traukties debess tālēs? Vispirms – praktiska vajadzība. Neaizmirsīsim, ka zilais atmosfēras jums virs mūsu galvām ir Zemes neatņemama sastāvdaļa, kas daudzpusīgi ietekmē cilvēku ikdienas dzīvi. Zemes atmosfēru savukārt nepārtraukti pārveido tie procesi, kas noris tālāk kosmosā. Lai dabas untumi – slikts laiks, radiosakaru traucējumi, magnētiskās vētras u. c. – nepārsteigtu mūs nesagatavotus, jāmācās tos paredzēt savlaicīgi. Bet tas iespējams tikai, neatlaidīgi sekojot visām pārvērtībām, kas notiek Zemes atmosfērā, starpplanētu telpā, uz Saules. Neapšaubāmi, pastāv arī otrs, ne mazāk spēcīgs stimuls – tieksme izzināt pasauli visā tās bezgalīgajā plašumā.

PSRS Mēness zonde "Luna-1". Foto: Shutterstock

1924. gadā Maskavā nodibinātās Starpplanētu lidojumu pētīšanas biedrības locekļi konstruēja pirmās raķetes. Izcila loma šajā darbā bija arī rīdziniekam F. Canderam. Jau 1935. gadā padomju reaktīvās tehnikas entuziasti sekoja raķešu lidojumam līdz 10 km augstumā. Lai nokļūtu pie nākamā kāpiena, bija neatlaidīgi jāstrādā vairākus desmitus gadu. Divu lielvalstu – PSRS un ASV – speciālisti centās izveidot iespējami augstāk, tālāk un precīzāk lidojošas raķetes. Rezultātā Starptautiskā ģeofiziskā gada laikā zinātnieku rīcībā atradās raķetes, kas sasniedza 300–500 km augstumu. Raķešu tehnika šajos gados tika attīstīta ne tikai zinātnes vajadzībām. ASV steidza izgatavot tālvadāmās raķetes, lai tās izvietotu karabāzēs gar PSRS robežām. Kamēr ASV avīzes un radio skandināja par amerikāņu tehnikas pārākumu, viens pēc otra cieta neveiksmes vadāmie šāviņi  “Atlas”, “Jupiter”, “Thor”.

Padomju zinātnieki šajā laikā jau bija spēruši nākamo soli kosmosa telpā, jo spēcīgās raķetes, kalpojot cilvēces labā, spēj pārvērst cilvēka roku darinātu ķermeni Zemes pavadonī. Zemes mākslīgais pavadonis ir automātiska laboratorija, kura kā modrs izlūks nepārtraukti šķērso vienu Zemes atmosfēras slāni pēc otra. ZMP ir nesalīdzināmi vērtīgāks zinātnes ierocis par raķetēm. Tāpēc 1957. g. 4. oktobrī, izpildot Starptautiskajā ģeofiziskajā gadā uzņemtās saistības, Padomju Savienībā tika palaists pirmais ZMP pasaulē. Mēriekārtām pildītais 83,6 kg smagais “mēnestiņš” kļuva par visas pasaules uzmanības centru. No simtu kilometru augstuma, traukdamies ar ātrumu 8 km/sek., tas signālu valodā vēstīja savu darbu. Pēc mēneša pirmajam pavadonim sekoja otrs ar pasažieri Laiku. 1958. g. 15. maijā tiem pievienojās 1327 kg smags trešais padomju ZMP, kas vēl tagad turpina savu ceļu ap Zemi. ASV palaida savu pirmo 13,4 kg smago pavadoni tikai 1958. gada 1. februārī. Padomju zinātne savus sasniegumus nodod visai cilvēcei – pirmais atomledlauzis iziet reisā.”

