Projektu atbalsta
Latvijas Balzams
29. Septembris  | 1968

1968. gads: Lūsis kļūst par čempionu, PSRS tanki Prāgā, atentāts pret Luteru Kingu

Jānis Lūsis sacensību laikā. 1974. gads. Foto: Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs

Šķēpmetējs Jānis Lūsis olimpiskajās spēlēs Mehiko kļuva par olimpisko čempionu. 1972. gada olimpiskajās spēlēs Minhenē viņš izcīnīja sudraba medaļu, bet 1964. gadā Tokijā – bronzas medaļu.

Padomju tanki Prāgā. Foto: AFP/Scanpix/LETA

Prāgas pavasara dienas – augustā Čehoslovākijā tika ievests Varšavas līgumavalstu karaspēks, lai likvidētu demokrātiskās reformas. 60. gadu vidū komunistu režīms kļuva aizvien nepopulārāks. Saprotot, ka nepieciešamas izmaiņas, par partijas vadītāju izdevās ievēlēt uz “pārmaiņām” vērsto Aleksandru Dubčeku. PSRS iestājās pret reformām, un naktī no 20. uz 21. augustu bruņotie spēki iegāja Čehoslovākijā.

Aprīlī tika nošauts mācītājs un cilvēktiesību aktīvists Mārtins Luters Kings, kurš bija ieradies Memfisā, lai atbalstītu streika dalībniekus.

Šajā gadā ASV pirmizrādi piedzīvoja Stenlija Kubrika filma “2001: Kosmosa odiseja” (2001: A Space Odyssey) un Franklina Šefnera “Pērtiķu planēta” (Planet of the Apes).

Skaitļu un faktu drudzis

Padomju prese regulāri publicē dažādu faktu un skaitļu virknējumus, kam jāapliecina padomju iekārtas varenība un potenciāls. “Padomju Jaunatne” šajā dienā ziņo:

“Padomju Savienībā vienas stundas laiki izgatavo 22 metālgriešanas darbgaldus, 88 automobiļus, 48 traktorus, 11 labības kombainus, 3 ekskavatorus, 3 buldozerus un 89 motociklus un motorollerus.

Piecgades laikā automobiļu būvētāji pilnīgi aizstās vecos modeļus ar jauniem. Pa mūsu zemes ceļiem trauks 6 jaunu marku vieglie automobiļi un 10 jaunu modeļu kravas auto. Divarpus piecgades gados lauksaimniecības darbinieki no rūpniecības uzņēmumiem saņēmuši 1 miljonu 513 tūkstošus traktoru, 228 tūkstošus labības kombainu un 337 tūkstošus kravas automobiļu.”

Skats uz vienu no ekspozīciju zālēm Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā. Rīga, 1960. gadi. Foto: Filips Izraelsons/Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs

Žurnāls “Liesma” 1. septembrī pievēršas Latvijas kultūras dzīvi un izglītību raksturojošiem skaitļiem un vēsta, ka:

  • Mūsu republikā ir 43 muzeji vai to filiāles ar 1 miljonu 270 tūkstošiem eksponātu.

  • 1967. gadā muzejus apmeklēja 1 588 000 cilvēku. Interesanti atzīmēt, ka pēdējos desmit gados kino un teātru skatītāju skaits gandrīz nemaz nav palielinājies, turpretī muzeju apmeklētāju skaits nepārtraukti aug.

  • Taču arī teātra apmeklētāju skaita ziņā Latvija ieņem vienu no pirmajām vietām Padomju Savienībā un ir pārspējusi Poliju, VDR, Dienvidslāviju, Rumāniju, Šveici un Itāliju. Mūsu republikā gada laikā teātra izrādes noskatās vairāk nekā 2 miljoni cilvēku. Rekorda gads bija 1965., kad teātra apmeklētāju skaits sasniedza 2 873 000.

  • Uz katru tūkstoti mūsu republikas iedzīvotāju ir 17 augstāko mācību iestāžu studentu – trīs reizes vairāk nekā Anglijā, Vācijas Federatīvajā Republikā un Itālijā, bet divas reizes vairāk nekā Francijā, Zviedrijā, Dānijā un Somijā.

Latvijā būvē mikroautobusus "Latvija"

“Padomju Jaunatne” šajā dienā raksta par tā laika padomju autobūves brīnumu – PSRS pirmo “minivenu” sērijveida ražošanu Rīgas Autobusu fabrikā (RAF). Nelielus pārvadājumu auto RAF sāka ražot vēl 50. gados, galvenokārt tie tapa uz GAZ (“Volga”) automašīnu agregātu bāzes un bija paredzēti kā pasažieru pārvadāšanai, tā arī dažādu dienestu vajadzībām.

