Projektu atbalsta
Latvijas Balzams
06. Oktobris  | 1961

1961. gads: Pirmie cilvēki kosmosā, Berlīnes mūris, Rīga iegūst 'sociālistiskus' vaibstus

Jurijs Gagarins. Foto: Sputnik/Scanpix/LETA

20. janvārī  Džons F. Kenedijs tika ievēlēts par 35. ASV prezidentu. Februārī naktsklubā “Cavern Club” pirmo reizi uzstājās grupa “The Beatles”, bet PSRS uz Venēru palaida starpplanētu zondi “Venera 1”.

12. aprīlī Padomju Savienības kosmonauts Jurijs Gagarins atstāja neizdzēšamas pēdas vēsturē – kļuva par pirmo cilvēku kosmosā. Tas tika paveikts ar kosmosa kuģi "Vostok-1".

Divas dienas vēlāk Rīgā, Daugavmalā, notika grandiozs tautas mītiņš un svētku pasākums ar uguņošanu noslēgumā. Šī paša gada otrajā pusē – 6. augustā – tika palaists “Vostok-2” un otrais padomju cilvēks kosmosā – Germans Titovs.

Skats uz jaunām dzīvojamām mājām Juglā. Rīga, 1965. gada jūnijs. Foto: E. Evzerihins/Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs

1961. gadā Rīgā sākās Juglas dzīvojamā masīva būvniecības darbi. Izdevums “Padomju Jaunatne” aprīlī par to ziņo: “Sākusies Juglas dzīvojamo namu masīva apbūve. Celtnieku brigādes būvē pirmo piecstāvu māju, kurā pēc mēneša jau sāksies apdares darbi. 14 hektāru lielā masīvā tuvākajos divos trijos gados pacelsies divdesmit četri 60 vai 60 dzīvokļu nami. Juglas dzīvojamo namu rajonā paredzēts uzcelt kinoteātri ar 400 vietām, bērnu iestādes, komunālo pakalpojumu kombinātu, veikalus un ēdnīcu. Pašā centrā uzbūvēs klubu un iekārtos sporta laukumu, ap kuru iestādīs kokus un košumkrūmus. Dzīvojamā masīva apbūves pirmo kārtu pabeigs jau šogad. Visā rajonā būs tikai viens mūrēts nams. Visas pārējās mājas montēs no paneļiem.”

1961. gada 13. augustā Vācijas Demokrātiskā Republika slēdza robežu starp Berlīnes austrumu un rietumu sektoru, lai neļautu iedzīvotājiem pārbēgt uz Rietumiem.

Berlīnes mūris tā tapšanās laikā. Foto: AP/Scanpix/LETA

30. oktobrī PSRS īstenoja pasaules vēsturē spēcīgākās bumbas sprādzienu: kodolizmēģinājumā poligonā “Novaja Zemļa” tika uzspridzināta 58 megatonnu ūdeņraža bumba (izstrādājums 602).

Herlufs Bidstrups Latvijā

1961. gada vasarā Rīgā tika atklāta pasaulslavenā karikatūrista Herlufa Bidstrupa izstāde, uz kuru bija ieradies arī pats mākslinieks ar ģimeni. Laikraksts “Literatūra un Māksla” raksta: “Rīgā ieradies viens no populārākajiem aizrobežu māksliniekiem, pazīstamais miera cīnītājs Herlufs Bidstrups. Kopā ar populāro dāņu karikatūristu atbraukusi arī viņa ģimene: sieva Ellena, meita Lina un dēli Jalce un Martins. Mākslinieks apmeties Dzintaru daiļrades namā, kur pavadīs visu mēnesi.

Herlufs Bidstrups Rīgā. Ekrānuzņēmums

“Mans ierocis – smiekli,” par savu darbu saka Herlufs Bidstrups. Vislabākais apliecinājums tam ir viņa politisko karikatūru, humoristisko zīmējumu, ceļojumu skiču un plakātu izstāde, kas atklāta Ļeņingradā. Tās stendos vairāk nekā 200 darbu. Izstāde ceļos pa dažādām Padomju Savienības pilsētām, arī rīdzinieki varēs ar to iepazīties. H. Bidstrups savās politiskajās karikatūrās atainojis visus svarīgākos pēdējo gadu politiskos notikumus. Tajās redzam gan bēdīgi slaveno Eizenhaueru brīdī, kad tas atstāj politisko arēnu, gan Bonnas revanšistus, gan kolonizatorus, gan NATO ģenerālus. Lielu popularitāti guvuši H. Bidstrupa zīmējumi bez vārdiem un humoreskas, kur ļoti spilgti jūtama mākslinieka prasme ikdienišķos notikumos saskatīt smieklīgo.