Sāk ražot automašīnas "Zaporožec"

“Kad Zaporožjes rūpnīcas “Komunārs” partijas organizācijas sekretāra Bogacka kabinetā ienāca korespondents no Latvijas, biedrs Bogackis nemaz nebija izbrīnījies: “Zinu, zinu, kas jūs interesē, – vai tik tas nebūs mūsu mazulītis “Zaporožec”? Par to jau tagad interesējas tūkstošiem mūsu pilsoņu,” un biedrs Bogackis norāda uz vēstuļu kaudzēm.

Ekrānuzņēmums

Jā, tiešām, automobilisti interesējas par to, kad jaunās automašīnas būs pārdošanā, kāda būs to cena, vai “Zaporožecam” būs speciāla iekārta invalīdiem utt. Atzīmējis, ka mūsu republikā automobiļi un motocikli ir lielā cieņā, biedrs Bogackis laipni lūdz apmeklēt rūpnīcas cehus, lai iepazīstinātu ar mašīnas konstruktoriem, ar pirmajiem mikrolitrāžas automašīnas izmēģinājuma paraugiem un pastāstītu par tās tapšanu mūsu žurnāla lasītājiem. 

"Zaporožec" rūpnīcas krāsošanas cehs. Foto: Sputnik/Scanpix/LETA

Jau vairāk nekā 25 gadus rūpnīca “Komunārs” ražo visā zemē slavenos graudaugu novākšanas kombainus. Un tikai nākamajā gadā tā sāks izlaist vieglās automašīnas. Pašreiz sasprindzināta darba periods – tiek pārbaudīta “Zaporožec” ritošā daļa. Ar lielu uzmanību speciālisti pētī mašīnas pēc katra izmēģinājuma brauciena. Vēl un vēlreiz konstruktori pārlasa piezīmes, kas ierakstītas speciālā žurnālā un stāsta par mašīnas “uzvešanos” ik pēc pusstundas gara brauciena. Visus šos darbus vada rūpnīcas galvenais konstruktors biedrs J. Soročkins. Kad griežos pie b. Soročkina ar lūgumu pastāstīt par mazā automobiļa nākotni, viņš aicina piedalīties kārtējā izmēģinājuma braucienā. “Tad jums daudz kas kļūs skaidrāks, bet man būs vieglāk pastāstīt,” saka viņš.

Kabīne ir ērtāka nekā vecajā "Moskvičā". Atceļā mēs braucam pa izbrauktu, putekļainu lauku ceļu, kas vijas cauri paugurainam apvidum. Hermētiski noslēgtās durvis putekļus nelaiž cauri. Speciāla ierīce ziemā apsilda mašīnu, bet vasarā darbojas kā ventilators.

Mašīna paredzēta četrām personām, tās priekšgalā atrodas bagāžnieks, kur novietots rezerves ritenis un degvielas bāka. Mašīnas garums – 3,5 metri, tās augstums un platums – 1,4 metri. Karosērijai ir pludlīnijas forma. Mašīnas konstrukcija nodrošina tai līganu gaitu, kas īpaši svarīgi, braucot pa nelīdzenu ceļu. Mašīnas motorā ir četri cilindri, tā jauda 22 PS. Motoram ir gaisa dzesinātājs. Paceļot karosērijas vāku (tāpat kā “Moskvičam 407” bagāžnieka vāku), vadītājs var motoram ērti piekļūt no visām pusēm. Priekšējo sēdekļu atzveltnes ir nolaižamas; tas ļauj iekārtot mašīnā divas guļamvietas. Pagaidām ražos tikai vienu mašīnas tipu. 1960. gada otrā pusē izlaidīs pirmo partiju – 1500 mašīnu,” ziņo prese.

Moderna telpu iekārta un arhitektūra

Tikmēr žurnāls “Māksla” apskata mūsdienīga dzīvokļa iekārtošanas pamatprincipus: “Mūsu dzīvokļu iekārtai jābūt viegli apkopjamai un uzturamai kartībā, higiēniskai, racionāli vienkāršai. Bez tam dzīvokļu iekštelpu plānojumam, apdarei un iekārtai jābūt ne tikai funkcionāli lietderīgai un ērtai, bet arī skaistai (kā jau teicām, arhitektūra ir māksla). Lai pēc darba ikviens varētu savā dzīvoklī labi atpūsties, visai apkārtnei jāiedarbojas nomierinoši, izraisot ari estētisku baudījumu. 