Foto: RIA Novosti/Scanpix/LETA

“56 inženieri konstruktori, dizaineri un tehniķi rada jaunus modeļus. Līdz ar mikroautobusiem “Latvija” Rafā montē un izgatavo virsbūves arī ātrās medicīniskās palīdzības un citiem specializētiem automobiļiem uz mikroautobusu bāzes. Vispirms tiek izgatavots tehniskais uzdevums, kuru saskaņo ar pasūtītāju, bet pēc tam – tehniskais projekts. Viss ir uzzīmēts, uzrasēts, aprēķināts līdz sīkumiem, taču ar to vien nepietiek. Jāredz, kāds nākamais autobuss izskatīsies dzīvē. Tad pie darba ķeras dizaineri, galdnieku brigāde un arī konstruktori (bez kontakta ar viņiem darbam nebūtu nekādas jēgas). Top makets. Vispirms neliels – mērogā 1:10, tad – jau dabiskā lielumā. Maketus darina no koka. Mazie autobusiņi ir meistariski nokrāsoti un nopulēti, nemūžam nepateiksit, ka tā nav plastmasa. Lielajā maketā ir sēdekļi, motors, citas detaļas un agregāti – gluži kā īsts. Tikai no koka... (..)

Pašlaik rūpnīca gada laikā saražo 2700 mikroautobusus “Latvija”. Dienā tās ir 8 līdz 10 mašīnas. Tie autobusiņi, kurus jūs ik dienu redzat uz ielas, ar kuriem braucat uz Jelgavu, Bausku vai citurieni, ir “RAF 977–D”. Tos ražos vairs tikai trīs mēnešus. Bet ar 1. janvāri rūpnīcai būs cita produkcija – “RAF 977DW”. Jaunajam modelim ir ērtākas un platākas durvis, atbīdāmie stikli, mašīnā varēs sēdēt vēl viens pasažieris. Rūpnīcas pagalmā stāvēja spilgti izkrāsots autobuss ar sudrabotiem aizkariņiem. Tas ir “RAF 977–DM” variants “Tūrists”, kas domāts mūsu viesu vajadzībām. Salonā ievietoti sēdekļi ar augstām atzveltnēm, kuros var sēdēt un, tos mazliet nolaižot, arī gulēt. (..) Patlaban konstruktoru domas jau nodarbina jauni modeļi – “RAF 982–1”, kura arhitektoniskās līnijas nedaudz atgādina “Moskviču–403”, un “RAF 982–2”.”

Līdz ausmas pātaga cērt asiņainu švīku…

Žurnāls “Liesma” atgādina, ka no 10. līdz 14. septembrim Latvijā notiek Dzejas dienas. “Liesma” publicē Andra Vējāna, Imanta Auziņa, Harija Gāliņa, Vitauta Ļūdēna, Ziedoņa Purva, Valda Rūjas, Vizmas Belševicas, Egona Ozola un Ojāra Vācieša dzejoļus.

Dzejnieks Ojārs Vācietis lasa dzeju Dzejas dienās pie Raiņa pieminekļa. Rīga, 1969. gada 10.-11. septembris. Foto: Imants Kākulis/Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs

Upei pāri (Ojārs Vācietis)

Satika mani
Kaimiņu pāris,
Prasīja mani:
– Kurp iedama?

Sudraba upei
Peldēju pāri,
Raudiņas spurā
Turēdamās.

Tēvs mani bāra,
Māte mani bāra –
Kas nu tagad būšot,
Kas nu tagad būšot
No tikuma...

Ciema puiši melsa –
Bijusi nāra,
Zaļiem niedru matiem
Aiz līkuma.

Tikai vienas lūpas,
Tikai vieni skati
Lūkojās uz mani
Un klusēja.

Viņam Jāņu nakti
Mani zelta mati
Ieslīdēja klēpī
Un dusēja...

Vai mums dzīvot nepārī,
Vai mums dzīvot pārī –
To es sev vairs neprasu,
Turp iedama.

Sudraba upei
Atkal peldu pāri,
Raudiņas spurā
Turēdamās.

Zirgi (Vizma Belševica)

Uz mirkli laužņu nav, ne pātagu, ne ratu
Ar smagu krāvumu – ir tikai otra kakls,
Kur uzlikt galvu. Laimes bezgalība.
Zem ādas dziļiem viļņiem veļas maigums,
Un saplūst elpa nāsīs samtainās,
Un nakts kā melna zvaigzne iekrīt krēpēs.
Guļ cilvēki, bet zirgi laimi dzer –
Pie purna purns – no miglojošām upēm,
No rasas kausos izkausēta mēness,
No puspievērtām acīm – zirgi laimi dzer
Kā melnas varavīksnes – svinīgi un mēmi,
Līdz ausmas pātaga cērt asiņainu švīku
Nakts maigā sānā.


2017 - 2008 2017 - 2008 2007 - 1998 2007 - 1998 1997 - 1988 1997 - 1988 1987 - 1978 1987 - 1978 1977 - 1968 1977 - 1968 1967 - 1958 1967 - 1958 1957 - 1948 1957 - 1948 1947 - 1938 1947 - 1938 1937 - 1928 1937 - 1928 1927-1918 1927-1918