Kopš 1945. gada H. Bidstrups ir Dānijas Komunistiskās partijas centrālā orgāna “Land og Folk” pastāvīgs līdzstrādnieks. Te arī parādās lielākā daļa viņa politisko karikatūru un humoristisko zīmējumu.”

Par pasaulē pirmo cilvēka lidojumu kosmiskajā telpā

Žurnāls “Zvaigzne” raksta par pirmo cilvēka lidojumu kosmosā: “1961. gada 12. aprīlī Padomju Savienībā pacelts orbītā ap Zemi pasaulē pirmais kosmiskais kuģis pavadonis “Vostok”, kurā atrodas cilvēks. Kosmiskā kuģa pavadoņa “Vostok” pilots kosmonauts ir Padomju Sociālistisko Republiku Savienības pilsonis lidotājs majors Jurijs Gagarins. Kosmiskās daudzpakāpju raķetes pacelšanās noritēja sekmīgi, un pēc pirmā kosmiskā ātruma sasniegšanas un atdalīšanās no nesējraķetes pēdējās pakāpes kuģis pavadonis sāka brīvu lidojumu pa orbītu ap Zemi.

Jurijs Gagarins. Foto: Sputnik/Scanpix/LETA

Pēc provizoriskiem datiem, kuģis pavadonis apriņķo Zemi 89,1 minūte; tā minimālais attālums no Zemes virsas (perigeja) ir 175 kilometri, bet attālums (apogejā) – 302 kilometri; orbītas plakne veido ar ekvatoru 65 grādi 4 minūtes lielu leņķi. Kosmiskais kuģis pavadonis kopā ar pilotu kosmonautu sver 4725 kilogrami, neskaitot nesējraķetes pēdējās pakāpes svaru. Ar kosmonautu biedru Gagarinu nodibināti un tiek uzturēti divpusēji radiosakari. Kosmiskajā kuģī uzstādīto īsviļņu raidītāju frekvence ir 9,019 megaherci un 20,006 megaherci, bet ultraīsviļņu diapazona – 143,625 megaherci. Ar radiotelemetriskas un televīzijas sistēmas palīdzību tiek novērots kosmonauta stāvoklis lidojumā. Kuģa pavadoņa “Vostok” pacelšanu orbītā kosmonauts biedrs Gagarins pārcieta apmierinoši un pašlaik jūtas labi. Sistēmas, kas nodrošina nepieciešamos dzīves apstākļus kuģa pavadoņa kabīnē, darbojas normāli. Kuģis pavadonis “Vostok” ar pilotu kosmonautu biedru Gagarinu turpina lidojumu orbītā.

Pēc tam, kad sekmīgi bija pabeigti paredzētie pētījumi un izpildīta lidojuma programma, 1961. gada 12. aprīlī pulksten 10.55 pēc Maskavas laika padomju kosmiskais kuģis “Vostok” laimīgi nolaidās noteiktajā Padomju Savienības rajonā. Lidotājs kosmonauts majors Gagarins teica: “Lūdzu ziņot partijai un valdībai un personīgi Ņikitam Sergejevičam Hruščovam, ka nolaišanās noritēja normāli, jūtos labi, man nav nekādu traumu, nedz sasitumu.” Cilvēka lidojums kosmiskajā telpa paver cilvēcei grandiozas perspektīvas kosmosa iekarošanā.”