Arhitektūra un visa lietišķā māksla šodien vairāk nekā jebkad pakļauta vērtējumam no lietderības viedokļa, tomēr ne katrreiz starp jēdzieniem – lietderīgs un mākslinieciski augstvērtīgs – var likt vienlīdzības zīmi. Nevaram apmierināties vienīgi ar to, ka tīri utilitāra ēka vai ikdienas lietošanai domāts priekšmets (piemēram, mēbele) neaizskar vai neapvaino mūsu gaumi un mākslinieciskās jūtas. Pagājušo laiku sīki izstrādātās formas, apdares un krāsojuma raksti nav šāsdienas gaumē, jo cilvēks vispārējā dzīves tempa ietekmē vieglāk un labprātāk uztver apvienotāko, skaidrāk izteikto – vienkāršāko.

Kafejnīcas "Jaunība" interjers. Kafejnīca atradās Strēlnieku un Kirova (tagad Elizabetes) ielas krustojumā Rīgā. 1962. gads Foto: S. Daņilovs/Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs

Slikta gaume atspoguļo no šīsdienas dzīves atpalikušo, mākslinieciski nevērtīgo. Daudzos dzīvokļos vēl sastopamas iekārtas un dekoratīvi priekšmeti no agrākajiem laikiem, kas pauž mūsu dzīvei svešo sīkburžuāzijas gaumi. Šī gaume, kas raksturojama kā visatpalikušākā starp dažādu laiku gaumēm, vēl atsevišķos gadījumos parādās mūsu dzīvē gan plīša fotoalbumu vāku veidā, gan kā balto zilonīšu rinda uz kumodes, gan kā gulbīšiem rotāta “glezna” vai sienas sega pie gultas. To pašu gaumes līmeni raksturo dažādās “štoras” ar un bez bumbulīšiem, kas ietver ne mazumu durvju, krustdūrienos izšūtie spilveni un sedziņas ar rūķīšu dzīves skatiem un pantiņiem un citi līdzīgi priekšmeti.

Šādas sīkburžuāziski mietpilsoniskas gaumes nesējas savu formu uzbūves ziņā ir viena otra bufete, tā saucamā tahta lira un citas mēbeles, kas vēl nesen mērojušas ceļu no veikala uz dzīvokli. Ļaudis, kam patīk šādi priekšmeti, kā arī tie, kas atbalsta tо izgatavošanu, nebūt nav viegli pārliecināmi, ka laikmetīgi veidots dzīvoklis ir skaists, ja arī tam nav griestu lampas ar zīda abažūru un mēbeļu ar pielipinātiem “rokoko” griezumiem stūros un citu “izskaistinājumu”. Vadīdamies no savas atpalikušās gaumes, tā domājoši ļaudis pavisam ačgārni spriež par laikmetīgo un jauno. Gaume, kas izveidojusies noteiktā sabiedrībā un laikmetā, kļūst par aktīvu audzinošu spēku, kas ietekmē visdažādākās mākslas nozares – visu sabiedrības kultūras dzīvi. Labai gaumei jāveidojas arī attiecībā pret dzīvokļa arhitektūru, tas savukārt sekmēs pareiza sprieduma spēju attīstīšanu par daiļo citās mākslas nozarēs.”

2017 - 2008 2017 - 2008 2007 - 1998 2007 - 1998 1997 - 1988 1997 - 1988 1987 - 1978 1987 - 1978 1977 - 1968 1977 - 1968 1967 - 1958 1967 - 1958 1957 - 1948 1957 - 1948 1947 - 1938 1947 - 1938 1937 - 1928 1937 - 1928 1927-1918 1927-1918