No Āgenskalna priedēm līdz Juglai

1961. gadā iespaidīgā tempā tiek būvēti jaunie dzīvojamie rajoni. Žurnālā “Māksla” atrodams apraksts par celtniecības gaitu un plāniem. “Katrai ģimenei savu labiekārtotu dzīvokli – tas ir viens no galvenajiem uzdevumiem, lai nodrošinātu labus sadzīves apstākļus. Padomju celtnieku neatlaidīgais darbs panācis to, ka šodien Padomju Savienība dzīvokļu celtniecības tempu ziņā ieņem pirmo vietu pasaulē. Mēs katru gadu uzceļam vairāk dzīvokļu nekā ASV, Anglijā, Francijā, VFR, Zviedrijā, Holandē, Beļģijā un Šveicē kopā. Arvien labākus panākumus gūst arī Padomju Latvijas dzīvojamo namu celtnieki. Pēdējos piecpadsmit gados republikā uzcelto dzīvokļu kopplatība līdzinās gandrīz visam Rīgas pilsētas dzīvokļu fondam.

Celtniecība dzīvojamo māju masīvā Juglā. Rīga, 1962. gads. Foto: Jevgeņijs Fadejevs/Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs

Septiņgades plānā paredzēts mūsu republikas pilsētās uzcelt ēkas ar 2 775 000 m² dzīvojamās platības. Tas līdzinās desmit tādām pilsētām kā Daugavpils. Sevišķi strauji dzīvokļu celtniecības tempi sasniegti Rīgā. Ar katru gadu vairāk pret sauli vērsto logu atklāj simti sociālistiskās Rīgas daudzstāvu namu. Feodālās un kapitālistiskās Rīgas šaurās ielas, mūros iežņaugtie dzīvokļi, ar asfaltu un bruģakmeni klātie dažas kvadrātasis lielie pagalmi vairs paliek tikai kā pagātnes liecinieki.

Viens no lielākajiem radošajiem panākumiem ir Juglas dzīvojamā rajona projekts. Piecstāvu lielpaneļu ēku ieskautas, tālu pāri Juglas ezeram būs redzamas četras deviņstāvu torņa ēkas. Tajās ieprojektēti viesnīcas tipa dzīvokļi. Torņa ēkas novietotas tā, lai to apjoms un siluets kontrastētu ar vienstāva veikalu un ēdnīcu, kas atradīsies Ļeņina un Juglas ielas krustojumā.

Sagatavoti tālākie priekšlikumi Juglas dzīvojamā masīva izvēršanai pāri Strazdupītei līdz pat pilsētas robežai. Izmantojot pastāvošo mazstāvu apbūvi, lielpaneļu un torņa ēkas, tāpat arī skaistos dabas apstākļus kā kompozīcijas elementus un pārdomāti izvietojot apkalpojošos uzņēmumus, “Lielā Jugla” – viens no lielākajiem Rīgas jaunbūves rajoniem – nodrošinās rīdziniekiem vislabākos sadzīves apstākļus. Patīkami konstatēt, ka mūsu republikas projektētāju devums ir līdzvērtīgs labākajiem sasniegumiem ne vien padomju, bet arī aizrobežu pilsētbūvniecībā. Nesen Maskavas dienvidrietumu dzīvojamā rajona izbūves projektu starptautiskajā konkursā Latvijas Valsts pilsētu celtniecības projektēšanas institūta kolektīva projekts ieguva prēmiju. Ievērojot konkursā gūtās atziņas, arhitekti A. Tītmane un N. Rendelis izstrādājuši apbūves projektu vienam no lielākajiem Rīgas centrālās daļas dzīvojamiem rajoniem – Ķīpsalai. Pēdējos gados Rīgas dzīvokļu celtniecībā gūti ievērojami panākumi. Līdzšinējā celtniecības gaita rāda, ka mūsu republikas arhitekti spēj izpildīt visatbildīgākos pilsētbūvniecības uzdevumus. No Āgenskalna priedēm līdz Juglai arvien skaidrāk iezīmējas jaunās, sociālistiskās Rīgas seja.”

2017 - 2008 2017 - 2008 2007 - 1998 2007 - 1998 1997 - 1988 1997 - 1988 1987 - 1978 1987 - 1978 1977 - 1968 1977 - 1968 1967 - 1958 1967 - 1958 1957 - 1948 1957 - 1948 1947 - 1938 1947 - 1938 1937 - 1928 1937 - 1928 1927-1918 1927-1918